Ķirurģiskais apģērbs

1. ĶIRURĢISKAIS APĢĒRBS

2. Ķirurģiskais apģērbs

• Katrā ķirurģiskajā nodaļā ir jābūt attiecīgiem noteikumiem un
procedūrām, kas nosaka piemērotu apģērbu ķirurģiskajā vidē veicot
invazīvas manipulācijas.
• Personāla aizsargaprīkojuma lietošanu (aizsargbrilles, cimdus,
šķidrumu necaurlaidīgus halātus, priekšautus, bahilas) jānosaka
noteikumos.
• Operāciju blokā nekādā gadījumā nedrīkst valkāt ielas apģērbu.

3. Ķirurģiskais apģērbs

• Ir jābūt demarkācijas zonai starp operāciju zālēm (paaugstinātās
tīrības zona) un pirmsoperāciju telpām, savukārt pirmajās nedrīkst
ieiet, ja nav piemērota apģērba.
• Visam personālam, kas ieiet šajās zonās, jāvalkā ķirurģiski piemērots
apģērbs.
• Apģērbam jānosedz iespējami lielāks ādas laukums, tam ir jābūt
ugunsdrošam, tas nedrīkst saturēt jēlvilnu, tam ir jābūt ērtam.
• Ja apģērbs ir redzami novalkāts vai mitrs, tas jānomaina.

4. Ķirurģiskais apģērbs

• Viss atkārtoti valkājamais apģērbs ir jāmazgā pēc katras lietošanas
reizes, tas ir jādara slimnīcas veļas mājā un slimnīcai par to ir jāatbild.
• Ķirurģiskais apģērbs sastāv no:
• tīra ķirurģiskā cepure vai kapuce, kas pilnībā nosedz galvu un matus.
Tas izslēdz iespēju matiem vai blaugznām nonākt brīvā vidē.
• Cepures dizainam jābūt tādam, kas mazina baktēriju piekļuves
iespējas, un tai ir jābūt ērtai. Matiem ir jābūt pilnībā nosegtiem.

5. Ķirurģiskais apģērbs

• Cepures, kas nenosedz sānu matus virs ausīm, kā arī apmatojumu uz
kakla, operāciju zālē nedrīkst nēsāt. Mati, ja tie ir neaizsegti, darbojas
kā filtrs un savāc baktērijas, kas pēc tam gaisā atbrīvojas.
• Mati piesaista un uztur baktērijas atkarībā no matu garuma,
lokainības un taukainības pakāpes.
• Vienreizējās lietošanas galvassega ir nekavējoties jāizmet tai
paredzētajā tvertnē tūlīt pēc lietošanas. Šīs galvassegas nedrīkst nēsāt
ārpus tām paredzētajām telpām.

6. Ķirurģiskais apģērbs

• Operāciju tērpam
• jābūt izgatavotam no blīva auduma, lai mazinātu iespējamo baktēriju
iekļūšanu. Tam ir jābūt ērtam valkāšanai. Piemērots ķirurģiskais tērps (arī
cilvēkiem, kas saistīti ar tīrīšanas darbiem) sastāv no divdaļīga bikškostīma
vai arī kopējā kostīma.
• Ķirurģiskā tērpa augšdaļai jābūt nostiprinātai vidukļa apvidū, sabāztai
biksēs vai arī cieši jāpieguļ ķermenim. Tērpa biksēm ir jābūt diezgan
piegulošām, lai izslēgtu baktēriju piekļuvi.
• Brīvas, vaļīgas bikses un tērpa augšdaļa, darbiniekiem kustoties, var radīt
infekcijas; baktērija atbrīvojas berzes rezultātā.
• Tērps jāmaina, kad tas kļūst netīrs, mazgāt mājas apstākļos aizliegts.

7. Ķirurģiskais apģērbs

• Ķirurģisko tērpu nevalkājošam personālam, ja tas ieiet operāciju
blokā, jāvelk garpiedurkņu vienreizlietojami halāti, kas ir cieši
aizpogāti vai aizsieti.
• Tērpam visu laiku, kamēr darbinieks atrodas operāciju zālē, jābūt cieši
aizsietam, lai izslēgtu iespēju, ka tērpa materiāls saskaras ar sterilām
virsmām vai berzējas gar tām.
• Ieejot operāciju telpās, obligāti jāvalkā arī kurpju aizsargi vai speciāli
operāciju apavi (bahilas).

8. Kirurģiskais apģērbs

• Bahilas, kas sniedzas līdz celim, ieteicams valkāt tādu operāciju laikā,
kurās ir paredzams liels daudzums ķermeņa šķidrumu vai asiņu.
• Atstājot operāciju zāli, tie jānovelk. Tie ir jāvalkā tikai operāciju telpās
un jāmaina, kad tie ir mitri vai saplēsti.
• Bahilas vai operāciju apavi jāglabā telpā, kas atrodas blakus ieejai
operāciju zālēs.

9. Ķirurģiskais apģērbs

• Tie jānovelk, kad darbinieks pamet zāli, un atkal jāuzvelk, kad
atgriežas tajā.
• Jāseko, lai infekcijas no ķirurģisko procedūru vietām nenokļūtu citās
slimnīcas telpās.
• Apaviem ir jāaizsargā kājas un jābūt viegli tīrāmiem. Koka kurpes,
sandales un citi tāda veida apavi var radīt inficēšanās risku un tos
operāciju zālēs nedrīkst nēsāt.

