Presentation1 (1)

1. Kā izzināt sava novada, tuvākās apkārtnes vēsturi?

Sk. Olga Kromāne

2. Kā pētīt novada un dzimtas vēsturi? 1. Latvijas novadi

Kā pētīt novada un dzimtas vēsturi?
1. Latvijas novadi
• Latvijas teritorija nav liela – vienas dienas laikā iespējams apceļot visus
Latvijas kultūrvēsturiskos novadus, apzinot kaut nelielu daļu no katra
novada savdabības.
• Novadi veidojušies daudzu gadsimtu gaitā, to nosaukumi (izņemot
Vidzemi) atvasināti no senatnē novados dzīvojošām dažādām ciltīm,
no kurām laika gaitā izveidojās latviešu tauta:
Kurzemē jeb Kursā dzīvoja kurši un līvi jeb lībieši.
Zemgalē dzīvoja zemgaļi.
Sēlijā jeb Augšzemē dzīvoja sēļi.
Latgalē senatnē dzīvoja galvenokārt latgaļi, bet vēlākos gadsimtos
ienāca arī daudz krievu.
• Vidzemē dzīvoja līvi jeb lībieši un latgaļi.

3.

• Lai arī aptuveni 100 gadus pastāv vienota Latvija un latviešu tauta, tomēr daudzu gadsimtu gaitā, kamēr tāda
vēl nepastāvēja, katrā novadā veidojušās atšķirības gan valodas, gan reliģijas, tradīciju un daudzās citās
jomās, un tās turpina saglabāties mūsdienās.
• Novadu atšķirības pastiprināja vēstures notikumi, kas tieši ietekmēja Latvijas teritoriju:
• Pēc vācu krustnešu ienākšanas Latvijas teritorijā (12. – 13. gs.) izveidojās Livonija – valsts, kura pastāvēja
līdz 16. gadsimtam. Šajā laikā sāka valdīt vācu bruņinieki, vēlākie kungi, un vācu garīdznieki, kuri centās
izplatīt kristietību, bet bez sevišķiem panākumiem – latvieši turpināja godāt savus senos dievus.
• 16. gadsimta otrajā pusē Livonijas kara laikā Latvijas teritorija nonāca spēcīgās PolijasLietuvas sastāvā.
• Latgalē Polija-Lietuva nostiprināja savu varu, daudzas muižas pārņēma poļi un lietuvieši.
Tika nostiprināta arī katoļticība, tāpēc Latgalē joprojām ir daudz katoļticīgo.

4.

• Suitu novadā izplatījās katoļticība, atšķirībā no pārējās Kurzemes. Suiti glabā senas valodas,
dziedāšanas, tērpu u.c. tradīcijas, visai atšķirīgas no pārējās Kurzemes. Tās veidojušās vēl
Kurzemes hercogistes laikā.
• Lai arī Kurzeme un Zemgale bija Polijas-Lietuvas pakļautībā, te daudz ko noteica Kurzemes
hercogi un vietējie vācu tautības muižnieki. Tāpēc Kurzemē un Zemgalē nostiprinājās vācu
kungu vara, bet valdošā reliģija bija luterisms.
• Vidzemē Polija-Lietuva valdīja neilgi – drīz sākās jauns karš, un Vidzemi un Rīgu uz gandrīz
100 gadiem iekaroja Zviedrija. Zviedrija bija luteriska zeme, tāpēc Vidzemē latviešus centās
pievērst luterticībai un izglītot – te atvēra pirmās skolas latviešu bērniem.
• 18. gadsimta laikā visu Latvijas teritoriju sev pakāpeniski pievienoja Krievija. Jau pirms tam –
17. gs. beigās Latgalē ieceļoja daudz krievu – vecticībnieku. Vēlāk – 18. un nākošajos gadsimtos
– arī pareizticīgie. Bet Latgales latvieši palika uzticīgi katoļu baznīcai – šī reliģija bija
nostiprinājusies.

5. 1. Latvijas novadi

1. Latvijas novadi
• Visi novadi tika apvienoti vienā valstī, nodibinot neatkarīgu Latvijas
Republiku tikai 1918. gadā.
• Valsts teritorija tika sadalīta apriņķos, kas sastāvēja no pagastiem. Pagasts ir mazākā
teritoriāli administratīvā vienība.
• Šo teritoriālo vienību iedalījums mainījās, kad Latvija nonāca padomju okupācijā, un
tika iekļauta Padomju Savienībā. Padomju režīms Latvijā pastāvēja līdz 1991.
gadam, kad Latvija atguva neatkarību.
• Padomju laika teritoriālais iedalījums saglabājās līdz 2009. gadam.

6.

7. 2. Kā pētīt novada vēsturi

2. Kā pētīt novada vēsturi
• Novadpētniecība ir pagātnes
notikumu saprašana un
izskaidrošana, kritiski izvērtējot
pieejamo informāciju.
Novadpētniecības jēdziens aptver
visu iespējamo vietējās dzīves
aspektu izzināšanu, ieskaitot
kultūras pieminekļus, dabas
objektus un vēstures liecības, kas
atspoguļo novada dzīvi kādā
noteiktā pagātnes posmā.

