Sekas rezultāte krusta kari baltijā

1.

Sekas rezultāte
krusta kari baltijā
ALEKSANDRA BALTĀ, MARGARITA KUSINA, RADOMIRS NOSAREVS
RIČARDS ŠARKOVS

2.

Baltijas krusta kari
Baltijas krusta kari (pazīstami arī kā Ziemeļu krusta
kari) – karu vai karagājienu sērija no vācu, zviedru,
dāņu zemēm, kas organizēta 11.-14. gadsimtā ar
mērķi iekarot Baltiju.

3.

Baltijas krusta kari
Tāpat kā gandrīz visi tā
laikmeta kari, kari notika zem
reliģiskiem karogiem.
Kristiešu, precīzāk, Romas
katoļu ticība aicināja ticīgos
cīnīties ar pagāniem, kurus
pārstāvēja igauņi, lībieši, leti,
obodrīti, pomerāņi, lyutiči,
prūši, lietuvieši un citas
baltu, slāvu un somu tautas.

4.

Kā Baltijas krusta kari ietekmēja
Baltijas
krusta karu laikā
Baltiju?
krustneši ieņēma plašas teritorijas
no Prūsijas līdz Karēlijai. Tika
izveidotas jaunas valstis, pārsvarā
vācu – Mēklenburgas hercogiste,
Brandenburgas markgrāfija un
citas.

5.

Livonijas krusta karš
– viens no ziemeļu krusta kariem ,
kura rezultātā vācieši un dāņi
iekaroja mūsdienu Igaunijas un
Latvijas teritorijas XII gadsimta
beigās – XIII gadsimta sākumā .
1207. gada 2. februārī iekarotajās
teritorijās , kas ir daļa no Svētās
Romas impērijas , tika izveidota
teokrātiskā Firstiste Terra Mariana
, bet 1215. gadā pāvests Inocents
III pasludināja šīs zemes par Svētā
Krēsla īpašumu.

6.

Livonijas krusta karš
1226. gadā Viljams no
Modenas sadalīja vāciešu un
dāņu ieņemtās zemes sešos
feodālos īpašumos, kas
kalpoja par pamatu turpmākā
laika Livonijas valsts
institūcijai , kas tika noteikta
ar Stensbija līgumu 1238.
gada 7. jūnijā.