Marpol. Regulations for the prevention of pollution by sewage from ships

1. MARPOL 73/78

Annex IV
Regulations for the prevention of
pollution by sewage from ships

2. 1. noteikums. Definīcijas

“Jauns kuģis” (New ships) ir kuģis:
a) kura būvēšanas līgums ir noslēgts vai tad, ja būvēšanas līguma nav, kuģis, kuram ir ielikts ķīlis
vai kurš ir bijis līdzīgā būvniecības stadijā dienā, kad stājās spēkā šis pielikums, vai pēc šīs
dienas, vai
b) kuģis, kurš piegādāts trīs vai vairāk gadus pēc šā pielikuma spēkā stāšanās datuma.
2. “Esošais kuģis” (Existing ship) ir kuģis, kas nav jauns kuģis.
3. “Notekūdeņi” (Sewage) ir:
a) kanalizācijas ūdeņi un citi atkritumi no jebkāda veida tualetēm, pisuāriem un ūdensklozetu
izvadcaurulēm;
b) kanalizācijas ūdeņi no telpām, kur veic ārstnieciskas darbības (ambulancēm, kuģa lazaretēm u.
c.), – no izlietnēm, vannām un ūdensklozetu izvadcaurulēm, kas izvietotas šajās telpās;
c) notekūdeņi no telpām, kurās tur dzīvniekus, vai
d) citi notekūdeņi, kas sajaukti ar iepriekšminētajiem notekūdeņu veidiem.
4. “Uzglabāšanas tanks” (Holdig tank) ir tanks, ko izmanto notekūdeņu savākšanai un
glabāšanai.
5. “Tuvākā sauszeme” (Nearest land) Jēdziens “no tuvākās sauszemes” nozīmē no bāzes
līnijas, no kuras saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir noteikti attiecīgās teritorijas
teritoriālie ūdeņi, izņemot Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, attiecībā uz kuru “no tuvākās
sauszemes” šajā konvencijā nozīmē “no līnijas, kas vilkta no Austrālijas krasta punkta (skat.
1.noteikumā norādītās konkrētās dienvidu platuma un austrumu garuma koordinātes).

3. 2. noteikums. Piemērošana

Šā pielikuma nosacījumi attiecas uz:
a) i) jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 200 BT un vairāk;
ii) jauniem kuģiem, kuru bruto tilpība mazāk nekā 200 BT un kuri ir
sertificēti pārvadāt vairāk nekā desmit cilvēkus;
iii) jauniem kuģiem, kuriem nav noteikta bruto tilpība un kuri ir
sertificēti pārvadāt
vairāk nekā desmit cilvēkus, un
b) i) esošajiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 200 BT un vairāk, –
desmit gadus pēc šā pielikuma spēkā stāšanās datuma;
ii) esošajiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāk nekā 200 BT un
kuri ir sertificēti pārvadāt vairāk nekā desmit cilvēkus, – desmit
gadus pēc šā pielikuma spēkā stāšanās datuma, un
iii) esošajiem kuģiem, kuriem nav noteikta bruto tilpība un kuri ir
sertificēti pārvadāt vairāk nekā desmit cilvēkus, – desmit gadus pēc
šā pielikuma spēkā stāšanās datuma.

