Jauno laiku sākums

1.

Jauno
laiku
sākums

2.

Jaunie laiki ir pasaules vēstures
posms starp viduslaikiem un
jaunākajiem laikiem.
Jēdzienu sāka lietot Itālijā 15.
gs., uzsverot, ka sācies jauns –
„prāta atmodas” laikmets.

3.

Jauno laiku cilvēku raksturo:
1. patstāvība,
2. darbīgums,
3. uzdrošināšanās,
4. spēja pieņemt lēmumus,
5. spēja uzņemties atbildību ,
6. plašākas zināšanas,
7. tieksme pēc zelta un varas.

4.

Par jauno laiku sākumu tiek
uzskatīti dažādi notikumi:
1. Bizantijas bojā eja 1454. g.
2. Amerikas atklāšana 1492. g.
3. Renesanse
4. Reformācija 1517. g.
5. Grāmatu iespiešanas izgudrošana
6. Revolūcijas Nīderlandē un Anglijā
7. 30 gadu karš

5.

Jauno laiku sākuma
raksturīgas iezīmes:
• Iedzīvotāju skaita pieaugums.
• Strauja pilsētu augšana.

6.

• Ģeogrāfiskie atklājumi.
• Starptautiskā tirgus
veidošanās.

7.

• Tehniskie sasniegumi.
• Ražības pieaugums
lauksaimniecībā.

8.

• Zinātnes un izglītības attīstība.
• Baznīcas ietekmes samazināšanās.

9.

• Mākslas uzplaukums.

10.

• Banku sistēmas attīstība.
• Brīvā tirgus veidošanās.

11.

•Valstu nostiprināšanās.