Krusta kari

1.

Krusta kari

2.

Pāvests Gregorijs VII runā,
ka pasaulē ir divu veidu
kari:
Vienos cilvēki karo
mantas dēļ, un tie ir
nosodāmi.
Otra veida karos cilvēki
cīnās ticības vārdā, un tie
ir atbalstāmi.

3.

Laika posms no 11. gs. beigām līdz 13. gs.
beigām viduslaiku vēsturē nosauca par
krusta karu periodu.

4.

Krusta kara
reliģiski, politiski, ekonomiski un sociāli cēloņi:
1. Brīvo zemju trūkums un bads.
2. Feodāļu jaunākajiem dēliem tā bija iespēja iegūt
jaunas zemes.
3. Bruņinieku laupītkāre un piedzīvojumu alkas.
4. Pāvests gribēja pacelt savu autoritāti, apvienojot
Austrumu un Rietumu baznīcas.
5. Iespēja kontrolēt tirdzniecību Vidusjūras austrumdaļā.
6. Zemnieki cerēja jaunās zemēs iegūt brīvību.
7. Pārliecība par svēto vietu aizstāvēšanu.

5.

Krusta karotāju uzdevumi:
1. Svēto vietu (Palestīna) atbrīvošana no
musulmaņiem.
2. Musulmaņu padzīšana no teritorijām, kas agrāk
piederējušas kristiešiem (Pireneju pussala).
3. Dieva vārda izplatīšana ar varu, kur to nebija
iespējams panākt mierīgā ceļā (Baltija, slāvu
zemes).
4. To kristiešu pārmācīšana, kas tika pasludināti
par ķeceriem (Dienvidfrancijā).

6.

Krusta karu sākums:
1095. gadā
Dienvidfrancijas pilsētā
Klermonā notika baznīcas
koncils – augstāko
garīdznieku sanāksme.
Pāvests Urbāns II aicināja
sākt Svēto karu un
atbrīvot Kristus kapu
no neticīgajiem.