Similar presentations:
Fantāzijas literatūra_ prezent_ 9_kl_
1.
Fantāzijas literatūraLiteratūra. 9.1. Fantāzija.
Kā patstāvīgi izvēlēta lasāmviela atspoguļo lasītāja pieredzi?
2.
Apgūstot šo tematu, Tu…● iepazīsies un sapratīsi, kas ir fantāzijas literatūra, kādas ir tās
pazīmes un iedalījums, skaidrosi jēdzienus;
● lasīsi fantāzijas literatūras fragmentus, pētīsi tajos atrodamās
fantāzijas literatūras iezīmes;
● raksturosi un vērtēsi ietvertās dzīves, ētiskās un estētiskās
vērtības;
● raksturosi tekstā ietvertās sajūtu gleznas, leksiskos un tēlainās
izteiksmes līdzekļus, vērtēsi to emocionālo iedarbi.
3.
Sasniedzamais rezultāts● zina, kas ir fantāzijas literatūra, kādas ir tās pazīmes un
iedalījums, izprot ar fantāzijas literatūru saistītos jēdzienus;
● lasot fantāzijas literatūras fragmentus, atrod fantāzijas
literatūras iezīmes;
● raksturo un vērtē ietvertās dzīves, ētiskās un estētiskās
vērtības;
● raksturo tekstā ietvertās sajūtu gleznas, leksiskos un tēlainās
izteiksmes līdzekļus, vērtē to emocionālo iedarbi.
4.
5.
Skaidro jēdzienus!Literatūra – sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu,
publicētu, darbu kopums.
/Avots: www.tezaurs.lv /
Literatūra ir cilvēcisko pārdzīvojumu valodiska izteiksme
tēlos, kas vienlaicīgi rosina prātu, iztēli un jūtas.
/Gundars Pļavkalns/
6.
Skaidro jēdzienus!Fantāzija – iztēle, iedoma, izdomājums.
/Avots: www.tezaurs.lv /
Fantastika
1. Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo
īstenību pārveidoti, hiperbolizēti.
2. Literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas
pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās
parādības.
/Avots: www.tezaurs.lv /
7.
Skaidro jēdzienus!Varonis (literatūrā) –
1.Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
2.Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
/Avots: www.tezaurs.lv /
Tēls
1. Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību
pārveidoti, hiperbolizēti.
2. Literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā
veidā, galvenokārt apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības.
/Avots: www.tezaurs.lv /
8.
Kas ir fantāzijas literatūra?Fantāzijas literatūra ir spēcīgi ietekmējusies no
mitoloģijas, viduslaiku leģendām, tajā bieži sastopami
dažādi mītiska rakstura motīvi un tēli.
Darbība fantāzijas literatūras darbos bieži vien noris
vidē, kas līdzinās viduslaiku pasaulei — lai gan pastāv arī,
piemēram, tā sauktā pilsētas fantāzija (urban fantasy), kur
darbība var risināties arī mūsdienu pilsētās.
9.
Kas ir fantāzijas literatūra?Fantāzijas literatūrā darbības vide tiek atspoguļota kā
iedomāta vai hipotētiska paralēlā pasaule, kurā dzīvo vai
uz laiku nokļūst darba varoņi.
10.
Kas ir fantāzijas literatūra?Stāstījumā nozīmīga loma:
- ir pārdabiskām būtnēm (pūķiem, nārām, vilkačiem u.c.),
- maģijai,
- aizguvumiem no dažādu tautu mitoloģiskajiem tekstiem.
11.
Kas ir fantāzijas literatūra?Fantāzijas literatūrā
- sižets atbilst mītiskā meklējuma (quest) struktūrai;
- centrālā tēma - parasti globāls konflikts starp labo un ļauno.
12.
Kas ir zinātniskā fantastika?Zinātniskā fantastika ir literatūras (pamatā prozas) un kino
tematisks paveids, kam raksturīga lielākā vai mazākā mērā
fantastiska
- darbības norises vide vai laiks,
- vai procesi un tehnoloģijas,
- vai varoņi un būtnes (citas planētas, pasaule pēc kodolkara, starpzvaigžņu
ceļojumi, teleportācija, citplanētieši, ceļošana laikā u.tml.),
bet atšķirībā no fantāzijas literatūras zinātniskajā fantastikā neparastais
nav pārdabiska rakstura un darbā tiek pamatots zinātniski vai vismaz tiek
uzskatīts par zinātniski pamatojamu.
13.
