Vilkšanas ierice. (Тема 10)

1. Vilkšanas ierīces

2. Vilkšanas ierīces

• Vilkšanas kuģi – kuģi, kuri ir aprīkoti ar
atbilstošām iekārtām priekš lielu kuģu vilkšanās
jūrā lielos attālumos, sliktos apstākļos.
• Vilkšanas
ierīces
–
mehānismu un aprīkopjumu
kopums, kas nodrošina
kuģim iespēju vilkt citus
kuģus vai objektus.

3. Vilkšanas ierīces

• Vilkšanas veidi:
– Vilkšana borts pie borta –
ostas teritorijā. Šāda vilkšana
atļauj labu manevrēšanu;
– Stumšana – galvenokārt
upēs. Stumjošais kuģis ar
tauvu vai speciālu ierīci
stiprinās pie stumjamā kuģa
pakaļgala;
– Vilkšana aiz āķa – visplašāk
izmantojamais
vilkšanas
veids. Vilkšanas tauvu no
velkoņa pakaļgala padod uz
velkamā kuģa priekšgalu.

4. Vilkšanas ierīces

• Vilkšanas ierīces sastāv no:
– Vilkšanas tauvas vai troses
(buksieris);
– Fenderi;
– Vilkšanas klīzes;
– Vilkšanas arka;
– Bitengi (poleri);
– Vilkšanas vinča;
– Vilkšanas āķis;
– Atbalsta loks;
– Vilkšanas loks;
– Spoles tauvu uzglabāšanai.

5. Vilkšanas ierīces: vilkšanas tauvas

• Vilkšanai izmanto:
– Augu un sintētiskās tauvas parasti
izmanto
ostas
akvatorijā. Ļoti elastīgas.
– Tērauda troses – lokana, bet
ar mazu elastību. Tādēļ
izmanto garas troses (400500m) vai troses apvienotas
ar enkurķēdes šēkelēm, kuras
ieslēdz trosē (2-3).
– Troses un enkura kombināciju
– velkamais kuģis piestiprina
vilkšanas tauvu pie sava
enkura.

6. Vilkšanas ierīces: vilkšanas āķis

Āķis – nepieciešams ātrai tauvas atdošanai avārijas
gadījumā. Tie var būt:
– Parastie – tauvu var atdot tikai tad, kad tā nav nostiepta
– Automātiskie – atļauj tauvas atdošanu arī tad, kad tā ir zem
sprieguma. Atdod tauvu automātiski (ir noregulēta uz noteiktu
slodzi)
– Pusautomātiskie – tauvas atdošanu veic manuāli, pastiepjot aiz
trosītes.

7. Vilkšanas ierīces: vilkšanas āķis

• Automātiskie un pusautomātiskie āķi ir
aprīkoti ar darba mēlīti, kura notur āķi tā
darba stāvoklī. Tiklīdz mēlīti izkustina no
vietas, āķis atveras un tauva tiek atdota.

8. Vilkšanas ierīces: vilkšanas loks

• Āķis stiprinās aiz vilkšanas loka, kurš izvietots horizontālajā plaknē.
• Vilkšanas loku izveito kuģa midelī, 1-1,5m augstumā no galvenā
klāja (izvietojums ietekmē velkoņa efektivitāti)
• Tādā veidā tiek nodrošināta laba velkoņa manevrētspēja.

9. Vilkšanas ierīces: vilkšanas klīze

• Velkošā kuģa stabilitātes uzlabošanai uzstāda vilkšanas
klīzi, caur kuru tiek izvadīts gals.
• Tāda veidā velkonis tiek pasargāts no bīstamas sasveres
tauvai nostiepjoties.

10. Vilkšanas ierīces: vilkšanas arka

• Vilkšanas arka – pasarga pakaļgala klāju no troses
iedarbības. To augstumi un skaits ir atkarīgi no āķa
izvietojuma.

11. Vilkšanas ierīces: vilkšanas vinča

• Vinčas – tiek uzstādītas uz lieliem velkoņiem. Šajā gadījuma
trosi stiprina nevis pie āķa, bet uz vinčas spoles.
• Spoles var būt automātiski vadāmas. Pati regulē
slogojumu.

12. Vilkšanas ierīces: bitengi

• Palielinātas stiprības poleri - Tērauda vai čuguns tumbas,
aiz kuriem stiprina vilkšanas troses.
• Izvieto uz kuģa 2-3 gar bortu (vilkšanai borts pie borta)

13. Vilkšanas ierīces: fenderi

• Izvieto uz velkoņa pakaļgala un priekšagala. Samazina
iespējamību korpusa deformācijai velkonim
pietuvojoties velkamajam objektam.