Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta

1. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu laiks. Jelgava- hercogistes galvaspilsēta

2.

• 18.gs sākumā strauji spēku sāka zaudēt Polijas – Lietuvas apvienotā
valsts – Žečpospoļita.
• Krievija sāka izrādīt interesi par Kurzemes –Zemgales hercogistes
iegūšanu.

3.

• Krievijas ietekme ievērojami Kurzemes – Zemgales hercogistē
pieauga, kad cara Pētera I radiniece Anna tika salaulāta ar Kurzemes
– Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu.
• Annai kļūstot par atraitni viņa pārcēlās uz Jelgavu

4. Hercogs Frīdrihs Vilhelms un hercogiene Anna

5.

• Pēteris I hercogienes Annas drošībai uz Jelgavu nosūtīja armijas
vienību.
• Par faktisko hercogistes saimnieku kļuva Krievija.

6. Imperators Pēteris I kontrolējot Annu kontrolēja visu Kurzemes –Zemgales hercogisti.

7.

• Hercogieni Annu vēlējās aprecēt daudzi , ieskaitot Saksijas kūrfirsta
dēlu Moricu.
• Krievija laulības nevēlējās .
• Kad 1737.gadā Anna kļuva par Krievijas imperatori, viņas favorīts
Ernsts Johans Bīrons kļuva par jauno Kurzemes un Zemgales
hercogistes hercogu.
• Hercogistē sākās Bīronu dinastijas valdīšana.

8.

• Ernsts Johans Bīrons ar Polijas –Lietuvas karaļa atļauju palika
Pēterburgā , kur izmantoja savu ietekmi, lai kontrolētu valstī
notiekošo.
• Pēc Annas nāves Ernsts Johans Bīrons faktiski uz laiku valdīja kā
Krievijas reģents, taču pēc valsts apvērsuma, kuru vadīja Pētera I
meita Elizabete- Ernsts Johans Bīrons nonāca trimdā Sibīrijā.

9.

• Trimdā hercogs Bīrons pavadīja 20 gadus.
• Kurzemes – Zemgales hercogistē šajā laikā iekšējā situācija bija
saspringta, jo muižnieki sadalījās dažādās interešu grupās:
Vieni vēlējās nodot varu Saksijas / Prūsijas pārstāvim
Citi vēlējās saglabāt uzticību trimdā esošajam hercogam
Bija muižnieki, kuri plānoja hercogistes pievienošanu Žečpospoļitai.

10.

• Kad nomira imperatore Elizabete, varu hercogistē atguva arī Bīrons.

11. E.J.Bīronu tronī atjaunoja jaunā imperatore Katrīna II un viņas vīrs Pēteris III

12.

• 1795.gadā beidza eksistēt arī apvienota Polijas –Lietuvas valsts –
Žečpospoļita un Krievija ,uzpērkot vietējos muižniekus panāca, ka tie
atbalsta pievienošanos Krievijas impērijai.
• Pēdējais hercogs saglabāja titulu, taču 1795.gadā pārdeva hercogisti
Krievijai par 2 000 000 zeltā + 100 000 zelta rubļu ikgadēja
maksājuma.

13. Pēdējā Žečpospoļitas sadalīšana starp Austriju, Prūsiju un Krieviju, nozīmēja arī Kurzemes –Zemgales hercogistes neatkarības

beigas.

14.

• Kad hercogiste tika pievienota Krievijai – tā ieguva jaunu
nosaukumu – Kurzemes guberņa.
• Kurzemes un Zemgales muižnieki saglabāja savas privilēģijas un
īpašumus.

15.

• Kurzemes hercogu Bīronu nozīmīgākais ieguldījums :
• Greznās Jelgavas un Rundāles pilis.
https://www.youtube.com/watch?v=_jNWbC65x1U&t=264s – Rundāle
Šīs pilis uzceltas hercoga E.J.Bīrona laikā, kad viņam kā imperatores
Annas favorītam faktiski bija pieejami visi Krievijas valsts finansu
līdzekļi.
• 18.gadsimtā celtā Jelgavas ģimnāzija – Academia Petrina.

16. Jelgava – Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta

• Jelgava kā pilsēta pirmo reizi minēta 1265.gadā, kad Livonijas ordenis
uzcēla pili Mithow /Mītava
• Mītava – Jelgavas vāciskais nosaukums.
• Lielupe, upe, kuras krastos uzcelta Jelgava, jau kopš viduslaikiem bija
nozīmīgs tirdzniecības ceļš uz Lietuvu.

17.

