Rīgas Stradiņa Universitāte Komunikācijas fakultāte Socioloģijas un psiholoģijas katedra Bakalaura programma "Psiholoģija"

1. Rīgas Stradiņa Universitāte Komunikācijas fakultāte Socioloģijas un psiholoģijas katedra  Bakalaura programma "Psiholoģija"

Rīgas Stradiņa Universitāte
Komunikācijas fakultāte
Socioloģijas un psiholoģijas katedra
Bakalaura programma "Psiholoģija"
Studiju kurss "Kognitīvā psiholoģija"
"Pētījumu analīze par kreativitāti"
Darba vadītājs: Evīns Čukurs
Darbu veica: Aleksandra
Kiseļkova

2. KREATIVITĀTE (lat.creatio – radīšana)

spēja uz jaunradi;
radošs spēks;
neparastu ideju radīšanas spējas;
māka netradicionāli, neparasti domāt,
KREATIVITĀTE
(lat.creatio –
radīšana)
oriģināla pieeja sakarību uztverē un izmantošanā.
/A.Klauss/

3. Jēdzieni:

Creative climate - Klimatu var uzskatīt par dažādiem psiholoģiskās
atmosfēras aspektiem komandā un apkārtējo organizatorisko vidi.
Klimats bieži rada cerības par to, kuras uzvedības un attieksmes ir
pieņemamas
Identity theory - Prāta identitātes teorija uzskata, ka prāta stāvokļi
un procesi ir identiski smadzeņu stāvokļiem un procesiem.
Jēdzieni:
SPSS Statistics «Statistical Package for the Social Sciences» datorprogramma statistisko datu apstrādes.
Torensa testa - Tests sastāv no trim daļām: uzzīmē attēlu, aizpildot
formas, atkārtotas līnijas.

4. Pirmais pētijums: Kreatīvas identitātes verifikācijas skalas konstruēšana.

Pētījuma metodoloģiskā bāze balstās uz pašverifikācijas (Swann et.
al.,) un identitātes teoriju (Burke & Stets), kurās indivīdu
mijiedarbība tiek definēta kā interakcijā aktivizētu identitātes
standartu izspēle.
Pirmais pētijums:
Kreatīvas
identitātes
verifikācijas skalas
konstruēšana.
Pētījumi, kas apstiprina teorijas nostādnes, ir snieguši pozitīvus
rezultātus (Stets & Harrod, Cast, Stets & Burke),
tādējādi instruments Kreatīvas identitātes verifikācijas skala
(KIVS), kas tiek konstruēts šajā pētījumā, no vienas puses var
kalpot pragmatiskiem nolūkiem labākai kreatīvu sasniegumu
prognozei, bet no otras puses – identitātes teorijas efektivitātes
apstiprināšanai.
Šī pētījuma mērķis ir atrast kreatīvas personības īpašību dimensijas
jeb faktorus, kuri būtu piemēroti citu indivīdu kreatīvas uzvedības
un īpašību novērtēšanā, un tādējādi varētu kalpotu par
KIVS pamatskalām.

5. Procedūra:

Pētījuma dalībnieki tika aptaujāti ar divu kreativitātes psiholoģijas pētnieku
izveidotu aptauju „Personības īpašības”. Aptauja sastāv no 50 īsiem
apgalvojumiem, kas raksturo radošu personību un viņa uzvedību,
piemēram, esmu atvērts jaunajam vai pārsteidzu citus ar savām idejām
Procedūra:
u.tml.
Apgalvojumu saturs tika konstruēts atbilstoši kreativitātes psiholoģijai.
Pētījumos visbiežāk minētajām kreatīvas personības un uzvedības
dimensijām, piemēram, no
„Lielā piecinieka” atvērtības pieredzei dimensijas (Batey, ChamorroPremuzic & Furnham, 2010; Gill & Hodgkinson, 2007)
no metanalīzes pētījumiem kreativitātes psiholoģijā (Ma, 2009; Feldhuse
& Goh, 1995)
līdzīgi veidotām skalām (Kelly, 2006; Runco, Plucker & Lim, 2001)

6. Rezultāti:

Meklēšanas rezultātā tika noteikta neliela un salīdzinoši vienkārša, bet stabila
kreatīvu īpašību struktūra, kuru var raksturot ar 3 dimensijām (skat. 1. tabulu)
– I kreatīvas aktivitātes skala (ierosina veikt jauninājumus), II kreativitātes
spēka skala (izvirza augstus mērķus) un III kreatīvas domāšanas skala (saredz
neparastus pielietojuma veidus lietām). Skalu saturs atbilst būtiskākajiem
Rezultāti:
radošas
personības
raksturojumiem,
kurus
kreativitātes
psiholoģijas
zinātniskajā literatūrā var interpretēt ar nosaukumiem – atvērtība pieredzei,
iekšējā motivācija un diverģentā domāšana (Feist, 1998). Šie rezultāti sakrīt
arī ar līdzīga instrumenta (SCAB – Scale of Creative Attributes and
Behaviour) subskalām – spontanitātes, kreatīvas iesaistīšanās jeb kreatīvas
nodošanās un kreatīva kognitīvā stila skalām (Kelly, 2006). Analizējot KIVS
psihometriskos parametrus, instruments tiek atzīts par piemērotu tālākai
attīstībai.

7. Diskusija

Nākamo pētījumu mērķi var būt saistīti ar KIVS struktūras
un psihometrisko parametru pastāvīguma reālajā darbībā
Diskusija
pārbaudi, kā arī ar konverģentās, diskriminantās validātes un
retesta ticamības rādītāju noteikšanu.

