Baltija, Eiropa un pasaule industrializācijas laikmetā XIX.gs

1. ”Baltija, Eiropa un pasaule industrializācijas laikmetā 19.gs.”.

2. Stundas mērķi

Papildināt zināšanas par Latvijas un
pasaules vēsturi,
Attīstīt analītiskas un sintezējošos
darbības prasmes vēsturiskās avotu
analīzē.

3. Latvija Krievijas impērijas sastāvā

4. Atceries datumus:

1721. - ...
1772. - ...
1795. - ...

5. 1.Dzimtbūšanas atcelšana – Zemnieku brīvlaišana.

6.

Sarunas par dzimtbūšanas atcelšanu sākas
19.gs. sākumā, kad Igaunijas muižnieki prasīja
cara atbrīvot zemniekus.
Cars Aleksandrs I bija izsludinājis pavēli par
naturālās nodevas - maksāšanu naudā.
Zemnieki tas maksājumus uztvēra kā viņu
atbrīvošanu no muižnieka, tāpēc atteicās pildīt
muižas klaušas.
1802.g. – Kauguru nemieri ( nemieri
Kaugurmuižā, kur sapulcējas 3000 zemniekus
un sadursmējas ar armiju).

7. 1804.g. – Vidzemes zemnieku līkumi:

1. zemnieki ir piesaistīti zemei, nevis
muižnieka personai.
2.klaušas jāuzliek ņemot vērā
zemnieku zemes lieluma un labuma.
3.zemnieku zeme jāatdala no
muižnieka zeme.
4. jāizveido pagasta tiesas.

8.

Cars Aleksandrs I,
kas pieņēma līkumus.
Tomēr 1804. gada
likumi neatrisināja
ekonomisko un
sociālo krīzi.

9.

Pēc uzvaras pār
Napoleonu par Baltijas
ģenerālgubernatoru tika
iecelts itāļu izcelsmes
marķīzs Filips Pauluči,
kas sekmēja Igaunijas,
Kurzemes un Vidzemes
zemnieku brīvlaišanu.

10.

1817.g. - Dzimtbūšanas atcelšana
Kurzemes guberņā.
1819.g.- Dzimtbūšanas atcelšana
Vidzemes guberņā. – Zemnieki ieguva
„putnu brīvību” ( atbrīvoti bez savas
zemes).
1861. Dzimtbūšanas atcelšana Latgalē (
Vitebskas guberņā).
1830 – 1860.g. – klaušu laiki ( барщинное
время), jo par zemes renti zemniekiem
nācās strādāt klaušas.

11. 2. Sešdesmito gadu reformas.

12.

1.Zemnieku tiesību paplašināšana ( zemnieks var atstāt
pagasts, muižnieks nevar sodīt zemnieka).
2. Zemnieku saimniecība( klaušas aizliedza, zemes noma
naudā un noteica kartību, kādā zemnieks var nopirkt
zemi)
3. Pašpārvalde( pagasta valde un pagasta vecākais :
nodokli, tiesa, pasts, pases, baznīcas un ceļus uzbūve).
4. Pārmaiņas pilsētās.
1866.g. – tika atcelti nodarbošanās aizliegumi
1877. – pilsētas likvidēja rātes un vēlētas pilsētas dome (
vēlējas visi, kam pilsētā bija īpašums)

13. 3. Nacionālās kustības Latvijā.

Jaunlatvieši

14.

Cēlonis
Sēkas
Eiropa 19.gs.
izvejdojas
nacijas.
Latvijā 19.gs.
izvejdojas
nacija.
Nacionālisma
ideju izplatība
Eiropā
Jaunlatviešus
kustība

15.

Baltijas vācieši pirmie pārņema
nacionālisma idējas no Eiropas.
Teorija kultūrtrēģerisma ( vācieši
izveidojas latviešu kultūru,
latviešus
nakotne tikai ar vāciešiem).

16. Pirmā Atmoda

Latviešu nacionālisms izveidojas 19.gs.
otrājā pusē –
Jaunlatvieši – latviešu nacionālisma
kustība ( no 1848 g. līdz 1870 g. )
Avīze – “Pēterburgas avīze”. 1862.g.
sāka iznākt „Pēterburgas Avīzes”, kas
rosināja latviešus uz saimniecisku
darbību un izglītošanos.
Uzskāti: Latvieši jābūt izglītojošie un
nenabadzigie.

17. “Pēterburgas avīzes” titullapa, iznāca Pēterburgā no 1862. gada 26. jūlijā līdz 1865. gada jūnijam.

18.

Krīšjānis Valdemars
- jaunlatviešu
galvenais ideologs,
nodibināja pirmo
latviešu jūrskolu
Ainažos un citi,
„Pēterburgas avīžu”
izdevējs.

19.

Krīšjānis Barons,
“Dainu tēvs”, bija
latviešu folklorists,
rakstnieks un
publicists

20.

Juris AlunānsDzejnieks, publicists,
valodnieks,
sabiedrisks
darbinieks, latviešu
nacionālās dzejas
pamatlicējs

21.

Kronvalda Atis - latviešu
publicists, valodnieks,
pedagogs. Kronvalds
latviešu valodā
iedzīvinājis šādus vārdus:
arods, josla, oma,
ķermenis, viela,
aizbildnis, apstāklis,
burtnīca, dzeja, gleznot,
līdzekļi, nākotne,
pagātne, vēsture, vēstule,
cietoksnis.

