Napoleona armija Latvijas teritorijā
1812. gada jūnijā Francijas imperators Napoleons sāka karu pret Krieviju.
Karadarbība notika arī Latvijas teritorijā.
Kurzemē un Zemgalē iebruka Napoleona armijas 10. korpuss (ap 29 000 vīru) maršala Makdonalda vadībā. Uzdevums: ieņemt Rīgu un
2. korpusam (32 000 kājnieki un 2 400 jātnieki) maršala Udino vadībā bija jāieņem Dinaburgas (Daugavpils) cietoksnis.
Jūlija sākumā 10. korpuss ieņēma Bausku un devās uz Rīgu un Jēkabpili, no kurienes gar Daugavas krastiem - uz Daugavpili.
1812. gada 1. jūlijā sākās 2.korpusa uzbrukums Dinaburgas cietoksnim. 
Maršals Udino vairākas reizes meģināja ieņemt cietoksni, bet tas neizdevās.
Krievu karavīri ģenerālmajora Ulanova vadībā cīnījās ap 12 stundām.
4. jūlijā pēc Napoleona pavēles Udino aizgāja Maskavas virzienā.
Tikai kad krievu karavīri atstāja cietoksni, to ieņēma maršala Makdonalda karaspēks.
Lai aizsargātu no franču armijas Rīgu, Baltijas ģenerālgubernators Magnuss Esens naktī no 11. uz 12. jūliju lika nodedzināt
Ugunsgrēkā gāja bojā 782 celtnes, 6 882 rīdzinieki palika bez mājām un mantām.
Franču pakļautībā Kurzeme un Zemgale atradās piecus mēnešus. 1812. gada decembrī franču karaspēks pameta Krievijas impērijas
2.13M

Napoleona armija Latvijas teritor_

1. Napoleona armija Latvijas teritorijā

2. 1812. gada jūnijā Francijas imperators Napoleons sāka karu pret Krieviju.

3. Karadarbība notika arī Latvijas teritorijā.

4. Kurzemē un Zemgalē iebruka Napoleona armijas 10. korpuss (ap 29 000 vīru) maršala Makdonalda vadībā. Uzdevums: ieņemt Rīgu un

virzīties uz
Pēterburgu.

5. 2. korpusam (32 000 kājnieki un 2 400 jātnieki) maršala Udino vadībā bija jāieņem Dinaburgas (Daugavpils) cietoksnis.

6. Jūlija sākumā 10. korpuss ieņēma Bausku un devās uz Rīgu un Jēkabpili, no kurienes gar Daugavas krastiem - uz Daugavpili.

7. 1812. gada 1. jūlijā sākās 2.korpusa uzbrukums Dinaburgas cietoksnim. 

1812. gada 1. jūlijā sākās
2.korpusa uzbrukums Dinaburgas
cietoksnim.

8. Maršals Udino vairākas reizes meģināja ieņemt cietoksni, bet tas neizdevās.

9. Krievu karavīri ģenerālmajora Ulanova vadībā cīnījās ap 12 stundām.

10. 4. jūlijā pēc Napoleona pavēles Udino aizgāja Maskavas virzienā.

11. Tikai kad krievu karavīri atstāja cietoksni, to ieņēma maršala Makdonalda karaspēks.

12. Lai aizsargātu no franču armijas Rīgu, Baltijas ģenerālgubernators Magnuss Esens naktī no 11. uz 12. jūliju lika nodedzināt

priekšpilsētas.

13. Ugunsgrēkā gāja bojā 782 celtnes, 6 882 rīdzinieki palika bez mājām un mantām.

14. Franču pakļautībā Kurzeme un Zemgale atradās piecus mēnešus. 1812. gada decembrī franču karaspēks pameta Krievijas impērijas

teritoriju.
English     Русский Rules