Suprapubikālā urīnpūšļa drenāža ( cistostomija)

1. Suprapubikālā urīnpūšļa drenāža ( cistostomija)

2.

3. Indikācijas.

• Šo manipulāciju, ievadot katetru sterilos apstākļos veic
urologs/ķirurgs. Māsa sagatavo nepieciešamo aprīkojumu.
• Cistostomiju veic,
-ja ir akūta urīna retence ( aizture), bet urīnpūsli tehniski kateterizēt
nav iespējams: striktūra (sašaurinājums), prostatas
vēzis ar
cauraugšanu;
-uretras trauma: urīnizvadkanāla perforācija, traumatizācija, uretras,
urīnpūšļa izgulējums;

4. Kontrindikācijas.

• Mazā iegurņa orgānu traumatisks bojājums
• Plaši rētaudi pēc ķirurģiskas ārstēšanas
• Akūta vēdera simptomātika

5. Komplikācijas.

• Infekcijas risks.
• Netīšs vēderplēves un zarnu bojājums
• Urīna noplūde ap katetru
• Katetra savīšanās
• Hematūrija
• Vēdera priekšējās sienas abcess.

6. Aprīkojums.

• Sterilais galdiņš.
• Sterils (vienreizlietojams) suprapubikālās drenāžas sistēmas komplekts
(troakārs + katetrs ar baloniņu)
• Sterili cimdi. Sterils materiāls tuferi/plāksnītes. Ķirurģiskā, anatomiskā
pincete. Sterils autiņš brūces apklāšanai. Sterila šļirce ar adatu –lokālās
anestēzijas veikšanai. Skalpelis – incīzijai. Adatturis. Šujamais materiāls.
• Nesterilais galdiņš.
• Ādas dezinfekcijas līdzekļi ( SKINSEPTS,BETADĪNS)
• Lokālās anestēzijas līdzeklis (Lidokaīns, Novokaīns)
• Sterils Na Cl 0.9% šķīdums,sterila 10 ml šļirce (,,baloniņa’’ uzpildīšanai)
• Sterils urīnsavācējmaiss. Pārsienamais materiāls -leikoplasts.

7. Pacienta poza

• Pacientu novieto guļus uz muguras, spilvenu noliekot zem galvas.
• Atsedz vēderu - šādi novietojot pacientu, panāk mazāku muskuļu
saspringumu suprapubikālajā zonā.
• Pirms procedūras pacientam p/o vai i/v ievada 300–500 ml 0,9% NaCl
šķīduma (fizioloģiskā šķīduma), ja nav uzpildīts urīnpūslis!

8. Darbība un pamatojums.

• Suprapubikālo zonu sagatavo ķirurģiskai manipulācijai (mazgā, noskuj
,nogriež kaunuma apmatojumu.
• Pirms procedūras pacientam p/o vai i/v ievada 300-500 ml 0.9% Na Cl
šķīduma(fizioloģiskais šķīdums)./Iestiepts ( uzpildīts) urīnpūslis palīdz
norādīt tā atrašanās vietu suprapubikālajā zonā.
• Suprapubikālo zonu sagatavo ķirurģiskai manipulācijai (ādas
dezinfekcija).Pēc ādas nožūšanas nosaka adatas ievadīšanas
vietu./Adatas ievadīšanas vieta ir novietota pa viduslīniju 2-3 cm virs
simfīzes un tieši virs palpētā urīnpūšļa.
• Ādu un zemādas audus infiltrē ar lokālo anestēzijas līdzekli./Pietiekams
lokālās anestēzijas līdzekļa daudzums atvieglo katetra ievadi.

