Similar presentations:
Mūsdienu literārā valoda. 1.1.tema
1. Lietišķā latviešu valoda
Valsts policijas koledžasHumanitāro Zinātņu katedra
Lietišķā latviešu
valoda
1.1. /1.2. /1.3.tēma.
1.2. Mūsdienu literārā valoda, tās
attīstības gaita
2. Latviešu valoda veidojusies ciešā saistībā ar vēsturiskajiem notikumiem
???Kādā veidā valoda spējusi saglabāties?
Cilšu, lietuviešu, poļu, zviedru, vācu, krievu
laikiem cauri???
3. Salīdzinot latviešu valodu angļu, vācu, franču un krievu, skaidri redzamas latviešu valodas atšķirības. Sanskrits,
indoeiropiešu valodu saime –2000.p.m.ē.
River, rivière, fleuve, fiume, река – UPE.
Milk, lait, latte, milch, молоко – PIENS.
A tree, arbre, baum, дерево – KOKS.
4.
•45.
•56. Latviešu valodas vēsture
I periods - bezrakstu periodsII periods - veclatviešu rakstības periods
III periods - jaunlatviešu rakstības periods
IV periods - mūsdienu ortogrāfijas izveide
7.
•Uz cilšu valodu pamata ap m.ē. 1.gs. beigāmsāka veidoties latviešu tautas valoda.
8. Bezrakstu periods līdz 1525.gadam
Šajā laikā rakstītu tekstu latviešu valodā nav. Nav arī latviešutautas tagadējā izpratnē.
Ir senlatviešu ciltis - kurši, zemgaļi, sēļi un latgaļi ar savu
valodu, turklāt to ietekmēja arī kaimiņos dzīvojošie lībieši.
Rakstu valodas attīstību var iedalīt trīs posmos:
• piktogrāfiskā rakstība;
• ideogrāfiskā rakstība;
• lineārā jeb alfabētiskā rakstība.
Senlatviešu ciltīm, šķiet, piktogrammas nav bijušas, bet ir
ideogrammas (uz apģērbiem, akmeņiem, darba rīkiem,
traukiem, burtkokiem u.c.)
9. Veclatviešu rakstības periods,1525. - 1856. gads
Veclatviešu rakstības periods,1525. 1856. gadsVārds "veclatvieši" apzīmē gan latviešu, gan vācu
tautības rakstītājus latviešu valodā.
Šo periodu var iedalīt trīs posmos:
• senākais posms, 1525. - 1631.gads (pirmā zināmā grāmata
latviešu valodā - Manceļa "Vade Mecum");
• vidējais posms, 1631. - 1739. gads (Bībeles tulkojuma otrā
izdevuma iznākšana, ar ko aizsākas stabila vecā
ortogrāfija);
• jaunākais posms, 1739. - 1856. gads (J.Alunāna
"Dziesmiņas").
10. Bībele latviešu valodas vecajā pareizrakstībā
11. Georga Manceļa (1593.-1654) 1638. gadā izdotā vācu-latviešu vārdnīcu "Lettus"
Georga Manceļa (1593.-1654) 1638.gadā izdotā vācu-latviešu vārdnīcu
"Lettus"
12. F.G. Stenders (1714-1796)
13. Jaunlatviešu rakstības periods, 1856-1888. gads
Jaunlatviešu rakstības periods, 18561888. gadsJaunlatvieši cīnījās:
• Par latviešu valodas pastāvēšanas tiesībām
• Par to, lai tauta savā valodā varētu iegūt izglītību un lietot to
visās dzīves nozarēs.
1872. gadā Maskavā tika izdota "Krievu-latviešu-vācu vārdnīca"
un turpat 1879. gadā iznāca arī "Latviešu-krievu-vācu vārdnīca"
Krišjāņa Valdemāra redakcijā.
Vārdnīcas tika iespiestas ar latīņu burtiem. Taču patskaņu garums
pa vecam rādīts ar h burtu, pie tam konsekventi tikai saknēs,
piem., pahrhulhkot, pahrmiht, bet pahrestiba, ahrigi, airetajs.
Divskanis ie apzīmēts tāpat ar ee, divskanis o - ar o.
