Automobiļu elektroiekārta

1.

JELGAVAS TEHNIKUMS

2.

AUTOMOBIĻU
ELEKTROIEKĀRTA
AINĀRS KREIJA
Jelgava
2013

3.

AUTOMOBIĻU ELEKTROIEKĀRTU
VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Lai automobiļiem nodrošinātu augstas
ekspluatācijas īpašības, tajos plaši izmanto iekārtas
un ierīces no dažādām tehnikas jomām, kuras var
būt
pneimatiskas
hidrauliskas
mehāniskas
optiskas
elektriskas
ETC

4.

Jēdzienā automobiļu elektroiekārtas,
pieņemts apvienot iekārtas, ierīces un
mehānismus
elektriskus
pusvadītāju
gaismas tehnikas
mikroelektronikas
nanotehnoloģiskus
mehāniskus
ETC

5.

Iekārtās izmantojamās ierīces atkarībā no to
uzdevuma var iedalīt šādās galvenajās
grupās:
elektroenerģijas avoti
elektroenerģijas patērētāji
kontroles ierīces

6.

7.

Elektroenerģijas avotu uzdevums ir nodrošināt
visus patērētājus un pietiekamu elektroenerģijas
jaudu dažādos automobiļa ekspluatācijas apstākļos.
Ģeneratoriekārta - elektroenerģijas avots pie
darbojoša motora un auto kustības laikā
AKB - elektroenerģijas avots pie nedarbojoša
motora

8.

Ģenerators
Nodrošina elektroapgādi,
automobilim braucot
Akumulators
Akumulatora uzlādēšana
Nodrošina elektroapgādi,
automobilim braucot
Īslaicīgās
slodzes
Pastāvīgās
slodzes
Ilgstošās
slodzes
Aizdedze
20 W
Auto radio
15 W
Virzienrāži
21 W katrs
Kvēlsveces
100 W katra
Degvielas
sūknis
60 W
Gabarītgaismas
5 W katra
Stopsignāli
21 W katrs
Atpakaļgaitas
lukturi 21 W katrs
Paneļu
Apgaismojums
10 W
Iekšējais
apgaismojums salonā
5W
Stiklu tīrītāji
60 – 90 W
Numura
Apgaismojums
10 W
Logu elektriskais
Pacēlājs 150 W
Starteris
800 – 3000 W
Stāvgaisma
5 W katra
Dzesēšanas sistēmas
Ventilators 200 W
Priekšējo lukturu
Tīrītājs 60 W
Iesmidzināšana
70 – 100 W
Īslaicīgās
slodzes

9.

Galvenie lukturi
60 W katrs
Salona ventilators
80 W
Piesmēķētājs
100 W
Virzienrāžu sānu
Spuldzes 5 W
katra
Aizmugurējā loga
apsilde 120 W
Tālās gaismas
Papildlukturi
55 W katrs
Kondicionētājs
20 – 60 W
Aizmugurējā loga
tīrītājs 120 W
Papildu
stopsignāls
21 W
Skaņas signāli
20 – 40 W katrs
Miglas lukturi
35 – 55 W katrs
Antenas
Elektropiedziņa
60 W
Aizmugurējie
Miglas lukturi
21 W katrs

10.

Elektroenerģijas patērētāji
izpilda automobiļos visdažādākās funkcijas, sākot no
darba maisījuma aizdedzināšanas līdz pat to mezglu,
agregātu un paša automobiļa darba pārbaudei un
vadības režīmu izvēlei.

11.

Atkarībā no pielietojuma patērētāji iedalās
pastāvīgas slodzes - jānodrošina motora darbība un auto kustība
piem.
aizdedzes sistēma
elektriskais degvielas sūknis
elektroniskās vadības ierīces (EVB)
ETC
ilgstošas slodzes - darbosies auto kustības laikā
piem.
tuvās gaismas arī gaišajā diennakts laikā
tālās gaismas tumšajā diennakts laikā
radio
ETC
īslaicīgas slodzes
piem.
kvēlsveces D motoriem
STOP signāls
atpakaļgaitas lukturi
ETC

12.

Kontroles ierīces sniedz informāciju par automobiļa vai
kādas tā sistēmas stāvokli. Šīs ierīces var būt atsevišķs
aparāts vai arī sastāvēt no devēja jeb mērpārveidotāja un
atsevišķa uztvērēja.
1. F - ieejas lielums
2. E - izejas lielums
3. AK - izpildmehānisms
4. SG - EVB
5. SE - mērpārveidotājs
6. SA - aizdedzes slēdzis

13.

