Transports pasaulē

1. Transports pasaulē

2. Vēsture

• 1770. gadā francūzis Žaks Kiņo rada pirmo tvaika
automobili.
• 1814. gads anglis Džordžs Stīvensons izgudro
pirmo tvaika lokomotīvi.
• 1825. gads sāk darboties pirmā dzelzceļa līnija
Lielbritānijā.
• 1863. gads Londonā sāk darboties pirmais metro.
• 1881. gads Berlīnē pirmā tramvaja līnija.
• 1882. gads Berlīnē pirmā trolejbusu līnija.
• 1903. gads amerikāņi brāļi Raiti paceļ gaisā pirmo
lidmašīnu.

3.

Lai transportu attīstītu, nepieciešama
transporta infrastruktūra: būves, ceļi, dzelzceļi,
ostas, stacijas, platformas, tuneļi, lidostas, ceļu
satiksmes zīmes, pārsūknēšanas stacijas,
cauruļvadi u.c.
Transports pieder pie III jeb Pakalpojumu
sektora.

4.

Organizējot transporta plūsmu, ņem vērā
sekojošus faktorus:
1. pārvadāšanas izmaksas (jūras un upju transports)
2. transportēšanas ātrums, īpaši steidzamu kravu
piegādēs (aviotransports)
3. pārvadāšanas drošums (cauruļvadu transports,
konteineri)
4. transportlīdzekļu ietilpība, kravnesība, it īpaši
lielam kravas daudzumam (jūras kuģi, dzelzceļš)
5. vides aizsardzība (it īpaši izmantojot auto un avio
transportu ar iekšdedzes dzinējiem)

5. Transporta veidu īpatsvars kravu pārvadājumos Eiropā

6. Transporta veidu īpatsvars CO2 izmešu veidošanā pasaulē

7.

8. Sauszemes transports

Iedalās:
1. Aizjūga (zirgi, kamieļi, vērši u.c.)
2. Automobiļu (vieglās un kravas auto, autobusi,
trolejbusi)
3. Dzelzceļa (pasažieru un kravas vagoni
tramvaji, metro)
4. Cauruļvadu transports (ūdens, naftas, gāzes
transportēšanai)
5. Elektropārvades (gaisa vadi un kabeļi)

9.

Transporta attīstību nosaka autoceļi ar
cieto segumu (45% pasaules autoceļu). Visi
autoceļi ir asfaltēti Luksemburgā, Vācijā,
Francijā, Dānijā, Izraēlā, Lielbritānijā. Latvijā ir
pietiekami liels autoceļu blīvums – 80 km uz 100
km2 , taču to kvalitāte atpaliek no Rietumeiropas
ceļiem. Latviju ar Ziemeļeiropas un Viduseiropas
valstīm savieno maģistrāles VIA Baltica un
Sanktpēterburga – Daugavpils – Varšava.
Savukārt gandrīz nav kvalitatīvu ceļu Čadā,
Kongo, Kambodžā, Bolīvijā un Burundi. Ļoti
nekvalitatīvi ceļi ir Krievijā, bet pēdējos gados
ceļu kvalitāte ir uzlabojusies Baltkrievijā.

10.

Pa pasaules ceļiem ripo vairāk nekā
800 miljonu automobiļu, vidēji uz 1000
iedzīvotājiem ir 46 automašīnas. Augsti
attīstītās valstīs uz 1000 iedzīvotājiem ir
935 auto, Latvijā – 470, bet nabadzīgajās
Āfrikas un Āzijas valstīs tikai 0,2 automobiļi.
Autotransportam ir noteicošā loma
pasažieru pārvadājumos. 80% no pasaules
pasažieriem pārvadā autotransports.

11.

12.

13.

Kravu pārvadājumos autotransports ir
izdevīgs attālumā līdz 150 km. Galvenais
autotransporta ieguvums – piegādā kravu «no
sliekšņa līdz slieksnim». Visvairāk autotransportu
izmanto Eiropas valstīs, kur ir ļoti blīvs ceļu tīkls
un nelieli attālumi starp apdzīvotām vietām,
daudz automaģistrāļu.
Katru gadu uz pasaules ceļiem iet bojā 1,2
miljoni cilvēku, bet Latvijā – no 150 līdz 200
cilvēku.