10. Ķirurģiskais apģērbs

• Masku
• lietošana operāciju zālē ir obligāts preventīvo pasākumu nosacījums.
Maskas ir svarīgas arī darbiniekiem, jo pasargā viņus no patogēniem
mikroorganismiem un aerosola daļiņām, kas rodas no dezinfekcijas
līdzekļu lietošanas operācijas laikā.
• Ikvienam jānēsā labi filtrējošas mitruma necaurlaidīgas maskas visu
laiku, kamēr viņš uzturas operāciju zālēs vai citās vietās, kur ir
piekļuve steriliem materiāliem vai var atrasties potenciāli inficēti
pacienti.

11. Kirurģiskais apģērbs

• Auduma un marles maskas nedrīkst nēsāt operāciju zālēs. Tām piemīt
zema filtrācijas spēja, un tās var kļūt neefektīvas kā bakteriālās
barjeras jau 30 minūšu laikā pēc to uzlikšanas.
• Maskas nēsātājs, kas elpo caur sejas masku, kas ir pilna ar baktērijām,
atmosfērā var izvadīt lielāku skaitu baktēriju nekā tas, kurš elpo
normāli un bez maskas.
• Spēcīga elpas izplūde runāšanas, smiešanās vai šķaudīšanas laikā
veicina lielu mikroorganismu koncentrāciju gaisā.

12. Ķirurģiskais apģērbs

• Sejas maska jāizvēlas ar 95% mikrobiālo filtrācijas pakāpi. Aerosola
daļiņas, kas nereti ir redzamas pat ar neapbruņotu aci, parasti nav
lielākas par 10 mikrometriem.
• Lāzeri vai elektroķirurģija var radīt 0,31 mikrometru lielas daļiņas, kas
ir mazākas nekā tās, ko rada ķirurģiska iejaukšanās. Tādēļ maskām
jānodrošina tādu daļiņu fi ltrācija, kas ir 0,1 mikrometrulielas (Chen &
Willeke, 1992).
• Taču jāatceras, ka pat vislabākā maska var būt neefektīva, ja tā tiek
nepareizi glabāta un nepareizi nēsāta.

13. Ķirurģiskais apģērbs

• Lai izvairītos no infekcijām, pirms maskas lietošanas personālam
jāmazgā rokas. Maskai pilnībā jānosedz mute un deguns, jāpiekļaujas
sejai un jābūt tā aizsietai, lai netraucēti vēdinātos.
• Saites nedrīkst sakrustot, jo tā var rasties spraugas, pa kurām var
ieplūst nefltrēts gaiss.
• Lokāma metāla strēmele masku augšdaļā nodrošina maskas stingru
turēšanos virs deguna. Šī strēmele vienlaicīgi arī pasargā no briļļu
aizmiglošanās.

14. Ķirurģiskais apģērbs

• Gaisam jāieplūst tikai caur maskas filtrācijas sistēmu. Laikā no vienas
operācijas līdz otrai tā nedrīkst karāties kaklā vai atrasties kabatā.
• Baktērijas, kas tika filtrētas caur masku, gaisā var kļūt sausas un kustīgas, ja
maska tiek nēsāta tāpat kā krelles.
• Maska ir jāmaina pirms katras procedūras un nereti pat procedūru laikā.
• Lai masku noņemtu, tās nēsātājam jāaizskar tikai tās saites. Sejas daļa, kas
var saturēt infekcijas, nedrīkst nonākt kontaktā ar rokām.
• Tūlīt pēc maskas noņemšanas tā nekavējoties jāizmet attiecīgajos
konteineros. Pēc maskas izmešanas tās nēsātājam jānomazgā un jānosusina
rokas.

15. Ķirurģiskais apģērbs

• Ķirurģisko procedūru telpās jānoņem visas rotaslietas. Lai novērstu
mikrobu pārnešanu, pirms roku mazgāšanas gredzeni, pulksteņi un
rokassprādzes jānoņem.
• Arī rotaslietu noņemšana izslēdz iespēju, ka kāda no tām var nokļūt
atvērtā brūcē vai sterilā vidē.
• Nagu laka var lobīties, tādēļ pirms roku mazgāšanas tā ir jānoņem.
Personāls nedrīkst nēsāt akrila vai cita veida mākslīgos nagus, jo arī tie
var būt mikroorganismu nēsātāji (Research Highlights)
• Pētījumi ir apstiprinājuši, ka vairums nagu sēnīšu veidojas tieši zem
mākslīgajiem nagiem.

16. Ķirurģiskais apģērbs

• Ķirurģisko apģērbu nedrīkst valkāt ārpus ķirurģisko procedūru telpām.
• Izejot no operāciju bloka, tērpam virsū jāvelk vienreizlietojamais halāts,
kam aizdare ir uz muguras. Bet, atgriežoties attiecīgajās telpās, virsējais
halāts ir jāizmet un tērps jānomaina, jo virsējais halāts nenodrošina
efektīvu aizsardzību.
• Ja virsējie halāti nav vienreizlietojamie, tie ir jānodod mazgāšanai. Priekš
pusē aiztaisāmais halāts ir mazāk ieteicams aizsardzībai ārpus telpām.
• Cepures un operāciju apavi vai bahilas vienmēr jānoņem.
• Tā kā likumdošana aizliedz smēķēt medicīnas iestādēs, visās iestādēs jābūt
noteikumiem par ķirurģisko tērpu valkāšanu ārpus telpām.