4. 3. noteikums. Apskates

1. Visi kuģi, kuriem jāatbilst šā pielikuma nosacījumiem un kuri veic reisus uz ostām vai termināliem
atklātā jūrā, kuras ir citu šīs konvencijas Pušu jurisdikcijā, ir pakļauti turpmāk minētajām apskatēm:
a)
sākotnējā apskate pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms tam, kad šā pielikuma 4.
noteikumā minētā apliecība tiek izsniegta pirmo reizi, tostarp kuģa apskate, kuras mērķis ir nodrošināt, ka:
i) tad, ja kuģis ir aprīkots ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, šī iekārta atbilst ekspluatācijas prasībām, kuru
pamatā ir Organizācijas izstrādātie standarti un pārbaudes metodes,
ii) tad, ja kuģis ir aprīkots ar notekūdeņu mehāniskās apstrādes un dezinficēšanas sistēmu, šo
sistēmu ir apstiprinājusi administrācija,
iii) tad, ja kuģis ir aprīkots ar uzglabāšanas tanku, šā tanka tilpība atbilst administrācijas prasībām
attiecībā uz visu notekūdeņu uzkrāšanu, ņemot vērā kuģa ekspluatāciju, cilvēku skaitu uz klāja un citus
attiecīgos faktorus. Uzglabāšanas tankam jābūt līdzekļiem, lai vizuāli norādītu tā satura daudzumu, un
iv) kuģis ir aprīkots cauruļvadu, kas sniedzas aiz kuģa borta un ir piemērots notekūdeņus novadīšanai uz
pieņemšanas iekārtu, un šim cauruļvadam ir standarta savienojums ar krasta iekārtām atbilstoši šā
pielikuma 11. noteikumam;
Šīs apskates mērķis ir nodrošināt to, lai aprīkojums, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā atbilstu šā
pielikuma attiecīgajām prasībām.
b)
periodiskās apskates, kas notiek intervālos, kurus noteikusi administrācija, bet kuri nepārsniedz
piecus gadus, un kas tiek veiktas, lai nodrošinātu, ka aprīkojums, ierīces, iekārtojums un materiāli pilnībā
atbilst šā pielikuma attiecīgajām prasībām. Taču tad, ja Starptautiskās notekūdeņu piesārņojuma
novēršanas apliecības (1973) derīguma termiņu pagarina, kā noteikts šā pielikuma 7. noteikuma 2. vai 4.
punktā, periodiskās apskates intervālu var attiecīgi pagarināt.
2. Administrācija nosaka attiecīgus pasākumus attiecībā uz kuģiem, uz kuriem neattiecas šā noteikuma 1. punkta
nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti šā pielikuma nosacījumi.
3. Kuģu apskati attiecībā uz šā pielikuma noteikumu izpildi veic administrācijas darbinieki. Taču apskašu veikšanu
administrācija var uzticēt šim nolūkam izvirzītiem inspektoriem vai organizācijām, kuras tā atzinusi. Jebkurā
gadījumā attiecīgā administrācija pilnībā garantē to, ka veiktā apskate ir pilnīga un efektīva.
4. Kad saskaņā ar šo noteikumu veiktā kuģa apskate ir pabeigta, bez administrācijas atļaujas nedrīkst veikt
nekādas izmaiņas attiecībā uz apskatē pārbaudīto aprīkojumu, ierīcēm, iekārtojumu vai materiāliem, izņemot tiešu
minētā aprīkojuma vai ierīču aizvietošanu.

5. 4. noteikums. Apliecības izsniegšana

1. Starptautisko notekūdeņu piesārņojuma novēršanas apliecību
(International Sewage Pollution Prevention Certificate) (1973)
pēc apskates, kas veikta saskaņā ar šā pielikuma 3. noteikuma
prasībām, izsniedz visiem kuģiem, kuri veic reisus uz ostām vai
termināliem atklātā jūrā, kuras atrodas citu šīs konvencijas Pušu
jurisdikcijā.
2. Apliecību izsniedz administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota
persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija
uzņemas visu atbildību par apliecību.

6. 7. noteikums. Apliecības derīguma termiņš

1. Starptautisko notekūdeņu piesārņojuma novēršanas apliecību (1973) izsniedz uz laiku, ko
noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem no izsniegšanas datuma, izņemot šā
noteikuma 2., 3. un 4. punktā noteikto.
2. Ja brīdī, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā vai terminālā atklātā jūrā,
kas ir tās konvencijas Puses jurisdikcijā, ar kuras karogu šis kuģis ir tiesīgs kuģot, tad administrācija
var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis
varētu pabeigt reisu līdz valstij, ar kuras karogu tas ir tiesīgs kuģot vai kurā jāveic apskate, un vienīgi
tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota.
3. Tādējādi nevienu apliecību nepagarina uz ilgāku laiku par pieciem mēnešiem, un kuģim, kuram ir
piešķirts apliecības pagarinājums, pēc ierašanās valstī, ar kuras karogu tam ir tiesības kuģot, vai
ostā, kur jāveic tā apskate, nav tiesību šo ostu vai valsti atstāt bez jaunas apliecības, pamatojoties uz
šādu pagarinājumu.
4. Apliecību, kas nav pagarināta saskaņā ar šā noteikuma 2. punktu, administrācija var pagarināt uz
papildlaiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apliecībā norādītā derīguma termiņa beigu dienas.
5. Apliecība pārstāj būt spēkā, ja bez administrācijas atļaujas veiktas būtiskas izmaiņas
attiecībā uz vajadzīgo aprīkojumu, ierīcēm, izkārtojumu vai materiāliem, izņemot gadījumu,
kad notikusi tieša minētā aprīkojuma vai ierīču aizstāšana.
6. Kuģim izsniegtā apliecība zaudē derīgumu, ja šis kuģis maina karogvalsti, izņemot šā
noteikuma 7. punktā noteikto gadījumu.
7. Ja attiecīgais kuģis maina karogvalsti, minētā apliecība paliek spēkā uz laikposmu, kas nav ilgāks
par pieciem mēnešiem, ar noteikumu, ka tā derīguma termiņš nebūtu beidzies pirms šī perioda
beigām, vai līdz brīdim, kad administrācija izsniedz aizstājošu apliecību, – atkarībā no tā, kas notiek
agrāk. Konkrētā kuģa iepriekšējās karogvalsts valdība, cik drīz vien iespējams, administrācijai
nosūta tās apliecības kopiju, kas uz šī kuģa bija pirms karogvalsts maiņas un, ja tāds ir, – attiecīgās
apskates ziņojuma kopiju.