14. Dzelzceļa transports

15.

+ liela kravnesība, kravas var transportēt
lielos attālumos, ērts pasažieriem lielos
attālumos, neietekmē laika apstākļi.
-dārga izbūve, mazas manevrēšanas spējas.
Dzelzceļš ir 140 pasaules valstīs, nav
nabadzīgajās valstīs, piem., Čadā, Ruandā,
Afganistānā, Albānijā. Nav arī vietās, kur ir
mūžīgais sasalums un ledāji, piem., Īslandē.
Labs dzelzceļa tīkls izveidots valstīs ar
lielu teritoriju: ASV, Krievijā, Ķīnā, Indijā,
Kanādā.

16.

17.

Galvenās pa dzelzceļu pārvadātās preces ir
rūdas, kokmateriāli, minerālsāļi, naftas produkti,
būvkonstrukcijas u.c.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas šķērso Vāciju,
Franciju, Austriju, Japānu.

18. Pasažieru pārvadājumi

Ātrgaitas vilcieni (320 – 500km stundā) Japānā

19.

20.

Latvijā pirmā dzelzceļa līnija bija (1860. g.)
Pēterburga – Varšava caur Rēzekni, Daugavpili.
Drīz pēc tam uzbūvēja līniju Rīga – Daugavpils.
Tagad Latvijas dzelzceļa kopgarums 2,4 000
km. Elektrificētas līnijas Rīga – Tukums 2, Rīga –
Jelgava, Rīga – Aizkraukle, Rīga – Skulte.

21.

22.

Kopš Padomju perioda sliežu ceļu platums
Latvijā ir 1520 mm, bet lielākajā daļā Eiropas
valstu – 1435 mm, un tas rada problēmas
pārvadājumos.
2020.-2025. gadā būvēs jauno dzelzceļu
«Rail Baltica», kas savienos Poliju, Lietuvu,
Latviju, Igauniju, bet vēlāk arī Somiju. Uzbūvēs
pazemes tuneli zem Somu jūras līča Tallina –
Helsinki.

23.

24. Cauruļvadu transports

+ visdrošākais transports, nav atkarīgs no laika
apstākļiem.
- var transportēt tikai šķidras un gāzveida
kravas, dārga izbūve.
Pirmo cauruļvadu izbūvēja ASV 1865. gadā
un joprojām visblīvākais cauruļvadu tīkls ir šajā
valstī.

25.

Garākie cauruļvadi pasaulē ir Krievija
(Rietumsibīrija) – Rietumeiropa, Aļaska – ASV
centrālie rajoni, Ziemeļāfrikas valstis –
Dienvideiropas valstis (pa Vidusjūras dzelmi),
Kanādā no Alberta provinces rietumos uz
lielākajām pilsētām.
Latvijā gāzes vadi savieno visas lielākās
pilsētas ar Inčukalna gāzes krātuvi, kur ieplūst
gāze no Rietumsibīrijas Krievijā.

26.

27.

28.

Naftas vads, kuru pašlaik neizmanto iet no
Rietumsibīrijas uz Ventspili.
Pasaulē daudzi cauruļvadi beidzas lielajās ostās,
kur naftu pārsūknē tankeros eksportēšanai pa
okeānu.

29. Ūdens transports

+ liela kravnesība, lēts
-lēns, sarežģīta iekraušana, atkarība no laika
apstākļiem
1.Iekšējo ūdeņu transports (upes, ezeri, kanāli)
Nozīmīgākie iekšzemes ūdensceļi Eiropā ir
Donava, Reina, Volga; ASV – Lielie ezeri un
Sentlorensas upe; Āzijā – Mekonga, Ganga,
Jandzi, Jeņiseja; Āfrikā – Nīla.
Pasaulē lielākā upju flote ir ASV.

30.

31.

