Cilvēks un sabiedrība renesanses kultūrā

1. 6.1 - Cilvēks un sabiedrība renesanses kultūrā

I. Ievadjautājumi
Laikmeta koptēls
Personības
Renesanses jēdziens
Vieta laika skalā
Renesanses aizsākumi
Renesanses izplatība
Renesanses saknes un ietekmes
II. Sabiedriskā dzīve un sadzīve
Pilsētas fenomens
Birģeriskās sabiedrības tapšana
Banku sistēmas attīstība
Mājoklis
Ģērbšanās stils
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
Tirdzniecības attīstība

2. I. Ievadjautājumi

Laikmeta koptēls
Personības
Renesanses jēdziens
Vieta laika skalā
Renesanses aizsākumi
Renesanses izplatība
Renesanses saknes un ietekmes

3. Ko šie attēli tev vēsta par renesanses kultūru?

40.0003000
2000
1000
500
1
500
1000
1500
1600
1800
2000

4. Kāda ir personības loma laikmeta sejas veidošanā?

5. Renesanses jēdziens

Atrodi 3 atslēgas vārdus renesanses jēdziena
raksturojumam un pamato savu izvēli!
Renesanse - vispusīgs kultūras uzplaukums kopš 14.gs.
beigām, kas aizsākās Ziemeļitālijā, bet 15. un 16.gs. strauji
izplatījās ziemeļu virzienā (Francija, Vācija, Spānija, Holande,
Anglija). Tulkojumā nozīmē atdzimšanu, un tas, kas atdzima,
bija interese par antīkās pasaules literatūru, mākslu, kultūru
vispār un cilvēku tajā, interese par senās Romas vēsturi, tās
diženumu. Renesanse - tas bija krass pagrieziens cilvēces
vēsturē, kad 2-3 paaudžu laikā būtiski izmainījās gadsimtiem
ierastais dzīvesveids un pasaules skatījums.

6. Renesanses vieta pārējo kultūras vēstures attīstības posmu skalā

7. Par renesanses aizsākumiem

Atbildes
••Kur
Renesanses aizsākumi
un kad
meklējami 13.-14.gs.
meklējami
renesanses
Itālijas ziemeļos
aizsākumi?
nozīmīgākais centrs Florence).
•Kādi apstākļi
ietekmēja
un noteica šo
• Pārmaiņu iespējamību
pārmaiņu
iespējamību?
noteica
tirdzniecības
un
ekonomiskais uzplaukums.
•Kas ietekmēja
antīko
•orientāciju
To ietekmējauz
vēsturiskā
atmiņa
par antīkās Romas
senatni?
kādreizējo varenību.
•Kādi ir renesanses
•nozīmīgākie
Nozīmīgākie centri
centri–
Florence,
Itālijā? Venēcija, Milāna

8. Renesanses izplatība

Straujos tempos attīstoties, 15. gs. renesanse izgāja ārpus Itālijas robežām un
izplatījās ziemeļu virzienā tādās Rietumeiropas valstīs kā Francija, Vācija, Holande, Spānija,
Anglija u.c. Tādēļ renesansi ziemeļu valstīs 15. gs. un 16.gs. pirmajā pusē dēvē par Ziemeļu
renesansi.

9. Renesanses saknes un ideju ģenēze nākošajos gadsimtos

Antīkā
kultūra
Renesanses
kultūra
Klasicisms un
apgaismība
17.-18.gs.
Neoklasicisms
19.-20.gs.
Renesanses laikmetā par kultūras avotu kļuva antīkā laikmeta domātāju idejas,
tām pievērsās humānisti, pielāgojot sava laika vajadzībām. Savukārt nākamo laikmetu
mākslinieki, filozofi, dzejnieki un arhitekti atkal un atkal atgriezās pie renesanses laikmeta
sasniegumiem, padarot tos par sava veida kvalitātes mēru.