14. Mūsdienu ortogrāfijas izveide, 1908.gads - šodiena.
1907.gadā iznāca K.Mīlenbaha un J.Endzelīna "Latviešugramatika" - vecajā ortogrāfijā.
1908.gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju vadīja
Kārlis Mīlenbahs. Tā nāca klajā ar norādījumiem, kādai
jābūt latviešu ortogrāfijai.
1957.gadā tika pieņemts jauns ortogrāfijas likums, kas
noteica, ka svešvādos liek garumzīmes saskaņā ar izrunu,
ch raksta kā h.
Pašreizējo pareizrakstību atspoguļo jaunākā "Latviešu
valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca», kas
izdota 1995. gadā.
15. Latgaliešu rakstība
Atšķirīga no latviešu valodas ortogrāfijas un ar savuvēsturi ir arī latgaliešu rakstība.
Pirmie latgaliešu raksti zināmi no XVII gs. 90.gadiem, bet
tie visi bijuši rokrakstā. Pirmā iespiestā grāmata
1732.gadā, otrā - 1773.gadā, tā saglabājusies līdz
mūsdienām. Abas grāmatas ir latīņu dievkalpojumu
teksti.
16. 1.2. Literārās valodas kontakti ar citām valodām
Latviešu valodā ir vārdi un jēdzieni, kas aizgūtino citām valodām.
Veidojoties latviešu literārajai valodai, daudzi
vārdi, jēdzieni un izteicieni vispirms tika aizgūti
no to baltu tautu valodām, kuru saplūšanas
rezultātā izveidojās latviešu etnoss.
17. Fakti par latviešu valodu
Viena no 200 pasaules atzītākajām valodāmValoda Eiropas parlamentā
Pusmiljons citu tautību cilvēku to lieto kā otro
valodu
400 000 latviešu valodas pratēju dzīvo ārzemēs. Īrijā,
Austrālijā, ASV, Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā,
Brazīlijā, Krievijā.
18. Valoda mainās
Kamēr tā ir dzīva, tikmēr mainās, un tam irdaudzi un dažādi iemesli.
Valoda ir viens no veidiem, kā mēs
parādām savu piederību pie kādas grupas,
– vai nu pārņemot viņu valodu, vai no tās
norobežojoties./prof. Pēteris Vanags/
19. Aizguvumu veidi
Vārdi, jēdzieni, kasgadsimtu gaitā
stabili iesakņojušies
valodā, kam latviski
nav citu aizstājēju.
Šie vārdi ir tik
pierasti un
ikdienišķi, ka nav
nojaušama to
izcelsme.
Nevēlami aizguvumi,
kurus var izteikt ar
identiskas nozīmes
latviešu vārdiem. Tie
ir barbarismi, ko
visbiežāk lieto
sarunvalodā kā
stilistisku žargonu.
20. Nosaki aizguvumu izcelsmi!
Muiža, laulāties, nāra,vēzis
Bagāts, baznīca, cena,
gads, kāposti, nedēļa,
pagasts, pagrabs,
pīrāgs, dārgs, robeža,
kažoks, soma, svētki,
svēts, zvanīt, zvans
Lībiešu valoda
Krievu valoda
21. Nosaki aizguvumu izcelsmi!
Stārķis, amats, bikses,spainis, bumbieris, zāģis,
būvēt, deniņi, redeles,
dienests, dīķis, glāze, kaste,
krogs, krūze, panna, pīpe,
pudele, rēķināt, sīpols,
šķūnis, telts, ziepes
Vācu
valoda
22. Nosaki aizguvumu izcelsmi!
Dzintars, mencaĶermenis
Ģimene, ģērbt, ķēve,
kareivis, veikals
Kuršu valoda
Senprūšu valoda
Lietuviešu valoda
23. 1.3. Priekšstats par kļūdu veidiem
Leksika, leksikoloģijaSemantika
Frazeoloģija
Fonētika, ortoēpija
Gramatika – morfoloģija, sintakse,
interpunkcija
Stilistika, runas kultūra
24. Valodas prasības profesijai
SkaidraSalasāma
Precīza
Veikla uztvere, spēja ātri pierakstīt
•Paldies!