Psiholoģijas izziņas virzieni, nozares un praktiskais pielietojums powerpoint

1.

Anika Miltuze
Psiholoģijas izziņas virzieni, nozares un praktiskais pielietojums
Powerpoint prezentācija audzēkņiem
Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.
Rīga, 2010

2. Psiholoģijas izziņas virzieni un praktiskais pielietojums

Ψ
Psiholoģijas izziņas virzieni
un praktiskais pielietojums
Kā veidojusies psiholoģijas zinātne
Psiholoģijas zinātnes virzieni
Psiholoģijas zinātnes nozares
Kas ir psihologs, un ko viņš dara

3. Kā veidojusies psiholoģijas zinātne?

Ψ
Kā veidojusies psiholoģijas
zinātne?
Sākotnēji zināšanas par cilvēku ir izstrādātas
filozofijas ietvaros.
Antīkās Grieķijas laikā cilvēka dabu galvenokārt
mēģināja izprast filozofi:
Platons
(427 – 347 g.p.m.ē.)
Aristotelis
(384 – 322 g.p.m.ē.)

4. Viduslaiku periods (5. – 13.gs.)

Ψ
Viduslaiku periods (5. – 13.gs.)
Aristoteļa mācība tiek uzskatīta par bīstamu, jo
viņš neatdalīja dvēseli no ķermeņa (no
baznīcas uzskatu viedokļa kļūst bezjēdzīga
mācība par augšāmcelšanos);
Zinātnes sistemātiskas iznīcināšanas periods;
Aristoteļa mācība turpina attīstīties
Arābu kalifātā (9.-11. gs.)

5. Renesanse (14. – 16 gs.)

Ψ
Renesanse (14. – 16 gs.)
Antīko vērtību atgriešanās;
15.gs. veidojas grāmatu
spiestuves, aizsākas antīkās
literatūras izdošana;
zinātne attīstās mākslinieku,
skulptoru un arhitektu
darbnīcās (mehānikas likumi,
anatomija, optika);
Kopernika, Galileja, Keplera
atklājumi astronomijā.

6. 17. – 19.gs.

Ψ
17. – 19.gs.
Renē Dekarts
(1596. – 1650.)
izveidoja “refleksu teoriju”
apgalvoja, ka tomēr pastāv 2
substances – materiālā un
dvēseliskā;
savos uzskatos bija “duālists”
atzīmēja, ka visa sākums ir
šaubas: “domāju – tātad esmu”

7. Psiholoģija kā patstāvīga zinātne

ΨPsiholoģija kā patstāvīga zinātne
Vilhelms Vundts (1832-1920)
1879.g. Leipcigā nodibināja
pirmo psiholoģisko pētījumu
laboratoriju;
pētīja sajūtas, reģistrējot
reakcijas laiku uz stimulu,
asociācijas;
Izmantoja jaunu metodi –
introspekciju;
meklēja psihes struktūru
(strukturālisma virziens
psiholoģijā)

8. Psiholoģija kā patstāvīga zinātne

ΨPsiholoģija kā patstāvīga zinātne
Viljams Džeimss (1842-1910)
1881.gadā ASV sāka pētīt
psihisko parādību
priekšnosacījumus;
uzrakstīja grāmatu “Kas ir
emocijas?”
izvirzīja mērķi – izpētīt psihes
funkcijas (kā tā darbojas) –
funkcionālisma virziens
psiholoģijā.

9. Psiholoģijas zinātnes virzieni

Ψ
Psiholoģijas zinātnes virzieni
20.gadsimta sākumā paveras jaunas cilvēka
izzināšanas iespējas, tomēr pastāv ļoti atšķirīgi
uzskati par:
Pētījuma priekšmetu (kas jāpēta?)
Pētījuma metodēm (kā jāpēta?)
Psiholoģijas jēdzieniem
Veidojas dažādas, brīžiem pat radikāli pretējas
pieejas cilvēka izpētē;
Šīs dažādās pētnieciskās pieejas sauc par
psiholoģijas virzieniem vai skolām.

10. Psiholoģijas zinātnes virzieni

Ψ
Psiholoģijas zinātnes virzieni
Psiholoģijas
virziens
Psihoanalīze
Biheiviorisms
Geštaltpsiholoģija
Kultūrvēsturiskā pieeja
Humānistiskā
pieeja
Valsts
Pamatlicējs
(-i)
Pētījuma
priekšmeti

11. Psiholoģijas zinātnes virzieni

Ψ
Psiholoģijas zinātnes virzieni
Psiholoģijas
virziens
Valsts
Psihoanalīze
AustrijaZ.Freids
Biheiviorisms
Amerika
V.Kēlers
Geštaltpsiholoģija
M.Vērtheimers
Kultūrvēsturiskā pieeja
Vācija
K.Kofka
A.Lurija
Z.Freids
Cilvēka
bezapziņa
Cilvēka
Dž.Votsons
uzvedība
M.Vērtheimers
V.Kēlers
K.Kofka
Cilvēka
uztvere
Ļ.Vigotskis
A.Lurija
Runa un domāšana
kultūras kontekstā
Krievija
Amerika
Pētījuma
priekšmeti
Dž. B.Votsons
Ļ.Vigotskis
Humānistiskā
pieeja
Pamatlicējs
(-i)
A.Maslovs
K.Rodžers
Ē.Fromms
A.Maslovs
Cilvēka
K.Rodžers
personība
Ē.Fromms

12. Psiholoģijas zinātnes nozares

Ψ
Psiholoģijas zinātnes nozares
Psiholoģijas
nozares ir jomas, kurās tiek veikti
psiholoģiskie pētījumi un realizēta
psiholoģiskā palīdzība.
Tiek izdalītas:
Fundamentālās
psiholoģijas zinātnes nozares
Lietišķās psiholoģijas zinātnes nozares

13. Fundamentālās nozares

Ψ
Fundamentālās nozares
Kognitīvā psiholoģija
Sociālā psiholoģija
Attīstības psiholoģija
Personības psiholoģija

14. Fundamentālās nozares

Ψ
Fundamentālās nozares
Vispārīgā psiholoģija
apkopo vissvarīgākās likumsakarības, kas tiek atklātas
kognitīvās, attīstības, personības un sociālās
psiholoģijas ietvaros, kā arī ietver pētniecības
metodoloģijas jautājumus.

15. Lietišķās nozares

Ψ
Lietišķās nozares
Klīniskā psiholoģija
Ģimenes psiholoģija
Izglītības psiholoģija
Organizāciju psiholoģija

16. Ko dara psihologs?

Ψ
Ko dara psihologs?
Psihologs ir speciālists ar atbilstošu psiholoģisko
izglītību, kas palīdz cilvēkiem risināt dažādas
psiholoģiska rakstura problēmas, veicināt attīstību, kā
arī veic pētījumus dažādās psiholoģijas jomās.
Psihologs
Akadēmiskais darbības lauks
(veic pētījumus,
mācībspēki augstskolās)
Profesionālais darbības lauks
(konsultē, strādā izglītības iestādēs,
psiholoģiskās palīdzības centros,
slimnīcās, organizācijās u.c.)