10. II. Sabiedriskā dzīve un sadzīve

Pilsētas fenomens
Birģeriskās sabiedrības tapšana
Banku sistēmas attīstība
Mājoklis
Ģērbšanās stils
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi
Tirdzniecības attīstība

11. Renesanse kā pilsētas dzīves fenomens

Pamats renesanses kultūras tapšanai meklējams vēlīno viduslaiku pilsētu kultūras attīstībā.
Lai gan renesanses pilsēta bija viduslaiku pilsētas mantiniece, tieši tā radīja jaunu attieksmi pret laiku.
Tirgū minūtes un pat sekundes varēja gan radīt īpašumu, gan iznīcināt to. Šajā laikmetā laiks kļūst par
preci, ar kuru tiek mērītas darba stundas, par kurām maksā stingri noteiktu algu. Par patiesu sava laika
simbolu pilsētās kļuva darījumu cilvēki – tirgotāji, baņķieri un rūpnieki, kas kontrolēja visas pilsētas
ekonomikas formas.Viņi izveidoja citu attieksmi pret dzīvi un cilvēku. Tika izstrādātas jaunas morāles
normas, pasaules uzskats un ideāli.

12. Ko šie portreti stāsta par renesanses sabiedrību?

•Ko jūs redzat? Kas ir šie portretos attēlotie cilvēki, pie kura sabiedrības slāņa viņi varētu
piederēt?
•Vai apģērbs ko liecina par tiem? Apraksti krāsas un apģērbam izmantoto materiālu!
•Kā šie cilvēki, tavuprāt, jūtas? Ko vari teikt par šiem cilvēkiem kā personībām?
•Ko mākslinieks gribēja skatītājam pateikt ar šiem portretiem? Kāpēc mākslinieki, tavuprāt,
gleznoja šos portretus?

13. Hans Maler, (German) Portrait of Anton Fugger 1525

Pārliecinies par sava viedokļa atbilstību patiesībai!
Hans Maler,
(German) Portrait of
Anton Fugger 1525
At first glance this the
person depicted in the painting
Portrait of Anton Fugger looks
like a common citizen when in
fact he was once considered the
richest man in the world. During
the late 15th century his uncle,
Jakob Fugger known as "Jakob
the Rich" of Augsburg, Germany,
created a world wide mercantile,
banking, and industrial empire. In
1525 Anton inherited the family
business and continued to grow its
holdings until his death in 1560.

14. Pārliecinies par sava viedokļa atbilstību patiesībai!

Follower of Bartolomeo Vivarini,
(European, Italian) Portrait of a
Boy About 1499
Cities of the Renaissance were not
only centers of commerce, hubs for the newly
practiced profession of law, and in some cases the
capitals of principalities, but they were also
centers of knowledge. Being a "cultured" or
educated person became more desirable during
this period as an increase in wealth and access to
books led to a structured education system and
the spreading of new ideas.
As the new social class known as the
bourgeoisie or upper middle class emerged,
affairs related to business, commerce, and
manufacturing were of great importance. Priority
was also placed on the education of the children
as well as family values, domestic comfort, the
value of work, and an active role in the
community. A young bourgeoisie male, much like
the one in the painting Portrait of a Boy, were
now part of a new system of learning based on
new ideas grounded in experiment and logical
thinking.

15. Pārliecinies par sava viedokļa atbilstību patiesībai!

Annibale Carracci Bean
Eater Italian,
1560-1609
The Bean Eater is not posing for a portrait. He is in the middle of a simple meal
of beans, bread, and pig's feet. He fills up almost all of the space in the painting, a clue
perhaps that Annibale Carracci felt he was an important subject for a work of art. Artists
often make more than one version of a painting, working out problems and trying out new
ideas. Compare this Bean Eater to another version of the Bean Eater by Annibale Carracci
in the Galleria Colonna in Rome.