2. Jūras transports
Pasaules flote sastāv no ~80 000 kuģu –
galvenokārt konteinerkuģi un tankkuģi. Palielinās
lielo tūrisma kruīzkuģu skaits.
Zemo nodokļu dēļ daudzas kompānijas (arī
Latvijas) reģistrē savus kuģus Panamā (6,5
tūkst.), Libērijā, Grieķijā. Formāli šīm valstīm
«lēto karogu» dēļ ir lielākās flotes pasaulē. Bet
reāli – Japānai (2,5 tūkst.), Norvēģijai un Ķīnai.
Latvijas tirdzniecības flotei ir 16 tankkuģi.

32. jūras transports

Pārvadā lielāko daļu pasaules kravu.
Galvenie kravu pārvadājumi:
1)Jēlnafta -28%,
2)Dzelzs rūda – 15%,
3)Ogles – 12%

33.

Ļoti svarīgas jūras transportā ir ostas.
Daudzus gadus pasaules lielākā osta bija
Roterdama (Nīderlande), bet pēdējos gados
apsteidz Šanhaja un Honkonga Ķīnā un
Singapūra.
Vislielākā kuģu plūsma ir pāri Atlantijas
okeānam. Manāmi kuģošanas ceļus saīsināja:
Panamas kanāls (1914.g., 82 km garš) un Suecas
kanāls (1869.g., 163 km).

34. Suecas kanāls

Mākslīgi uzbūvēts ūdensceļš, kas savieno
Sarkano jūru ar Vidusjūru - 163,5 km garš.
Atklāts 1869.gadā.

35.

36. Panamas kanāls

Atklāts 1914.gadā. 81,6 km garš, 48 kuģi
diennaktī.

37.

38.

Salu valstīs (Lielbritānijā, Japānā) milzīga
loma ir kabotāžas reisiem. Tie ir kuģu reisi
starp vienas valsts ostām.

39. Avio transports

+ visātrākais, var izmantot tuksnešos, džungļos
u.c., kur nav ceļu.
- dārgs, nelielas kravas, stipri ietekmē laika
apstākļi.
Pasaulē ir ~15 000 lidmašīnu.
Aviotransportā galvenais ir pasažieru
pārvadāšana. Gada laikā lidmašīnas pārvadā ~5
miljardus pasažieru.

40.

41.

42.

43.

Pasaulē ir 49 000 lidostu. Lielākās pēc
pasažieru apgrozījuma ir: Hārtsfilda – Džeksona
Atlantā ASV, O`Hēra Čikāgā ASV, Frankfurte pie
Mainas Vācijā un Hītrovas lidosta Londonā.
Lidosta Rīga ir lielākā Baltijas valstīs, katru gadu
apkalpo vairāk nekā 5 miljonus pasažieru. No
Lidostas Rīga ir vairāk nekā 85 tiešie maršruti.
Avio transportā galvenais ir nodrošināt lidojumu
drošību. Visvairāk avio katastrofu pasaulē ir
Āfrikas valstīs un Krievijā.

44.

45.

46.

47.  Pasaulē lielākā lidmašīna ir 175 tonnas smaga un 84 metrus gara.Ukraina

Pasaulē lielākā lidmašīna ir 175 tonnas
smaga un 84 metrus gara.Ukraina
https://www.youtube.com/watch?v=iYF6fYteIq8

48. Pasažieru pārvadāšanas nākotne

49. Termini

• Tranzītpārvadājumi ir preču vai pasažieru
pārvadājumi starp divām valstīm, šķērsojot
vienu vai vairākas valstis.
• Transporta infrastruktūra ir visas būves, ēkas
un iekārtas, kas nepieciešamas satiksmei un
tās drošībai (ostas, stacijas, tilti, signalizācijas,
tuneļi, kravu pārkraušanas vietas u.c.).
• Transporta mezgls – vairāku transporta veidu
ceļu krustpunkts.

50. Multimodālā transporta sistēma – dažāda transporta veidu sasaiste vienotā sistēmā ar mērķi nodrošināt ekonomiskāko, ātrāko,

drošāko kravu
un pasažieru plūsmu.