Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba laikā.
Jēkabs Ketlers – Gotharda Ketlera mazdēls un neveiksmīgā Kurzemes hercoga Vilhelma dēls
Kurzemes aktīvā koloniju «impērija»
Holande 17.gs.
Hercoga Jēkaba ekonomikas balsts
Sabiles vīna kalns
Kurzemes un Zemgales hercogistes kuģi
17.gs. manufaktūra
Kurzemes un Zemgales hercogistes Lielākās pilsētas
Hercoga Jēkaba radītā valsts
Zemnieki
Vietējie iedzīvotāji Āfrikā un Amerikā cīnās ar eiropiešiem
Jēkaba mantinieks Frīdrihs ar sievu
4.18M
Category: historyhistory

Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba laikā

1. Kurzemes un Zemgales hercogiste hercoga Jēkaba laikā.

2.

Hercogs Jēkabs Ketlers – Kurzemes un Zemgales
hercogistes ievērojamākais valdnieks.
Jēkabs Ketlers bija Gotharda Ketlera , pirmā Kurzemes
un Zemgales hercogistes hercoga mazdēls.
Pieredzi valsts vadīšanā hercogs Jēkabs ieguva jau esot
bērns, kopā ar trimdā izsūtīto tēvu, Rietumeiropā
iepazīstot jaunākos sasniegumus saimniekošanā,
ekonomikas vadīšanā un organizēšanā.

3. Jēkabs Ketlers – Gotharda Ketlera mazdēls un neveiksmīgā Kurzemes hercoga Vilhelma dēls

4.

Nākamajam hercogam Jēkabam jau Rietumeiropā
īpašu interesi izraisīja jaunākie sasniegumi kuģubūvē un
koloniju politikā.
Koloniju politika – zināšanas kā dibināt kolonijas, veidot
koloniju sakarus ar metropoli un kaimiņu zemēm,
organizēt plaukstošu saimniecību kolonijās.

5. Kurzemes aktīvā koloniju «impērija»

6.

Pēc hercoga Frīdriha nāves, Jēkabs ieradās Kurzemes un
Zemgales hercogistē kā jaunais hercogs un uzreiz aktīvi
sāka plānot un organizēt hercogistes iekšējo dzīvi
atbilstoši Rietumeiropā redzētajam.

7.

1648.gadā Eiropā beidzās Trīsdesmitgadu karš un
pieauga pieprasījums pēc pārtikas.
Šis bija laiks, kad sākās Kurzemes un Zemgales
hercogistes uzplaukums.

8.

Hercogs Jēkabs savos īpašumos centās organizēt
saimniecību pēc Holandes parauga.
Pārējā hercogistes teritorijā hercoga politikai bija
pretinieki, jo vietējie muižnieki hercoga plānos saskatīja
centienus vājināt muižnieku varu.

9. Holande 17.gs.

10.

Hercoga īpašumos strādājošajiem zemniekiem tika
pavēlēts art zemi dziļāk, laukus mēslot un apūdeņot, sēt
tikai labākos, izlases graudus.
Kurzemē tika ievestas spāņu aitas, kas tajā laikā skaitījās
labākās, tāpat tika ierīkoti zivju dīķi zivju audzēšanai.
Sabilē tika izveidoti vīnogulāju dārzi.

11. Hercoga Jēkaba ekonomikas balsts

12. Sabiles vīna kalns

13.

Strauji uzplauka Kuldīga.
Tika būvēti kanāli, kas Lielupi savienotu ar jūru.
Īpaši rūpīgi tika būvēti jūras kuģi.
Kuģubūves darbnīcas atradās – Ventspilī, Kuldīgā un
Liepājā.

14. Kurzemes un Zemgales hercogistes kuģi

15.

Kuģiem nepieciešamos materiālus izgatavoja hercoga
īpašumos esošajās manufaktūrās.
Manufaktūrās darbus vadīja holandiešu, zviedru un
franču meistari.
Manufaktūras – uzņēmums, kurā darbi ir sadalīti pa
daļām, katram strādniekam veicot kādu konkrētu
darbību

16. 17.gs. manufaktūra

17.

Uzplauka un kļuva bagāta ne tikai Kuldīga, bet arī citas
mazpilsētas.
Kopumā hercoga flotē bija vairāk kā desmit dažādu
kuģu.

18. Kurzemes un Zemgales hercogistes Lielākās pilsētas

19.

Runājot par hercogistes drošību – hercogs starptautiski
centās panākt Kurzemes un Zemgales hercogistes
neitralitāti.
Lai realizētu savus plānus hercogs izmantoja savus
kontaktus Rietumeiropas karaliskajos galmos un slēdza
tirdznieciskos līgumus.

20.

Hercoga Jēkaba valdīšanas laiku centās idealizēt gan
vācbaltieši , gan latviešu izcelsmes vēsturnieki.
Vācbaltieši centās pierādīt, ka pateicoties hercogam
Jēkabam latviešiem tika dota iespēja kļūt bagātiem,
apgūt jaunas zināšanas.
Latviešu vēsturnieki kļūdaini centās apgalvot, ka
hercoga Jēkaba hercogiste bija «latviešu valsts».

21.

Latviešu vēsturnieku darbos minēts, ka zemnieki, kuri
piederēja hercogam , pateicoties hercoga rūpēm kļuva
bagāti, ieguva plašākas tiesības.
Īpašu sajūsmu daudzos vēsturnieku darbos izpelnījās
hercoga Jēkaba kolonijas Dienvidamerikas salā Tobāgo
un Gambijā – Rietumāfrikā , kurzemnieku braucieni pāri
okeānam, īpašumi Norvēģijā un plāni kolonizēt
Austrāliju.

22. Hercoga Jēkaba radītā valsts

23.

Patiesība ir tāda, ka hercoga Jēkaba politika īpaši
smagi ietekmēja tieši latviešu zemniekus.
Zemnieki nekļuva turīgāki, neieguva lielākas tiesības, jo
aktīvā hercoga politika bija jāīsteno tieši zemniekiem,
zemnieki strādāja vairāk, lai hercogam izdotos realizēt
savus plānus.
Pilsētnieki hercoga Jēkaba laikā bija neapmierināti, jo
hercogs pieprasīja maksāt lielākus nodokļus, saņemto
naudu ieguldot kuģubūvē.

24. Zemnieki

25.

Kurzemnieki, kuri devās uz hercoga jaunajām kolonijām
bija retums, jo jaunos koloniju pārvaldniekus un
iedzīvotājus hercogs Jēkabs atrada nevis tagadējā
Latvijā, bet vācu zemēs .
Tie kolonisti, kuri nonāca kolonijās ātri mira no vietējo
iedzīvotāju uzbrukumiem vai tropu slimībām.

26. Vietējie iedzīvotāji Āfrikā un Amerikā cīnās ar eiropiešiem

27.

Diemžēl, arī savu valsti hercogs nespēja nosargāt, jo
hercoga personīgie bruņotie spēki bija tikai pāris simtu
vīru.
Pēc hercoga nāves viņa dēls Frīdrihs kopā ar sievu, lai
nodrošinātu sev greznību pārdeva tēva izveidoto floti un
iznīcināja rūpniecību.

28. Jēkaba mantinieks Frīdrihs ar sievu

English     Русский Rules