710.00K
Category: lawlaw

Jurnieku darbs

1.

Jūrnieku darbs
Autors:
M. iur Jana Jankoviča

2.

-Starptautiskā Darba organizācija (International Labour
Organization-ILO);
- Tiesiskais regulējums:
-Starptautiskās konvencijas;
-Nacionālie normatīvie akti.

3.

Starptautiskā Darba organizācija
(International Labour Organization) (ILO)
http://ilo.org.lv
ILO galvenais ofiss atrodas Šveicē, Ženēvā.
Struktūrvienības:

4.

Starptautiskā Darba organizācija tika izveidota 1919. gada aprīlī
un kļuva par Apvienoto Nāciju specializēto aģentūru 1946.gadā.
Šobrīd Organizācijā ir 185 dalībvalstis. Latvija atjaunoja savu
dalību Organizācijā 1991.gadā.
Starptautiskās Darba organizācijas četri
galvenie mērķi:
-darba tiesību veicināšana un realizēšana;
-radīt atbilstošas nodarbinātības un ienākumu
gūšanas iespējas sievietēm un vīriešiem;
-sociālās aizsardzības stiprināšana un tās
efektivitātes paaugstināšana;
-sociālā dialoga un trīspusēju sarunu
veicināšana.
Latvijā šobrīd ir
spēkā 42
Starptautiskās
Darba
organizācijas
ratificētās
konvencijas

5.

Starptautiskā Darba organizācija darbojas, lai
veicinātu sociālo taisnīgumu un starptautisku
darba tiesību atzīšanu.
Tās uzdevums ir formulēt starptautiskos darba
standartus (konvenciju un rekomendāciju
formā), nosakot minimālās darba tiesību
prasības.
Starptautiskā Darba organizācija sniedz
dalībvalstīm arī konsultatīvu un tehnisku
palīdzību nacionālo politiku izstrādē un
ieviešanā.

6.

-1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku
sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu
(International Convention on Standards of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers 1978)
- 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā
(Maritime Labour Convention, 2006)
Jūrlietu
pārvaldes
un jūras
drošības
likums
Jūras
kodekss
Ministru kabineta
2005.gada
22.novembra
noteikumi Nr. 895
«Jūrnieku
sertificēšanas
noteikumi»
Ministru kabineta
2012.gada 20.marta
noteikumi Nr. 185
«Jūrnieku ārstu
atzīšanas kārtība»
Ministru kabineta
2014.gada 3.jūnija
noteikumi Nr.273
«Noteikumi par
jūrnieku veselības
atbilstību darbam
uz kuģa»
Ministru kabineta
2013.gada 17.maija
noteikumi Nr.364
«Kārtība, kādā
licencē un
uzrauga
komersantus,
kuri sniedz
darbiekārtošanas
pakalpojumus
kuģa apkalpes
komplektēšanā»

7.

STCW konvencija:
Izstrādāta, vēloties paaugstināt cilvēka dzīvības un īpašuma drošību jūrā
un sekmēt jūras vides aizsardzību ar valstu kopīgu vienošanos par
starptautiskajiem jūrnieku apmācīšanas, diplomēšanas, kā arī sardzes
pildīšanas standartiem.
Dalībvalstis apņemas izdot visus likumus, dekrētus, rīkojumus un noteikumus un
veikt arī cita veida pasākumus, kas būtu nepieciešami Konvencijas noteikumu
pilnīgai īstenošanai, ar mērķi nodrošināt kuģu apkalpju pienācīgu kvalifikāciju un
atbilstību saviem pienākumiem no cilvēka dzīvības un īpašuma drošības uz jūras, kā
arī jūras vides aizsardzības viedokļa.
Kapteiņu un virsnieku sertifikātus, vai ierindas jūrnieku apliecības izdod tādiem
kandidātiem, kuri atbilst Administrācijas saskaņā ar Konvencijas pielikuma
attiecīgajiem noteikumiem noteiktajām darba, vecuma, veselības stāvokļa,
apmācības, kvalifikācijas un eksāmenu prasībām.

8.

Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs:
Uzrauga STCW konvencijas prasību ievērošanu.
- Izdod jūrnieku kompetences sertifikātus;
- Atzīst un uzrauga jūrnieku atzīto ārstu darbību;
- Izsniedz licenci un uzrauga jūrnieku darbā iekārtotāju
(komersantu) darbību.

9.

Jūrnieku ārsts sniedz šādus atzinumus:
-medicīnisko sertifikātu par jūrnieka veselības
atbilstību darbam uz kuģa; Derīguma termiņš-24
mēneši.
-deklarāciju par jūrnieka
neatbilstību darbam uz kuģa.
veselības
stāvokļa
- Kuģa īpašniekam ir jāapmaksā par jūrnieku ārsta
atzinumu jūrniekam radušos izdevumus.

10.