Kas ir fantāzijas literatūra?Angļu rakstnieks un valodnieks Džons Ronalds Ruels
Tolkīns fantāziju raksturo kā
‘’(..) redzamajai pasaulei līdzās pastāvošu alternatīvu
pasauļu veidošana rakstnieka iztēlē.’’
14.
Kas ir fantāzijas literatūra?Dž. R. R. Tolkīna skatījumā fantāzijas žanrs
- neparastos veidos kombinē reāli un fantāzijās esošas
parādības,
- spēj savienot dažādus skatījumus uz pasauli,
- ar iztēles palīdzību ļauj izdarīt secinājumus par pastāvošo
realitāti,
- izskaidro mītu mūsdienu cilvēkam saprotamā laikmeta
kontekstā.
15.
Rašanās cēloņi, attīstībaFantāzijas literatūras pirmsākumi Rietumu kultūrvidē atrodami
• gan folklorā,
• gan viduslaiku bruņinieku romānā,
• tomēr tai raksturīgās īpatnības sāka veidoties tikai romantisma laikmetā.
Kā atsevišķs žanrs fantāzija tika formulēta Dž. R. R. Tolkīna literārās
darbības laikā, kuras kulminācija bija romāns “Gredzenu Pavēlnieks” (The
Lord of the Rings, 1954–1955). Šis romāns fantāzijas žanru padarīja
populāru gan literātu, gan lasītāju vidū.
16.
Rašanās cēloņi, attīstībaFantāzijas žanrs mūsdienās iedvesmojis arī citus kultūras virzienus:
- mākslu (Fantasy art stilistika),
- mūziku (īpaši spēlfilmām un datorspēlēm komponēta mūzika, kurā bieži
sastopami folkloras un postfolkloras mūzikas virzienu elementi)
- un kinematogrāfiju (populāru žanra darbu ekranizācijas),
- lomu un galda spēles (LARP – live action role playing games, fantāzijas
kāršu spēles).
Kopš 20. gs. 60. gadiem fantāzijas žanrs ieguvis nozīmīgu vietu
literatūras pētniecībā.
17.
IedalījumsFantāzijas žanru iedala vairākos paveidos
- zobena un burvestību fantāzija (uzsvars uz piedzīvojumiem, dominē stereotipiski
varoņtēli),
- varoņfantāzija (varoņa piedzīvojumi iedomātā pasaulē, kurā būtiska ir maģija un
pārdabiskais),
- pilsētas jeb laikmetīgā fantāzija (darbība notiek mūsdienu pilsētvidē),
- kristīgā fantāzija (labā un ļaunā konflikts kristīgajā reliģijā),
- tumšā jeb šausmu fantāzija (līdzās pastāv fantāzijas un šausmu literatūras
elementi),
- zinātniskā fantāzija (apvienotas fantāzijas un zinātniskās fantastikas pazīmes),
- paranormālā romance (saplūst fantāzijas un romantiskā romāna iezīmes),
- komiskā fantāzija (tiek parodēti klasiskās varoņfantāzijas elementi) un citi.
18.
Nozīmīgākie autori un darbioMērijas Šellijas (Mary Shelley) darbs “Frankenšteins jeb Jaunais Prometejs”
(Frankenstein Or The Modern Prometheus, 1818),
oBrema Stokera (Bram Stoker) “Drakula” (Dracula, 1897),
oEdgara Alana Po (Edgar Allan Poe) stāsti (1832–1849),
oHovarda Filipa Lavkrafta (Howard Phillip Lovecraft) stāsti (1919–1935),
oDž. R. R. Tolkīna “Hobits” (The Hobbit, 1937), “Gredzenu pavēlnieks” un
“Silmarilliona” (The Silmarillion, 1977),
oKlaiva Steipla Lūisa (Clive Staples Lewis) “Nārnijas hronikas” (Chronicles of
Narnia, 1950–1956)
19.
Nozīmīgākie autori un darbioTerija Gudkainda (Terry Goodkind) “Patiesības zobens” (Sword of Truth,
1994– )
oFilipa Pulmana (Phillip Pullman) “Tumšās matērijas” (His Dark Materials,
1995–2000),
oDžordža Reimonda Ričarda Mārtina (George Raymond Richard Martin)
“Dziesma par ledu un uguni” (Song of Ice and Fire, 1996– ),
oDž. K. Roulingas (J. K. Rowling) “Harijs Poters” (Harry Potter, 1997–2007),
oNīla Geimena (Neil Gaiman) “Amerikāņu dievi” (American Gods, 2001)
oMihaela Endes (Michael Ende) darbs “Bezgalīgais stāsts” (Die unendliche
Geschichte, 1979),