Elektroiekārtas galvenās sistēmas
Elektroiekārtu daudzfunkcionālā nozīme prasa no automobiļu
konstruktoriem un ražotājiem specifisku pieeju kā to
konstruēšanai, tā arī ekspluatācijai.
Elektroiekārtas pieņemts aplūkot kā tādu sistēmu kopumu,
kurām ir atsevišķa nozīme, bet tajā pašā laikā tās dažādā veidā ir
saistītas gan savā starpā, gan arī ar citām sistēmām.
piem.
aizdedze + benzīna iesmidzināšanas sistēma
bremzes + motora vadība (ESP)
ETC

14.

Automobiļu elektroiekārtas nosacīti var iedalīt
♣ elektroapgādes
♣
♣
♣
♣
♣
♣
♣
iedarbināšanas
aizdedzes (Otto motoriem)
apgaismošanas
gaismas un skaņas signalizācijas
kontroles un informācijas
palīgierīču un elektropiedziņa
komutācijas un aizsardzības sistēmās.

15.

Elektroapgādes sistēmā ietilpst ģeneratoriekārta
un akumulatoru baterija.
Elektroapgādes sistēmas uzdevums ir nodrošināt
visus patērētājus un pietiekamu elektroenerģija
jaudu dažādos automobiļa ekspluatācijas
apstākļos.
AKB - pie nedarbojoša motora, vai ja ģeneratoriekārta
lādē nepietiekami
Ģeneratoriekārta - pie darbojoša motora un automobiļa
kustības laikā

16.

Ģeneratoriekārtā ietilpst
ģenerators - EDS inducēšanai
taisngriezis - strāvas pārveidošanai no 3~ AC uz pulsējošu DC
dažādi regulatori (U I) - jo raugi ģenerators var inducēt EDS ļoti plašā
diapazonā atkarībā no motora kloķvārpstas
apgriezieniem

17.

1. AKB
2. aizdedzes slēdzis
3. startera relejs
4. Starteris
5. sakabes mehānisms
6. spararats
7. motora kloķvārpsta

18.

Aizdedzes sistēma nodrošina darba maisījuma
aizdedzināšanu benzīna jeb Otto motora cilindros
noteiktā motora darba režīmam atbilstošā momentā,
izmantojot augstsprieguma dzirksteles veidošanos
starp sveces elektrodiem.
Bez svecēm aizdedzes sistēmā ietilpst
sprieguma pārveidošanas un uzkrāšanas ierīces
pārtraucējs – sadalītājs
vadības un regulēšanas ierīces
augstsprieguma vadi

19.

1. AKB
2. aizdedzes slēdzis
3. indukcijas spole
4. pārtraucējs
5. sadalītājs
6. aizdedzes svece

20.

Apgaismošanas un gaismas signālu sistēma
apvieno
gaismas ierīces (galvenie lukturi)
gaismas signalizācijas lukturus (gabarītgaismas,
virzienrādītāju, atpakaļgaitas u.c. gaismas)
vadības un komutācijas ierīces

21.

22.

Kontroles un informācijas sistēma
sniedz informāciju par auto
motora darbību
braukšanas režīmu
sistēmu un visa auto tehnisko stāvokli un kustības
drošību
Kontroles un informācijas sistēmā ietilpst
spiediena
temperatūras
līmeņa
ātruma mērpārveidotāji
kā arī gaismas vai skaņas indikatori

23.

Galvenā informācija tiek apkopota un uzrādīta vadības
jebšu kontrolpanelī
signālspuldzes
skaņas signālierīces
indikatori
mēraparāti un mērierīces
Izveidojot kontrolpaneli tiek ievērots informācijas zonējums
svarīgākie informācijas rādītāji tiek novietoti centrā
mazāk svarīgie vairāk uz malām, mazāk aktīvā zonā
Mēraparāti izvēlēti lai nebūtu apgrūtināta informācijas nolasīšana,
ar vienkāršām skalām, ne īpaši augstu precizitāti, bet obligāti pareizu
informāciju

24.

Gaismas indikatoru krāsas visi auto ražotāji izvēlas
vienoti ievērojot
funkcionālo nozīmi
svarīgumu
Gaismas indikatori un signāllampas iedegas vairākos gadījumos
kas liecina par
♣ izdarītu manipulāciju vai manevru
♣ neizdarītu manipulāciju vai manevru
♣ pašpārbaudes testa rezultātiem
♣ ieslēgtu agregātu vai ierīci
♣ svarīgākām vadības sviru vai slēdžu novietojuma vietām
♣ avārijas režīma iestāšanos kādā no sistēmām

25.