16. Birģeriskās sabiedrības tapšana

Lorenco Mediči – viens
no ietekmīgākajiem bagātās
tirgotāju dzimtas pārstāvjiem, labs
mākslas pazinējs un mecenāts.
Pilsēta cilvēkam deva daudz lielāku iespēju
izmainīt savu sociālo stāvokli, ko apliecināja bagāto
baņķieru, tirgotāju un rūpnieku slāņa izveidošanās. Šie
cilvēki nebija piedzimuši “ar zilajām asinīm”, savu
neatkarību un pārticību tie radīja paši saviem spēkiem.
Tam bija vajadzīga uzņēmība, iniciatīva, zināšanas un,
protams, nauda. Nauda kļuva par galveno faktoru, kas
noteica prestižu sabiedrībā, tādēļ saprotams baņķieru
un tirgotāju rosīgums, kas balstījās tieši šajos laikos
dzimušajā uzskatā, ka “laiks ir nauda”. Iegūtie līdzekļi
tika no jauna ieguldīti ražošanā, lai nauda radītu naudu.
Viņi bija tie, kas finansēja renesanses kultūru.
Pateicoties iegūtajai bagātībai, tie varēja pieņemt
dienestā dzejniekus, zinātniekus, māksliniekus, kuru
veiksmi viņiem un viņu pilsētai vairoja slavu un
sagādāja godu. Ar intelektuāļu un mākslinieku
palīdzību birģeri apliecināja savus ideālus un vērtību
sistēmu.

17. Banku sistēmas attīstība

Banku attīstība 14.-15.gs. bija kas jauns, ko nepazina viduslaikos. No
Itālijas pilsētām jauno naudas maiņas tehniku pārņēma vācieši, franči,
nīderlandieši un angļi.

18. Mājoklis

Istabu iekārtojums bija vienkāršs, pat bagātnieku mājās nebija daudz mēbeļu. Guļamtelpā
parasti atradās liela gulta, viena vai divas lādes drēbju glabāšanai. Ēdamistabas iekārta faktiski bija liels
galds ar soliem. Traukus glabāja gar sienu izvietotos plauktos, ko sedza aizkari. 14.gs.bagātnieku mājās
parādījās kamīni un stikloti logi, lai gan vēl 15.gs tie skaitījās liela greznība.

19. Itāļu pallaco

Lai vairotu savu prestižu
sabiedrības acīs, jaunā tipa bagātnieki
nodarbojās ar mākslas mecenātismu, visiem
apkārtējiem par apbrīnu cēla greznas
savrupmājas (palacco) un bagātīgi ziedoja
baznīcai. Ticība Dievam šajos laikos nekur
nebija zudusi, taču biznesa lietās prātīgāk
tomēr bija paļauties uz savu paša gudrību,
izveicību un, protams, veiksmi. Tā nu
iznāca, ka renesanses cilvēks daudz vairāk
interesējās par laicīgo dzīvi un
materiālajiem labumiem .

20. Kā ģērbās renesanses ļaudis

Jaunieši mēdza valkāt īsas tunikas kopā ar zeķubiksēm, vecāki vīri garākas tunikas.
Tumšs un garš mētelis kopā ar kapuci papildināja bagātā vīrieša garderobi. Dažreiz virs
kapuces uzlika vēl platu bereti.
Sievietes apģērbs sastāvēja no linu krekla, ziemā vilnas vai zvērādas apakštērpa,
virs tā kleita līdz zemei, garām piedurknēm, greznu jostu. Virs kleitas – grezns virstērps, kam
pa virsu uzvilka platu, drapētu mēteli, bez kura precēta sieva nevarēja uz ielas parādīties.

21. Ko zini par lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem renesanses laikmetā?

• Kāpēc lielo atklājumu laikmets sākās tikai 15.gs. beigās? (Nepieciešamie
priekšnoteikumi)
• Kāds mērķis (dzinulis) vadīja jaunatklājējus?
• Kādi ir ievērojamāko atklājēju vārdi un ceļojumu maršruti?
• Kādas ir šo atklājumu praktiskās sekas (eiropiešiem, jaunatklāto zemju
iedzīvotājiem)?
• Kāda ir šo atklājumu kultūrvēsturiskā nozīme?

22. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi

Tāljūru ekspedīciju
priekšnosacījumi - progress
kuģu būves attīstībā,
sasniegumi navigācijas
instrumentu (kompass,
astrolābijs) un ieroču tehnikas
attīstībā.
Mērķis - iegūt zeltu un
bagātības, pievērst kristietībai
svešās pasaule tautas.
Nozīmīgs dzinulis – renesanses
laikam raksturīgā zinātkāre,
tieksme pēc piedzīvojumiem un
slavas.

23. Tāljūru braucēji

Vasko da Gama...
Ferdinands
Magelāns...
Kristofors Kolumbs...

24. Ģeogrāfisko atklājumu maršruti

25. Izvērtē ģeogrāfisko atklājumu sekas!

Eiropa pakāpeniski kļūst valdniece pār citām pasaules daļām.
Jaunatklāto zemju kolonizēšana un saimnieciskā izmantošana.
Acteku (Kortess 1519-1521) un Inku (Pizarro 1532) kultūru
iznīcināšana.
Nēģeru vergu tirdzniecības aizsākumi.
Slimību izplatīšanās.

26. Ģeogrāfisko atklājumu kultūrvēsturiskā nozīme

Sākums pasaules patieso robežu apzināšanai.
Tiek apliecināta Aristarha (antīkā Grieķija) teorija par Zemes lodveida formu.
Nozīmīgi ieguldījumi dabaszinātņu, ģeogrāfijas un kartogrājijas attīstībā. >>>
Eiropeisko dzīves formu izplatīšana pasaulē.
Iepazīšanās ar svešu zemju iedzīvotāju dzīvesveidu, pārliecināšanās par ētikas
normu relativitāti.

27. Tirgotāja tēls renesanses laikmetā

• Cilvēks, kas paša spēkiem radījis
savu neatkarību un ar pārticību
(bagātību) iemantojis sabiedrībā
zināmu prestižu.
• Labi izglītots.
• Viņam raksturīgs aktīvs dzīvesveids
un īpaša attieksme pret laiku (laiks
ir nauda).
• Iegūtos līdzekļus iegulda ražošanā.
• Nodarbojas ar mākslas
mecenātismu (tas palīdz vairot
prestižu).
• Ticēja Dievam, bagātīgi ziedoja
baznīcai, tomēr pamatā paļāvās
vienīgi uz savu gudrību un veiksmi
(fortūnu).

28. Galvenās tirdzniecības preces

• No Indijas un Austrumu zemēm
ieveda
audumus,
smaržas,
dārgakmeņus, garšvielas (pipari,
cukurs,
krutnagliņas,
kanēlis,
muskatrieksti, ingvers, safrāns,
koriandrs, anīss, paprika, sinepes
u.c.),
• No Amerikas - zeltu, sudrabu,
kafiju, cukuru, kokvilnu, tabaku,
zemesriekstus, kakao, ķiplokus,
ananasus, vaniļu, no turienes
nākuši arī kartupeļi,
• Uz
Ameriku
amtniecības
izstrādājumus, zirgus, liellopus,
cūkas, aitas, vistas u.c.

29. 6.1 - Cilvēks un sabiedrība renesanses kultūrā

Prezentācijai izmantotie avoti:
Rubenis A. Renesanses un reformācijas kultūra Eiropā. –Rīga, 2000.
Kačalova T. Mākslas vēsture.-1.daļa. –Rīga, 1976
Gombrich, E.H. Mākslas vēsture, -Rīga: Zvaigzne ABC, 1997
Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998
Zitāne L. Kultūras vēsture,4.daļa –R.,2002
http://lv.wikipedia.org/wiki
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/
Un citi internetā pieejamie materiāli
• Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda
finansiālu atbalstu.
• Par materiāla saturu atbild L.Zitāne