8. Otrais pētījums: vīriešu un sieviešu kreativitāte

Par atšķirību starp sieviešu un vīriešu kreativitātēm viedokļi bieži vien
atšķiras. T. V. Vinogradova un V. V. Semjonovs (1993), V. N. Druzhinin
Otrais pētījums:
vīriešu
un sieviešu
kreativitāte
(1996), A. V. Čelnov- kovu (2007) noliedz atšķirības starp personām.
(par
vīriešu
un
sieviešu
dzimumu
pa
radošumu).
Tomēr pētījumi pierāda, ka starp vīriešiem un sievietēm ir atšķirības,
vīriešiem ir labāk attīstīta meklēšanas funkcija un viņi izvirza jaunas
idejas, var izdarīt jaunus uzdevumus labāk nekā sievietes, bet sievietes
efektīvākas, risinot tipveida uzdevumus.

9.

Līdz 25 gadi
26-40 gadi
68%
68%
65%
Vecāki 55
41-55 gadi
66%
69%
62%
60%
59%

10. Trešais pētījums: radošuma kritēriju novēršana saīsinātā Torensa testa pieaugušajiem Latvijā

E.P.Torenss ir viens no vadošajiem kreativitātes pētniekiem, viņš ir
izstrādājis Torensa radošās domāšanas testus (turpmāk tekstā – TRDT)
(Torrance Tests of Creative Thinking, TTCT), kam laika gaitā tika
izveidotas vairākas modifikācijas. Šie testi izstrādāti, pamatojoties uz
J.P.Gilforda (Guilford, 1950, 1967) konceptu par radošām spējām –
diverģento domāšanu. Diverģentā domāšana ir process, kurā no viena
sākuma punkta domas virzās dažādos virzienos, meklējot daudzas idejas
vai variantus. Un, ja ir daudzi varianti, tad ievērojami palielinās iespēja
atrast jaunu un lietderīgu risinājumu.
Adaptējot TRDT, pētnieki atklāja, ka Latvijas kultūrvidē sastopamas
unikālas atbildes, kas neiederas oriģinālajos radošuma kritēriju
vērtēšanas principos. Tāpēc, lai nodrošinātu Latvijā adaptēto TRDT
ticamību, iegūto daudzveidīgo atbilžu novērtēšanai nepieciešams
izstrādāt vienotus un pamatotus principus.
Šī pētījuma mērķis bija novērtēt un precizēt Saīsinātā Torensa testa
pieaugušajiem radošuma kritēriju (t.i., radošo spēju un radošuma
indikatoru) novērtēšanas principus.

11. Skaidrojums

Saīsinātais Torensa tests mēra 4 radošās spējas, kas saskaņā ar
Torensa teoriju visas kopumā raksturo cilvēka radošo potenciālu
(Goff & Torrance, 2002, Torrance & Safter, 2009):
- veiklība – spēja producēt daudzas uzdevuma instrukcijai
Skaidrojums
atbilstošas idejas; - oriģinalitāte
– spēja producēt neparastas, pilnīgi jaunas, unikālas idejas;
- elastība – spēja, reaģējot uz vienu un to pašu stimulu, apstrādāt
informāciju dažādos veidos;
- izstrāde – spēja izrotāt un bagātināt idejas ar detaļām.

12. Procedūra:

Saīsinātais Torensa tests pieaugušajiem ar mērķi izveidot mazāku
laikietilpīgāku metodi radošo spēju izpētei, satur 3 no 9 TORENSA
TESTA uzdevumiem. Viens no šiem uzdevumiem ir verbāls, tajā ir
jāiztēlojas hipotētiskas situācijas potenciālās sekas. Pārējie divi uzdevumi
ir tēlaini, tajos ir jāpabeidz iesāktie zīmējumi (abstraktas līnijas vai
ģeometriskas formas). Katram uzdevumam ir strikts laika limits – 3
Procedūra:
minūtes.
Pētījumā piedalījās no 100 testa adaptācijas dalībniekiem nejauši atlasīti
20 dalībnieki, 19 līdz 44 gadus veci (M=22,0 SD=6,18). Sieviešu
dzimuma pārstāvji pārsvarā bija psiholoģijas bakalaura un maģistra
studenti no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, bet
vīriešu dzimuma pārstāvji pārsvarā bija bakalaura studenti no Rīgas
Tehniskās universitātes Elektronikas un elektrotehnikas fakultātes.

13. Rezultāti:

Šajā pētījumā tika izmantots Fleisa daudzvērtētāju Kappa koeficents, kas deva
iespēju salīdzināt vairāku vērtētāju rezultātu saskaņotību, tādējādi aptverot plašāku
ekspertu loku.
Kopumā pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka rokasgrāmatā iekļauto radošuma
kritēriju apraksts nodrošina saskaņotu un nepārprotamu vērtējumu šādiem
Rezultāti:
radošuma kritērijiem:
- verbālām atbildēm – provokatīvi jautājumi (0,99), veiklība (0,96), emocijas
(0,91);
- tēlainām atbildēm – pretošanās priekšlaicīgai noslēgšanai (1,00), figūru
savienošana (0,99), fantāzija (0,93), iekšēja perspektīva (0,92), konteksts (0,91).
Pētījuma rezultāti liecina, ka vērtētāju saskaņotība ar radošuma kritēriju Latvijā ir
pietiekoša (kappa 0,75-1,00).