Viduslaiku pilsēta un pilsētnieki

1. Viduslaiku pilsēta un pilsētnieki

2. Kur radās pilsētas?

Pie valdnieku
un biskapu
rezidencēm
Pie tiltīm un
upju
pārceltuvēm
Pie jūras līčiem,
pie ostām
Senromas
pilsētas
Pie klosteriem
Ceļu
krustojumos

3. Kā izskatījās viduslaiku pilsēta?

4.

5.

6. Viduslaiku pilsētas iedzīvotāji

AUGŠSLĀNIS
VIDUSSLĀNIS
APAKŠSLĀNIS
IZSTUMTIE

7.

Pilsētu iedzīvotāji bija personiski
brīvi cilvēki.
Ja zemnieks nodzīvoja pilsētā
gadu, arī viņš ieguva brīvību.
Tāpēc viduslaikos radās teiciens
„pilsētas gaiss dara brīvu”.

8. AUGŠSLĀNIS

Bagātākās lieltirgotāju ģimenes veidoja
pilsētas augšslāni jeb patricinātu.
Viņi kļuva par pilsētas padomes locekļiem
– rātskungiem un birģermeistariem.
Turīgajiem pilsētniekiem piederēja zeme,
mūra nami, noliktavas un kuģi.
Viņiem bija ļauts nēsāt greznas rotaslietas
un ģērbties dārgās drānās.

9. VIDUSSLĀNIS

Skaitliski lielākā pilsētas iedzīvotāju
daļa – amatnieki (kurpnieki, drēbnieki,
kālēji, mucenieki, audēji, zeltkaļi,
podnieki, miesnieki, mūrnieki, namdari,
kažocnieki, maiznieki u.c. )un vidējie un
sīkie tirgotāji veidoja vidusslāni .

10. APAKŠSLĀNIS

Zeļļi un mācekļi, kā arī kalpi,
kalpones, dažādu amatu palīgstrādnieki
(kravēji, sētnieki, laivinieki, kučeri u.c.)
veidoja pilsētnieku apakšslāni.

11. IZSTUMTIE

Īpaša pilsētnieku kategorija bija
izstumtie, piemēram, ebreji, kurus
vajāja ticības dēļ. Viņiem nebija tiesību
pirkt zemi un bija jādzīvo īpaši
ierādītos pilsētas kvartālos – geto.
Pie izstumtajiem piederēja arī tie, kas
darīja „netīrus” darbus, piemēram,
kaprači, pirtnieki, bendes.

12.

13.

14.

15. Pilsētas pašpārvalde

Magdeburgas tiesības ir pilsētu
tiesību sistēma, saskaņā ar kurām tika
regulēta
• pilsētnieku pašpārvalde,
•ekonomiskā darbība,
•īpašumtiesības
•pilsētnieku savstarpējās attiecības.

16.

Pilsētas pārvaldīšanai iedzīvotāji
izveidoja pilsētas padomi jeb rāti,
kas:
• izdeva pilsētnieku dzīvi regulējošos
noteikumus,
• pārraudzīja nodevu iekasēšanu,
• noteica tirgus darba laiku,
• uzraudzīja svaru un mēru
precizitāti.

17.

Ģilde – amata brālība savstarpējai
palīdzībai, saviesīgai kopdzīvei un
garīgās dzīves kopdzīvei.
Cunfte - vienu amatu strādājošu
pilsētas amatnieku apvienība.
Šrāgas jeb statūti – ģilžu un cunfšu
darbību reglamentējoši dokumenti, ko
izstrādāja meistaru sapulce un
apstiprināja pilsētas rāte.

18.

Pilsētas neatkarību
simbolizēja tās
ģerbonis un zīmogs, kā
arī Rolanda statuja.