• Par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgava kļuva
1576.gadā.
• 1642.gadā Jelgava tika izvēlēta kā vieta, kur atradās patstāvīgā
hercogu rezidence.
• Muižnieku sapulce landtāgs Jelgavā notika reizi divos gados.

18.

• 17.gs. vidū , hercoga Jēkaba laikā, sākās Jelgavas uzplaukums.
• Gan hercoga pils, gan pati pilsēta tika nocietināta.
• Pilsētā dzīvoja apmēram 500 iedzīvotāju, taču ta bija labi nodrošināta
– darbojās vairākas manufaktūras un tipogrāfija.

19. Vecā Jelgava – hercogistes galvaspilsēta

20.

• Jelgavā atradās arī hercoga Jēkaba bibliotēka – vairāk kā 3000
grāmatu.
• Sv.Trīsvienības baznīca apvienoja vācu izcelsmes Jelgavas
iedzīvotājus,bet Sv.Annas baznīcā pulcējās latviešu izcelsmes
Jelgavas iedzīvotāji.
• 1629.gadā pie Jelgavas Sv.Annas baznīcas sāka darbu latviešu skola.

21. Sv. Trīsvienības baznīca un Sv.Annas baznīca – vietas, kas pulcēja Jelgavas dažādās tautības

22.

• Georgs Mancelis – Kurzemes galma mācītājs, kurš izdeva pirmo
vācu- latviešu vārdnīcu un sprediķu grāmatu latviešu valodā.
• Pauls Einhorns, Kurzemes un Zemgales superintendants, baznīcas
augstākā amatpersona – latviešus necienīja, taču uzskatīja, lai
stiprinātu kristietību latviešu vidū, ikvienam jāiepazīst latviešu
dzīvesveids un latviešu valoda.
• Pauls Einhorns uzrakstīja «Historia Lettica» / «Latviešu vēsture»

23. G.Manceļa vārdnīca un P.Einhorna latviešu vēsture

24.

• Hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs, neinteresējās par hercogistes
saimniecību, bet dzīvoja greznu dzīvi.
• Jelgavas pilij hercoga Frīdriha Kazimira laikā bija jākļūst par «Mazo
Versaļu»
• Tika pirkti simtiem zirgu un kariešu ar kristāla logiem.
• Jelgavas pilī tika demonstrēta itāļu opera.

25.

• Hercoga Ernsta Johanna Bīrona laikā tika nojaukta vecā Jelgavas pils
un itāļu arhitekta Rastrelli vadībā tika sākta patreizējās Jelgavas pils
būvniecība.
• Pēc hercoga aicinājuma Jelgavā ieradās Eiropas mākslas centru
pārstāvji – no Parīzes, Romas un Florences, kā arī no Pēterburgasjaunās impērijas galvaspilsētas.

26. Vecā un Jaunā Jelgavas pils

27.

• 18.gs. Jelgavas nozīme pieauga, jo caur pilsētu gāja viens no
galvenajiem satiksmes ceļiem, kas savienoja Krievijas galvaspilsētu ar
Rietumeiropu.

28.

• II pasaules kara laikā Jelgava tika pilnībā nopostīta, taču mūsdienās
pilsēta pamazām atgūst seno spožumu.

29. II pasaules karā sagrautā Jelgava

30. Jelgava mūsdienās

31. Hercogs E.J.Bīrons laikabiedru atmiņās

• Angļu diplomāts Finčs «Hercogu mīl, jo viņš darījis labu ļoti daudziem
cilvēkiem, ļaunu hercogs darījis maz, un pat no ļaunuma hercogā tikai tik,
cik reizēm pateikts kāds rupjš vārds. … Hercogs netur ļaunu prātu…»
• Sulainis Skangaļu Jēkabs «Hercogs ar visiem bija laipns un draudzīgs, ar
mums runāja mūsu mātes – latviešu valodā …»
• Hercoga biogrāfs F.J.Rīls «Hercogs ir nenogurdināms visos darbos, kurus
viņš uzņēmies, gandrīz ikviens plāns, ko hercogs izplānojis viņam izdodas.
Hercoga runas dāvanas un balss labskanība ir valdzinošas , katru heroga
kustību atdzīvina izcila grācija . Nenoliedzami, ja Bīrons nebūtu valdnieks,
viņam netrūkst neviena no īpašībām, lai kļūtu par perfektu galminieku.»

32.

• Iepazīstoties ar laikabiedru viedokli par hercogu Bīronu – Kā viņam
izdevās kļūt par Krievijas impērijas reģentu ? ( Viņam palīdzēja –
raksturs, zināšanas, draugi …?)
• Raksti savu viedokli , kā minimums – 5 teikumi.