9. Darbība un pamatojums.

• Veic mazu dūrienu vai incīziju. Katetru ievada caur troakāru jeb
vaduli, ko bīda uz priekšu astes kaula virzienā./Ir labi sajūtama katetra
ieeja urīnpūslī, to parāda brīva urīna plūsma.
• Katetru nostiprina pie ādas ar šujamo materiālu.Katetru savieno ar
sterilu urīna drenāžas sistēmu. Drenāžas cauruli ar pārsēju
(leikoplastu) nostiprina vēdera sānu daļā./Aprūpējot cistostomijas
cauruli ir jāievēro aseptikas pamatprincipi. Fiksācija aizkavē caurulītes
pārmērīgu iestiepumu.
• Ja urīna drenāža caur katetru ir vāja, katetru pavelk apmēram 2,5 cm
uz ārpusi līdz brīdim, kad urīns sāk brīvi plūst. Katetru neizvelk no
urīnpūšļa!/Katetra gals var būt piespiedies urīnpūšļa sienai.
• Urīna drenāžu šādā veidā nodrošina vairākas dienas.

10. Cistostomas izņemšana.

• Lai pārbaudītu urīna izvadīšanu caur dabīgajiem ceļiem, katetru uz 4
stundām aizver un pacients mēģina sākt izvadīšanu ar slēgtu katetru,
izmantojot dabiskos urīnizvadceļus. Pēc tam kad pacients ir izvadījis
attiecīgu urīna daudzumu, katetru atver un izmēra reziduālā jeb
atlieku urīna daudzumu.
• Parasti, ja divās atsevišķās mērīšanas reizēs ( rīts un vakars) reziduālā
jeb atlieku urīna daudzums ir mazāks par 100 ml, katetru drīkst
izņemt./Lai novērtētu izvadīšanas procesa aktivitāti.
• Ja pacients sūdzas par sāpēm vai diskomfortu, vai reziduālā urīna
daudzums ir lielāks par 100 ml, katetru atstāj urīnpūslī./Manipulācija
nodrošina urīndrenāžu un aizkavē infekcijas rašanos , kas saistīta ar
urīna stāzi.

11. Cistostomas izņemšana

• Kad katetrs ir izņemts, brūci pārsien ar sterilu pārsēju. Parasti brūce
slēdzas 48 stundu laikā.
• Salīdzinot ar ilgstošo kateterizāciju caur uretru, suprapubikālā drenāža
tiek uzskatīta par daudz ērtāku.
• Tā nodrošina lielāku pacienta mobilitāti, kā arī mazāku urīnpūšļa
infekcijas risku.

12. Cistostomas aprūpe.

• Lietojot šo metodi, nepieciešama noslēgta urīnsavācējsistēma
• Nepieļaut urīnsavācējmaisa pārpildīšanos
• Ņemot vērā , ka urīna savācējmaiss tiek uzskatīts par patogēnās
mikrofloras rezervuāru, jāseko, lai maiss atrastos zemāk par urīnpūsli
• Jāseko līdz izdalītā urīna daudzumam un katetra stāvoklim
• Jāveic cistostomijas brūces apstrādi, lai novērstu mikroorganismu
iekļūšanu urīnpūslī no katetra ievadīšanas vietas
• Ievadīt ordinētos medikamentus sāpju kupēšanai, kas saistīti ar
invazīvo ķirurģisko manipulāciju
• Nodrošināt brīvu urīna drenāžu, kontrolēt drenāžas sistēmas stāvokli.
• Nodrošināt katetra nekustīgumu, kas mazinās diskomforta sajūtu

13. Cistostomas aprūpe.

• Pārbaudīt stomas krāsu un lielumu, ādas stāvokli, infekcijas pazīmes.
• Novērtēt pacienta reakciju pirmo reizi redzot mākslīgo urīna izvadu,
nomierināt un iedrošināt pacientu.
• Pakāpeniski iesaistīt pacientu stomas un katetra kopšanā.
• Rosināt pacientu izteikties par savām izjūtām.
• Reģistrēt izdalītā urīna daudzumu un raksturu.
• Visas darbības reģistrēt, dokumentēt.