8. Kā radies tavas dzīvesvietas nosaukums?  

Kā radies tavas dzīvesvietas nosaukums?
• Arī tavas dzīvesvietas nosaukumam ir vēsture.
Iepazīstoties ar vēstures avotiem, tu vari noskaidrot,
kā varētu būt radies, to gan ne vienmēr iespējams
precīzi noteikt, gan to, kā tas laika gaitā mainījies.
Pagastus bieži nosauca pēc tā, kāda apkārtne ir šajā
vietā (Kalnciems, Lejasciems, Upesgrīva , Salacgrīva,
u.c), vai tuvumā esošo upju, ezeru, jūras dēļ (Jūrkalne,
Jūrmala u.c). Dažkārt apdzīvota vieta nosaukumu
ieguva pateicoties tautām, kuras tur apmetās vai
būvēm, kuras tur uzceltas. Ielu nosaukumi tika doti
par godu amatnieku brālībai, kura šajā ielā bija
iekārtojusi darbnīcas – Audēju iela, Kalēju iela,
Tirgoņu iela, Miesnieku iela, Kurpnieku iela.
• Tukuma nosaukums radies no līvu valodas, kas tulkojumā
nozīmē "pakalnu rinda" vai "gala zeme", jo Tukums atrodas
tur, kur beidzās līvu zemes.
• Cēsu nosaukums visdrīzāk radies no līvu vārda "Kest", kas
nozīmē "pretējā puse", jo Cēsis izvietojās līvu apdzīvotajam
Gaujas krastam pretējā pusē.
• Rīgas nosaukums varētu būt cēlies no Rīdzenes upes.
Savukārt upe bija maza un līkumota, kas līvu valodā skan
"ringa".
• Grobiņas nosaukums kuršu valodā nozīmē "skābaržu
audze"
• Daugavpils nosaukums radās no pils Daugavas krastā.
Savukārt vārds Daugava mūsu senču valodās nozīmē
"daudz ūdens".

9. Kā radies tavas dzīvesvietas nosaukums?

• Daži vietu nosaukumi ir radušies
par godu cilvēku vārdiem vai
muižnieku dzimtu
uzvārdiem, kuri vai nu šajā vietā
apmetās pirmie, vai kļuva par zemju
īpašniekiem, vai deva ievērojamu
ieguldījumu šī apvidus vēsturē.

10. 3. Kā veidot dzimtas koku

3. Kā veidot dzimtas koku
• Novada vēsturei ir liela nozīme pilsoniskās
piederības un latviskās identitātes veidošanā,
jo katrā novadā, bieži arī katrā pagastā ir
atšķirīgas tradīcijas un kultūra. Parasti lielie
vēstures notikumi, kuri ir kopīgi visā valstī,
skar arī katru novadu un pagastu, piemēram,
revolūcija, soda ekspedīcijas, kari,
izsūtīšanas, kolektivizācija, atmodas laika
notikumi. Šie notikumi skar arī katru ģimeni
un dzimtu. Tāpēc ir ļoti interesanti veidot
dzimtas koku, lai noskaidrotu kāda lomu
Latvijas vēsturē bijusi tavai dzimtai.

11. Jēdzieni

• Radniecības tuvuma apzīmēšanai izmanto jēdzienus – līnijas un
pakāpes.
• Asinsradniecība – attiecības starp personām, kas ar dzimšanu cēlušās
viena no otras; piemēram, vecāki un bērni (taisnā līnija), brāļi un
māsas (sānu līnija). Asinsradniecības tuvumu aprēķina pēc dzimšanas
secības. Starp asinsradiniekiem taisnā līnijā izšķir augšupējos un
lejupējos, t.i., no bērniem uz vecākiem vai otrādi.

12. Cilts – etniskās kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējā sabiedrībā. Ciltij bija savs nosaukums, teritorija,

Cilts – etniskās kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējā sabiedrībā. Ciltij bija savs
nosaukums, teritorija, kopīga valoda vai dialekts, paražas un tās locekļi pakļāvās vienam
valdniekam vai cilts vecākajam. Cilts nozīme samazinājās līdz ar valsts nostiprināšanos un
lielģimeņu sairšanu.
• Ciltskoks – shēma dzimtu radniecības izcelšanās attēlošanai.
• Dzimta, ģints – asinsradinieku grupa pirmatnējā sabiedrībā, kas savu
izcelsmi saistīja ar kopīgu senci. Dzimtas locekļus saistīja kopēja
saimniecība un paražas. Dzimta parasti apvienojās ciltīs, kas sākotnēji
sastāvēja no divām, bet vēlāk no vairākām dzimtām.
• Radi – personas, ko savstarpēji saista radniecība.

13. Jēdzieni

• Ģenealoģija – vēstures palīgnozare, kas pētī ciltskokus, cilts vēsturi, dzimtu, atsevišķu
ģimeņu un personu izcelšanos un to radniecību.
• Ģenētika – mācība par iedzimtību, bioloģijas disciplīna, kas pēta iedzimtības fizioloģiju.
• Ģimene – precēta pāra un viņu pēcteču kopdzīves veids, kas aptver vismaz divas
paaudzes. Atšķiras no laulības, kas ir kopdzīve starp vienas paaudzes personām. Atkarībā
no laikmeta saimnieciskās, politiskās un garīgās kultūras pamatformām mainījušās ne
vien ģimenes stāvoklis un nozīme sabiedrībā, bet pārveidojas arī tās uzbūves principi.
• Radniecība – asiņu un tiesību saite, kas vieno personas, kuras cēlušās viena no otras ar
dzimšanu vai no vienas kopējas trešās personas. Tādēļ atšķir radniecību taisnā līnijā un
radniecību sānu līnijā.