22.

Andrejs Pumpurs latviešu dzejnieks,
viņa nozīmīgākais
darbs ir eposs
"Lāčplēsis". Rakstījis
galvenokārt nacionālā
romantisma stilā.

23.

Baumaņu Kārlis - viens
no pirmajiem latviešu
komponistiem, viens no
latviešu profesionālās
mūzikas pamatlicējiem,
vairāku dziesmu tekstu
autors. Sacerējis un
komponējis latviešu
tautas himnu - Latvijas
Republikas valsts himnu
"Dievs, svētī Latviju!".

24. Jaunlatviešus darbība

1. Sāka veidoties latviešu biedrības.
1868.g. - Nodibinājās pirmā Rīgas Latviešu
biedrība.
2. Izdeva laikraksti ( Zurnāls“Baltijas Vēstnēsis” un
citi).
3. 1873.g. organizēja pirmos vispārējos latviešu
dzēsmu svētkus ( himna “Dievs, svēti Latviju”).

25. Jaunlatviešus kustības nozīme

Sāka attīstities latviešu literatūra ( Auseklis,
Andrejs Pumpurs, brāli Kaudzītes “Mērnieku
laiki”).
Sāka attīstities māksla ( gliezniecība, teātris,
mūzika un t.t.)
Latvieši izveidoja savus uzņēmumus un aktīvāk
piedalījas politīskaja dzīve.
veidojas pamats latviešu politiskajām partijām.

26. 4. Krievijas politika Baltijas guberņas.

27. 4.1. Industriālā revolūcija Latvijā.

Auga un attīstījās pilsētas( īpaši ostas pilsētas –
Rīga, Liepāja, Ventspils) ,
Pieauga algoto strādnieku skaits,
Rīga 19.gs. otrajā puse – trešā lielākā
rūpniecības pilsēta Krievijas impērijā.
Liepāja – vislabāk iekārtota osta Baltijas jūrā.
1860.g. – pirmais dzelzceļš ( Peterburgs –
Varšava), 1861.g. – dzelzceļš Rīga-Daugavpils,

28.

1882. Rīga sāka kursēt tramvaji ( vilka
zirgi), 1901.g. – elektriskie tramvaji.
1882. – Rīga sāka darboties pirmā
telefonu sakaru līnija.
Rīgā tika montēti dzelzceļa vagoni visai
Krievijai.

29.

Rīga tika radīts pirmais Krievijā
automobilis Russo Balt.(РусскоБалтийский вагонный завод»,1868)
1861.g. – atvērts Politehnikums ( Rīgas
Politehniskais institūts).

30.

31. 4.2. 1882.g. Manaseina revīzija un pārkrievošana.

Nikolaja Manaseina komisija pārbaudīt
Baltijā vācu muižnieku varu.
Sākas Rusifikācija jeb pārkrievošana:
skolās, tiesās, policijā, un citas valsts
iestādes tika ievesta krievu valoda.
Latgalē atļauta bija tikai krievu alfabēta
lietošana.

32. 4.3. Strādnieku problēmas un cīņa par savu tiesību.

Strādnieku problēmas:
Gara darba diena ( 11, 12 un... st.)
Zemās darba alga.
Slīktie darba apstākli.

33.

Strādnieki sāka cīņu par sava stāvokļa
uzlabošanu:
– strādnieku atteikšanas strādāt tik
ilgi, kamēr netiks izpildīt viņu prasības.
Mītiņš – masu sapulce savas nostājas
izteikšanai.
1899.g. – Rīgas dumpis ( бунт – активные
беспорядки, протест),
Streiks

34. 5. Jauna strāva

35.

Sociālisma
un marksisma idejas
izplatīšana Eiropā
Latvijā kustība, kas sāka izplatīt
sociālisti idejas. – „Jauna strāva”
Viņas avīze – „Dienas lapa”.

36.

Dalībnieki:
Eduards Veidenbaums,
Pēteris Stučka,
Jānis Pliekšāns(Rainis),
Aspazija,

37.

Rainis
Eduards
Veidenbaums

38.

Pēteris
Stučka
Aspazija

39.

Policija sāka jaunstrāvnieku vajāšanu, kad Rīgā
pieauga strādnieku streiku kustība. Neskatoties
uz to, ka jaunstrāvniekus vajāja valsts varas
iestādes, viņu idejas izplatījās tautā.
1897. gadā notika plaši Jaunās strāvas
dalībnieku aresti.
1904.g. – izveidojās LSDRP ( Latvijas
sociāldemokrātiskā strādnieku partija) - pirmā
partija Latvijā.
1903.g. – LSS ( Latvijas sociāldemokrātu
savienība) – Šveicē, izveidoja no Latvijas
aizbraukušie sociālisti.

40. Informācijas avoti

V.Purēns “Latvijas un pasaules vēsture”
1.-.sējums.- Rīga, “Raka”, 2015.g.
V. Klīšans “Vēsture vidusslolai”1.-2.daļa. –
Rīga, “Zvaigzne ABC”, 2003.
http://www.uzdevumi.lv/p/vesture/

41. Paldies par uzmanību!

Prezentāciju sagatavoja
skolotāja N.Ņikitina