Par neiejaukšanos kādas sistēmas darbībā
liecina
krāsa nomierinoša
parasti zaļa vai zila
piem. tuvās tālās gaismiņas
Informējoša un brīdinoša krāsa
parasti dzeltena vai oranža
piem. degvielas rezerve
kvēlsveču darbība
meh. gaisa vārsta atvērums
CHECK ENGINE
ETC

26.

Par kādas sistēmas bojājumu un avārijas režīma
iestāšanos liecina
krāsa uzbudinoša, vienmēr sarkana
piem.
dzeses sistēmas t° paaug
eļļas spiediena pazemināšanās
nelādē ģenerators
bremžu šķidruma līmeņa pazemināšanās
ETC
AVĀRIJAS REŽĪMA GAISMAS INDIKATORS
PARASTI
PRAKSĒ TIEK APVIENOTI AR SKAŅAS SIGNĀLU!

27.

Bez indikatoriem un signalizācijas spuldzēm
panelī var uzstādīt
rādītājus
dažādas mērierīces
piem. spidometrs
tahometrs
ekonometrs
tahogrāfs
ETC

28.

Kontroles un vadības panelis
Lai gan tehniskie izpildījumi attīstoties tehnoloģijām
kontrolpaneļiem var būt dažādi, nepieciešamā
informācija panelī palikusi praktiski nemainīga
braukšanas ātrums nobraukums
motora t°
eļļas spiediens
signalizācija par ieslēgtu tuvo vai tālo gaismu
signalizācija par elektroapgādes sistēmas darbību
signalizācija par neatbrīvotu stāvbremzi
signalizācija par ieslēgtu aizdedzi
virzienrādītāju un piespiedu apstāšanās signalizācijas atkārtotāji
ETC

29.

Jaunās paaudzes auto aprīkoti borta datoru, kas
bez galvenās informācijas var piedāvāt vēl veselu
kaudzi ekstru
faktisko un vidējo degvielas patēriņu
vidējo ātrums
t° iekšā un ārā
GPS
ETC

30.

31.

Palīgierīču un elektropiedziņas sistēma, kurā ietilpst
elektromotori
motorreduktori
elektrosūkņi
ETC
Palīgierīču un elektropiedziņas sistēmas lieto
logu tīrīšanai
apkurei
durvju bloķēšanai
ventilācijai
ETC

32.

33.

Komutācijas un aizsardzības aparatūras sistēmā
ietilpst dažādi slēdži, pārslēdži, releji, drošinātāju bloki,
savienojošie paneļi u.c.

34.

Elektroiekārtu ekspluatācijas
nosacījumi
Automobiļu elektroiekārtu drošai darbībai traucē
smagie ekspluatācijas apstākļi, kas ir daudz komplicētāki
nekā sadzīves ierīcēm, biroja datortehnikai vai citām
universālām iekārtām. Tāpēc, lai automobiļu ekspluatācija
būtu efektīva, jāņem vērā tādi svarīgi faktori kā klimatiskā,
mehāniskā, elektriskā, elektromagnētiskā, ekspluatācijas
un radioaktīvā ietekme uz elektroiekārtu kopumā.

35.

Klimatiskā ietekme izsauc fizikāli ķīmiskus
procesus, kuri izmaina materiālu īpašības un
izraisa atteices.
augstas t°
zemas t°
postošākā iedarbība tomēr ir strauja t° izmaiņa
mitrums
putekļi + smiltis
Mehāniskā ietekme parasti saistās ar sitieniem,
vibrācijām, paātrinājumiem, kam ir pakļautas
elektroiekārtas

36.

Elektriskā ietekme saistās ar to, ka borta tīkla spriegums
automobilim pastāvīgi svārstās un var radīt ilgstošas un
īslaicīgas sprieguma izmaiņas. (U I)
Elektromagnētiskā ietekme uz elektroiekārtām izpaužas
elektriskā un magnētiskā lauka veidā.
Radioaktīvā ietekme saistās ar elektroiekārtu atteici, ko
izraisa arī radioaktīvais starojums, (α, β, γ )kura ietekmē
mainās elektronu un optisko komponenšu materiālu
fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas izsauc to parametru
degradāciju, un iekārtu sabojāšanos.

37.

Ar cieņu Jūsu A.K.