2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā
(Maritime Labour Convention, 2006)
- Stājās spēkā 2013.gada 20.augustā.
- Latvijā ratificēta ar 07.04.2011. likumu «Par 2006.gada 23.feburāra
Konvenciju par darbu jūrniecībā», kas spēkā stājās 28.04.2011.).
- MLC konvencijas normu izpildi Latvijā atbilstoši savai kompetencei
nodrošina Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija,
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes
ministrija.
- Visapjomīgākie grozījumi veikti Jūras kodeksā (G sadaļa «Jūrnieki»).

11.

-Uz ko MLC attiecas?
MLC konvencijas kuģis ir Latvijas karoga kuģis, uz kuru attiecas
2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā. MLC konvencija
attiecas uz visiem komercdarbībā iesaistītajiem kuģiem,
izņemot:
a) zvejas kuģus,
b) kuģus, kas paredzēti tikai piekrastes vai iekšējai kuģošanai
vai kuģošanai ostu ūdeņos,
c) tradicionāli būvētus kuģus (piemēram, dou, džonkas).
- Latvijas Kuģu reģistrā pašreiz ir 20 MLC konvencijas
kuģu.

12.

MLC trīspusējās sadarbības modelis
Satiksmes
ministrija,
Latvijas Jūras
administrācija
Trīspusēja
sadarbība
MLC
jautājumu
risināšanai
Arodbiedrība
Latvijas Kuģu
īpašnieku
asociācija

13.

- Jūrnieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums, Jūras
kodekss, citi normatīvie akti, tai skaitā Latvijai saistoši starptautiskie
tiesību akti.
-Jūrnieku darba tiesisko attiecību jomā šā kodeksa tiesību normas ir
speciālās tiesību normas. Jautājumos, kurus neregulē šis kodekss,
piemērojams Darba likums.
Jūrnieka individuālās darba tiesiskās attiecības ar kuģa īpašnieku
nosaka:
1) rakstveidā noslēgts darba līgums. Viens darba līguma eksemplārs tiek
izsniegts jūrniekam un atrodas pie jūrnieka uz kuģa, otrs — kuģa
īpašniekam;
2) koplīgums (ja tāds ir noslēgts), ko noslēdz jūrnieku arodbiedrība vai
jūrnieku (kuģa apkalpes) pilnvaroti pārstāvji ar kuģa īpašnieku.

14.

Minimālais vecums darbam uz kuģa
-Darbā uz kuģa nedrīkst pieņemt vai nodarbināt personas, kas ir jaunākas
par 16 gadiem.
-Jūrniekus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt nakts
laikā. Aizliegums neattiecas uz to jūrnieku plānotu apmācību saskaņā ar
atzītām mācību programmām, kuru vecums ir no 16 līdz 18 gadiem.
-Jūrniekus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt darbos,
kas var apdraudēt viņu veselību vai drošību. Šo darbu veidus, kā arī
izņēmumus no tiem nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pusaudžu
nodarbināšanu.

15.

Darba un atpūtas apstākļi uz kuģa
-Kuģa kapteinis uzrauga, lai jūrniekam uz kuģa tiktu nodrošināti
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstoši darba un atpūtas
apstākļi. Par šo prasību nodrošināšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks.
-Kuģa kapteinis uzrauga, lai jūrnieks uz kuģa tiktu nodrošināts ar atbilstošas
kvalitātes un daudzuma pārtiku un dzeramo ūdeni.
-Kuģa kapteinis ir atbildīgs par jūrnieka darba laika un atpūtas laika
atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
-Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona ikvienu jūrnieku, kas uzsāk
darbu uz kuģa, iepazīstina ar darba aizsardzības, ugunsdrošības tehnikas,
ugunsdzēsības un citām attiecīgajām instrukcijām.
-Jūrniekam ir pienākums uz kuģa ievērot darba kārtības noteikumus un
izpildīt kapteiņa rīkojumus.

16.

Darba samaksas izmaksāšana
-Kuģa īpašniekam ir pienākums izmaksāt jūrniekam darba samaksu ne retāk kā reizi
mēnesī un saskaņā ar koplīgumā noteikto darba samaksas izmaksas laiku (ja
koplīgums noslēgts).
- Pēc jūrnieka pieprasījuma kuģa īpašniekam ir pienākums noteiktā laikā pārskaitīt
visu jūrnieka darba samaksu vai daļu no tās jūrnieka norādītajai personai.
-Jūrnieka darba samaksu vai daļu no tās var izmaksāt konvertējamā valūtā. Ja
jūrnieks piekrīt saņemt darba samaksu citā konvertējamā valūtā, nekā tas paredzēts
darba līgumā, nosakot darba samaksas apmēru, jāņem vērā grāmatvedībā
izmantojamais ārvalstu valūtas kurss darba samaksas izmaksāšanas dienas sākumā.
-Izmaksājot darba samaksu, kuģa īpašnieks izsniedz jūrniekam darba samaksas
aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa un izmantotais valūtas maiņas
kurss, ja maksājums veikts citā valūtā vai pēc cita valūtas maiņas kursa, nekā noteikts
darba līgumā. Darba samaksas aprēķinā iekļauj arī citu Darba likumā noteikto
informāciju.
-Jūrniekam nav tiesību saņemt darba samaksu par laiku, kad viņš nelikumīgi atteicies
strādāt pēc darba līguma stāšanās spēkā vai pēc norādītā darba uzsākšanas datuma.

