Similar presentations:
Ekoloģiskā faktora izmaiņu amplitūda
1. Ekoloģiskā faktora izmaiņu amplitūda
EKOLOĢISKĀ FAKTORA IZMAIŅU AMPLITŪDAekoloģiskā faktora izmaiņu apmlitūda ir
vides faktoru kopums, kurā organisms
saglabā dzīvotspēju;
sugas ar mazu ekoloģisko valenci stenobionti (indikatoraugi, aizsargājami,
kultūraugi).
sugas ar lielu ekoloģisko valenci sauc par
eiribiontiem, tie vieglāk piemērojas vides
izmaiņām, tādēļ to izplatības areāls ir
plašāks;
2. STENOBIONTI (indikatorsugas)
STENOBIONTI(INDIKATORSUGAS)
Organismi ar šauru ekoloģisko
valenci – pielāgojušies noteiktiem
vides apstākļiem
3. INDIKATORSUGAS - stenobionti
INDIKATORSUGAS - STENOBIONTIPlatlapu plaukšķene
Trejkrāsu vijolīte
Aug augsnē, kas satur varu un kobaltu
Aug augsnē, kas satur cinku
4. INDIKATORSUGAS - stenobionti
INDIKATORSUGAS - STENOBIONTIParastā smilga
Aug augsnē, kas satur svinu
Daugavas vizbulīte
Aug augsnē, kas satur kalciju
5. INDIKATORSUGAS - stenobionti
INDIKATORSUGAS - STENOBIONTILielā nātre
Mazā skābene
Ar slāpekli bagātu augšņu indikators
Skābu augšņu indikators
6. INDIKATORSUGAS - stenobionti
INDIKATORSUGAS - STENOBIONTIĶērpji
Daudzas sugas jutīgas pret gaisa
piesārņojumu
Tabaka
Palielināts ozona daudzums gaisā
izraisa lapu plankumainību
7. INDIKATORSUGAS - stenobionti
INDIKATORSUGAS - STENOBIONTIStrauta forele
Dzīvo ar skābekli bagātos, aukstos saldūdeņos
8. EIRIBIONTI
Organismi ar lielu ekoloģiskovalenci, labi piemērojas vides
izmaiņām, plašs izplatības areāls
9. EIRIBIONTI
Parastā niedreDominējoša suga daudzu ūdenskrātuvju piekrastē un
mitrājos
10. EIRIBIONTI
Parastā priedeSpēj augt gan sausās kāpās, gan
purvos.
Vienlaikus attiecībā pret gaisa
piesārņojumu - stenobionts
11.
Gaisa piesārņojuma (skābie lieti) izraisītaskuju dzeltēšana un nobiršana parastajai
priedei
12. EIRIBIONTI
Platlapu liepaPielāgojas dažādam gaismas daudzumam,
izturīga pret gaisa piesārņojumu – var audzēt pilsētās
13. EIRIBIONTI
Pelēkā žurkaPielāgojas troksnim,
piesārņojumam, spēj paciest
spēcīgas indes
Vilks
Apdzīvo mežu zonu, tundru,
stepi, spēj dzīvot cilvēku
pārveidotā vidē
14. EIRIBIONTI
Brūnais lācisDzīvo dažādos apstākļos no tropiem līdz
Arktikai
15.
Invazīvās sugasstipri eiribionti!16.
17. 1874.g. no Anglijas Austrālijā ieveda savvaļas trušus
1874.G. NO ANGLIJAS AUSTRĀLIJĀ IEVEDASAVVAĻAS TRUŠUS
18. Lai cīnītos ar indīgajām čūskām Kubā un ar žurkām Jamaikā, kas iznīcināja cukurniedru plantācijas, ieveda mangustus
LAI CĪNĪTOS AR INDĪGAJĀM ČŪSKĀM KUBĀ UN ARŽURKĀM JAMAIKĀ, KAS IZNĪCINĀJA CUKURNIEDRU
PLANTĀCIJAS, IEVEDA MANGUSTUS
19. Lai cīnītos pret zivju parazītiem, ASV no Ķīnas ieveda melnās karpas
LAI CĪNĪTOS PRET ZIVJU PARAZĪTIEM, ASV NOĶĪNAS IEVEDA MELNĀS KARPAS
20. Karpa
KARPAPiemēram, karpa, ko labprāt pērk Rīgas tirgos
un kas maksā pietiekami lielu naudu, lielākajā
daļā Eiropas valstu netiek lietota pārtikā.
Ziemeļvalstīs saldūdens zivis vispār pārtikā
nelieto.
Dažos Amerikas štatos karpa ir sveša, no
Eiropas iekļuvusī suga, kas tiek iznīcināta visos
iespējamos veidos.
21. Baltijas jūrā- Ķīnas krabis
BALTIJAS JŪRĀ- ĶĪNAS KRABIS22. Amerikas ūdele izkonkurēja eiropas ūdeli
AMERIKAS ŪDELE IZKONKURĒJA EIROPAS ŪDELI23. Signālvēži jeb Amerikas vēži
SIGNĀLVĒŽI JEB AMERIKAS VĒŽILatvijā tika ievesti 1983. gadā, un tie pakāpeniski
izplatījās gan ezeros, gan upēs.
Tā kā šis "ciemiņš" ir izturīgs pret vēžu mēri un
vienlaikus ir šīs slimības pārnēsātājs, tas pamazām
izspiedis no dzīvesvietas, dažviet pilnībā izkonkurējot
vietējo sugu,
24. Invazīvās dzīvnieku sugas Latvijā
INVAZĪVĀS DZĪVNIEKU SUGAS LATVIJĀUsūrijas jenotsuns
25.
Bebrs70000
60000
skaits
50000
40000
.
30000
20000
10000
0
1860
1880
1900
1920
1940
gads
1960
1980
2000
2020
26. Bīstamākās invazīvās augu sugas Latvijā
BĪSTAMĀKĀS INVAZĪVĀS AUGU SUGAS LATVIJĀSosnovska latvānis