Literārās valodas funkcionālie stili

1.

Literārās valodas
funkcionālie stili
Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
(Funkcionālie stili). // Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums
(piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).

2.

stils -a, v.
1. Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums,
tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas,
laikmeta mākslā).
Baroka stils. A. Čaks 30. gados izkopj savu stilu un izveidojas par izcilu latviešu modernās dzejas pārstāvi. Valeinis 3, 223.
2. Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa.
(Funkcionālie stili). // Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums
(piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā). Runāt labā stilā.
3. Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
Vadības stils. Baumas par Vīgas bagātību radīja viņa dzīves stils. Viesu cienāšana. Bels 7, 78.
// fizk. Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā). Brīvais stils — Krauls.
// Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
Vīrieši izcīnījuši sportisko stilu, viņiem patīk valkāt kreklus,
kuriem daudz detaļu - kabatas, uzpleči. Rīgas B 84, 173, 2.
4. vēst. Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā,
senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
Koka dēlīšus pārklāja ar plānu vaska kārtu un tanī ierakstīja tekstu ar irbuli,
ko parasti izgatavoja no vara. Šo irbuli sauca par stilu. Jaun Gr 60, 3, 44.

3.

Stila nosaukums Funkcionālā
stila lietošanas
Leksiskie
joma
izteiksmes līdzekļi
Zinātniskais
stils
Lieto
zinātniskajā un
tehniskajā
literatūrā,
Zinātniskajās
konferencēs,
rakstu
krājumos,
speciālos
žurnālos
Stila pazīmes
Morfoloģiskie
izteiksmes līdzekļi
1.Viennozīmīgi
1.Plašs lietvārdu
vārdi, neitrālā
izmantojums.
leksika bez
2.Darbības vārdi
emocionālās vai
3.personā, bieži
stilistiskās
ciešamajā kārtā
nokrāsas.
( pēta, tiek pētīts).
2.Speciālā
3.Bieži lieto skaitļa
terminoloģija.
vārdus kopā ar
3.Daudz svešvārdu. mērvienībām.
4.Daudz teikuma
daļu saistītājvārdu.
Sintaktiskie
izteiksmes līdze
1.Uzbūves ziņā
plaši salikti teiku
ar daudzām daļām
2. Iespraudumi
(pirmkārt,
piemēram, tas ir)
3. Bieži iesaistīti
citāti, kuriem dot
atsauce uz
informācijas avo
4.Pārsvarā
stāstījuma teikum

4.

5.

Populār
Zinātnis
kais stils
(zinātnisk
ā stila
paveids)
Lieto kādas
1.Mazāk speciālās
zinātņu nozares terminoloģijas, tās
vai tehnikas
vietā jēdzienu
popularizēšanai skaidrojums,
plašā auditorijā, izmantojot
piemēram,
pārnestās nozīmes
mācību
vārdus, to
grāmatās,
tēlainību.
populārzinātnis 3.Mazāk
kajās
svešvārdu.
enciklopēdijās,
žurnālos.
1.Tie paši izteiksmes 1. Apjoma ziņā
līdzekļi, kas
īsāki salikti
zinātniskajā stilam. teikumi.
2.Darbības vārdi var Tiek izmantoti
tikt lietoti arī
iespraudumi.
2.personā.
3.Citātu vietā
biežāk ir to
pārstāsts
vienkāršākā
valodā.
4.Ne tikai
stāstījuma, bet arī
jautājuma un
rosinājuma, retāk
izsaukuma un
vēlējuma teikumi.

6.

"Ilustrētā Zinātne"
Augusts 2009
"Ilustrētā Vēsture"
Jūnijs 2008
Dānis Nikolauss Steno 1669. gadā kā pirmais
Arī novērojumi citās Visuma vietās rada
Rietumu zinātnieks konstatēja saistību starp
jautājumus par gravitācijas spēka darbību.
ģeoloģisko slāņu kārtību un zemeslodes
Jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem zināms, ka vecumu. No viņa aprēķiniem izrietēja, ka
galaktiku ārējās daļās neuzvedas tā, kā to
zemei ir 96 miljoni gadu. Steno kļūdījās, bet
paredz gravitācijas likums. Saskaņā ar
viņa metode satricināja reliģiskos
Ņūtona dinamiku zvaigznēm galaktikā būtu
priekšstatus. Mūsdienās zemeslodes un tās
jāriņķo pa elipsveida orbītām un, tām
slāņu vecumu aprēķina pēc tā, cik ilgs laiks
attālinoties no centra, būtu jāsamazinās
nepieciešams radioaktīvo vielu sabrukšanai.
ātrumam.
Šobrīd uzskata, ka zemeslodei ir vismaz 4.54
miljardus gadu veca.

7.

Lietišķo Lieto
rakstu jeb dokumentos,
darījum tiesu darbībā,
valodas
oficiālo
stils
sanāksmju
vadīšanā
1.Ļoti lietišķa,
ekonomiska,
standartizēta
vārdu izvēle.
2.Viennozīmīgi
vārdi, neitrālā
leksika.
3.Terminoloģijas
lietojums.
1.Lietvārdi, to
1.Teikumi samērā
skaitā īpašvārdi, kas īsi: vienkārši vai
nosauc faktus,
neliela apjoma
atzinumus.
salikti.
2.Darbības vārdi
2.Iespraudumi, īpaši
1.,2. Un 3.personā. tādi, kas norāda
3.Skaitļa vārdi, ko secību.
parasti raksta ar
3.Savrupinājumi:
cipariem.
apstākļi, pielikumi,
4.Vietniekvārdi Tu divdabja teiciens.
un Jūs(vēstulēs,
iesniegumos)rakstā
mi ar lielo
sāsākumburtu.