7. 8. noteikums. Notekūdeņu izvadīšana

1. Saskaņā ar šā pielikuma 9. noteikumu notekūdeņu izvadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot
gadījumu, ja:
• a) no kuģa izvada mehāniski apstrādātus un dezinficētus notekūdeņus, izmantojot
sistēmu, ko administrācijas apstiprinājusi saskaņā ar 3. noteikuma 1. punkta a)
apakšpunktu, tādā attālumā, kad kuģis kuģo pa maršrutu un virzās ar ātrumu, kas
nav lielāks par 4 mezgliem; administrācijai jāapstiprina izvadīšanas ātrums,
pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajiem standartiem, vai
b) uz kuģa darbojas apstiprināta notekūdeņu attīrīšanas iekārta, ko
administrācija sertificējusi kā atbilstošu ekspluatācijas prasībām, kas minētas šā
pielikuma 3. noteikuma 1. punkta a) apakšpunkta i) apakšpunktā, un
i) šīs iekārtas pārbaudes rezultāti ir norādīti kuģa Starptautiskajā notekūdeņu
piesārņojuma novēršanas apliecībā (1973);
ii) turklāt notekūdeņi nerada redzamas peldošas cietvielas apkārtesošajā ūdenī,
kā arī neizraisa tā krāsas izmaiņas, vai
c) kuģis atrodas kādas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un izvada notekūdeņus
saskaņā ar ne tik stingrām prasībām, kuras var būt noteikusi minētā valsts.
2. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeņiem, uz kuriem attiecas citas
izvadīšanas prasības, jāpiemēro daudz stingrākas prasības.

8. 9. noteikums. Izņēmumi

Šā pielikuma 8. noteikums neattiecas:
a) uz notekūdeņu izvadīšanu no kuģa, kas jāveic kuģa un uz tā esošo
cilvēku drošības dēļ vai lai glābtu kādam dzīvību jūrā, vai
b) uz tādu notekūdeņu noplūdi, kas radusies kuģa vai tā aprīkojuma
bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma rašanās ir veikti visi vajadzīgie
drošības pasākumi, lai novērstu vai mazinātu noplūdi

9. 10. noteikums. Pieņemšanas iekārtas

1. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība apņemas nodrošināt savas ostas
un terminālus atklātā jūrā ar iekārtām, kas paredzētas, lai pieņemtu
notekūdeņus, un kas atbilstu tādu kuģu vajadzībām, kuri tās lietos,
neizraisot nepamatotu kuģu aizkavēšanos.
2. Ikvienas šīs konvencijas Puses valdība par visiem gadījumiem, kuros
šajā noteikumā minētās iekārtas varētu būt neatbilstošas, ziņo
Organizācijai, lai tā šo informāciju varētu pārsūtīt citām attiecīgajām Pusēm.

10. 11. noteikums. Izvades standarta savienojumi

Lai pieņemšanas iekārtu caurules varētu savienot ar kuģa izvadīšanas caurulēm, abas līnijas
jāaprīko ar izvades standarta savienojumu atbilstoši šai tabulai:
IZVADES SAVIENOJUMU ATLOKU STANDARTA IZMĒRI
Apraksts
Izmērs
Ārējais diametrs:
210 mm
Iekšējais diametrs
Saskaņā ar caurules ārējo diametru
Aizbīdņa apļa diametrs
170 mm
Gropes atlokā
4 caurumi, kuru diametrs ir 18 mm, novietoti vienādā
attālumā uz aizbīdņa apļa ar iepriekšminēto diametru un
iegropēti atloka perifērijā. Gropes platums ir 18 mm.
Atloka biezums
16 mm
Bultskrūves un uzgriežņi: daudzums un diametrs
4, katram no tiem – 16 mm liels diametrs un atbilstošs
garums
Atloks ir paredzēts, lai varētu pieņemt caurules, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm, un ir gatavots no
tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla ar plakanu virsmu. Šis atloks kopā ar atbilstošu blīvi ir piemērots darbības
spiedienam 6 kg/cm2.
Attiecībā uz kuģiem, kuru teorētiskais dziļums ir 5 metri un mazāk, izvades savienojuma iekšējais diametrs var būt 38
milimetri.