17.

Piemaksa
Piemaksa par darbu virs normālā dienas darba laika un svētku
dienās, kā arī par darbu nakts laikā tiek izmaksāta Darba likumā
noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta
lielāka piemaksa.

18.

Darba laiks
-Darba laiks ir laiks, kas jūrniekam uz kuģa jāpavada strādājot. Normālais
darba laiks ir astoņas stundas, ieskaitot īsus darba pārtraukumus, ar vienu
atpūtas dienu nedēļā un atpūtu svētku dienās.
-Jūrnieku var nodarbināt virs noteiktā normālā darba laika, taču
nepārsniedzot 14 stundas 24 stundu laika posmā un 72 stundas septiņu dienu
laika posmā.

19.

Atpūtas laiks
Atpūtas laiks ir laika posms, kura ietvaros jūrniekam nav jāveic viņa darba
pienākumi. Atpūtas laikā neieskaita īsus darba pārtraukumus. Jūrnieka
atpūtas laiks nedrīkst būt mazāks par 10 stundām 24 stundu laika posmā un
par 77 stundām septiņu dienu laika posmā.
Diennakts atpūtas laiku var sadalīt ne vairāk kā divās daļās, no kurām vismaz
vienas daļas ilgums nedrīkst būt mazāks par sešām stundām, bet intervāls
starp šīm daļām nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Darba pienākumu pildīšanai
izmantoto atpūtas laiku jūrniekam kompensē ar adekvātu atpūtas laiku.

20.

-Jūrnieku darba un atpūtas laika uzskaiti katru dienu uz kuģa veic kuģa
kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota
persona katru mēnesi informē jūrniekus par viņu darba un atpūtas
laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras
administrācija. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības parāda, ka pārkāpti
noteikumi, kuri attiecas uz darba vai atpūtas laiku, Latvijas Jūras
administrācija veic attiecīgus pasākumus pārkāpumu novēršanai, kā arī
pārskata kuģa apkalpes minimālo sastāvu, lai novērstu turpmākus
pārkāpumus.
-Kuģa īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai jūrnieka darba un atpūtas laika
grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts un tiktu uzraudzīta tā
atbilstība darba un atpūtas laiku regulējošo normatīvo aktu prasībām.

21.

-Kuģa mācību trauksmes un citas mācības organizējamas tā, lai pēc iespējas
netraucētu jūrniekus atpūtas laikā un neveicinātu viņu nogurumu.
-Lai nodrošinātu kuģa, uz tā esošo cilvēku vai kravas drošību ārkārtas
situācijā vai sniegtu palīdzību jūrā, kuģa kapteinim ir tiesības norīkot
jūrnieku strādāt jebkurā laikā. Pēc ārkārtas situācijas novēršanas vai
palīdzības sniegšanas kuģa kapteinis nodrošina jūrniekam atbilstošu atpūtas
laiku tuvākajā laika posmā, kas atbilst neizmantotajam atpūtas laikam.

22.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums
Visiem jūrniekiem ne retāk kā reizi gadā pienākas ne mazāk kā 30 kalendāra
dienas (neieskaitot svētku dienas) ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums.
Jūrnieka ikgadējo atvaļinājumu nedrīkst atlīdzināt naudā, izņemot
gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un jūrnieks ikgadējo
apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.
Jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri kuģo tikai Latvijas ūdeņos (tai skaitā
Latvijas ostās), nepiemēro šā panta pirmajā un sestajā daļā noteikto. Šiem
jūrniekiem attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu un darbu svētku dienās
piemēro Darba likuma vispārējos nosacījumus.

23.

-Jūrnieku sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtības noteikumi uz
MLC konvencijas kuģa.
-Jūrnieku sūdzību procedūras.
- Jūras administrācija sagatavo sūdzību izskatīšanas paraugu.
- Kuģu īpašnieki paraugu ievēro, izstrādājot sūdzību procedūru uz
kuģa.
Norādāmā informācija:
-kompetento iestāžu — Latvijas Jūras administrācijas un Valsts darba inspekcijas —
kontaktinformācija;
-kompetentā iestāde un tās kontaktinformācija attiecīgā jūrnieka pastāvīgās dzīvesvietas valstī,
ja tā nav kuģa karoga valsts;
-informācija par to, kuras personas uz kuģa var sniegt jūrniekam palīdzību sūdzību iesniegšanas
un izskatīšanas jautājumos;
-informācija par jūrnieku tiesību aizsardzības organizācijām (arodbiedrībām).

24.

Jūrnieku repatriācija:
- Kuģa īpašnieka pienākums nodrošināt repatriāciju;
- Ārlietu ministrijas (Konsulārā dienesta) palīdzība ārkārtas gadījumā.
- Kuģa īpašnieka regresa tiesības izdevumu piedzīšanai, ja jūrnieks ir pārkāpis darba
tiesiskās attiecības.
English     Русский Rules