8.

Publicistis
kās
valodas
stils
Lieto
1.Vispārlietojamā 1.Daudz lietvārdu, to 1.Teikumu
laikrakstos,
leksika, arī
skaitā īpašvārdu, kas konstrukcijas ir
žurnālos, radio, svešvārdi, termini. nosauc personas,
samērā vienkāršas.
TV raidījumos, 2.Dažādi citi
ģeogrāfiskos un
2.Tiek lietoti gan
arī publicistiska leksikas slāņi:
iestāžu
stāstījuma, gan
rakstura
sarunvalodas
nosaukumus(arī
jautājuma, gan
grāmatās, runās vārdi, barbarismi, abreviatūras)u.c.
izsaukuma, gan
uzmanības
apvidvārdi,
2.Var tikt izmantoti rosinājuma, gan
pievēršanai
profesionālismi
jebkuras vārdšķiras vēlējuma teikumi.
aktuāliem
u.c.
vārdi.
3.Izmanto citātus
jautājumiem.
3.Frazeoloģismi un
un teiktā atstāstu,
vārdi ar pārnestu
ko pieraksta
nozīmi
netiešās runas
emocionālas
veidā.
noskaņas

9.

Sarunva
lodas stils
Lieto ikdienas
sazināšanās
vajadzībām,
biežāk runas
(dialoga) formā.
1.Sarunvalodas
1.Tiek lietoti visu
1.Teikumi vienkārš
vārdi.
vārdšķiru vārdi.
bieži bezsaikļu
2.Pozitīvas un
2.Nozīmīgi ir
saistījumā, dažkārt
negatīvas
izsauksmes vārdi,
aprauti, kas
emocionālas
partikulas, kas
raksturīgs dialogam
nokrāsas vārdi.
piešķir tekstam īpašu 2.Lieto stāstījuma,
3.Vārdi ar
nokrāsu.
jautājuma,
pārnesto, tēlainu
3.Daudz tiek lietoti
izsaukuma,
nozīmi.
arī personu
rosinājuma, vēlējum
3.Dažkārt tiek
vietniekvārdi.
teikumus.
lietota neliterāra
4.Lietvārdi nereti tiek 3.Izmanto uzrunas
leksika(barbarismi, lietoti pamazināmo
konstrukcijas.
žargonismi,
vārdu formā.
Tiek lietoti
vienkāršrunas
iespraudumi.
vārdi, tad tā ir
neliterāra

10.

aiļliteratūras
alodas stils
Lieto dzejā,
prozā,
dramaturģijā,
liroepiskā.
1.Lieto
1.Tiek lietoti visu
daudzveidīgu,
vārdšķiru vārdi
bagātu leksiku,
atkarībā no autora
kuras izvēle
stila, žanra un
atkarīga no autora mākslinieciskās
stila, literatūras ieceres.
veida un žanra.
2.Plašs poētismu
un sarunvalodas
vārdu lietojums.
3.Tēlu, darbības
vides, laikmeta
raksturošanai tiek
izmantota arī
neliterārā
leksika:vecvārdi,
1.Teikumu
konstrukciju
daudzveidība, bieži
dialoga formā.
2.Sarunvalodai
raksturīgi teikumu
aprāvumi.
3.Plaši izmantoti
retoriskie
jautājumi,
izsaukumi, uzruna.
4.Īpašs teksta
grafiskais
izkārtojums.

11.

Valod
Pagalma pusē speros iekšā skolā., šīs durvis man tuvākas, ar glītu
as
nojumīti pāri. Parādes durvis vecajā spārnā, kur skolas pārzinis dzīvo,
līdzekļ
no tām vienmēr esmu kautrējies, bet ķēķa durvis saprotamākas, tur
i
savējie staigā, ne augsti viesi.
1.
Vispārlie
Labdien? Pustumsā pretī brāžas silts putras smārds un spalgs sivēna
to
vēkšķiens. Lopiņš, nagiem sprakstot, jož gaiteņa pustumsā, kur ieejas
jamā
virsloga slīpajā starā virmo putekļu spiets. Pakaļ cilpo pavāriene, ūjinot
leksika
ne mazāk spilgti un pletē suķim pa muguru ar svītrainu, pašaustu
priekšautu. Jandāliņš nebeigtos nekad, taču sivēns mirkli apmulst 2.
Vecvārdi
strupceļā pie manām putekļainajām kamašām.
- Kuilis nešpetnais!- saimniece nerimstas, un mazliet jādomā, kam
viņas rājiens veltīts. – Vai… Kungs tūdaļ nosmērēsies!
- - Kas es par kungu. Jaunais skolotājs Ezeriņš, - nomurminu, sen jau
nosmērējies- no ratiem, saiņiem un murgainām pārdomām.
Leksiskie
Morfoloģi
skie
Sintakti
skie
Lietvārdi
VTL
Darbības
vārdi
1.personā
Teiku
ms ar
tiešo
runu
Īpašibas
vārdi
pārākajā
pakāpē
Divdab
ja
teicien
s
(A.Akmentišš. Meklējot Ezeriņu)
3.
Prast noteikt tabulā prasīto!
Sarunval
odas
vārdi