1 _2 Ka veidojas manjas REDZE SOMA

1. Pētnieciskais darbs grupās. Gaismas kairinājuma ietekme uz auga dēstiem  

Pētnieciskais darbs grupās. Gaismas kairinājuma
ietekme uz auga dēstiem

2. Kā veidojas maņas? Cilvēka redze

Uzzināsi, kas regulē organisma saskaņotu darbību. Noskaidrosi, kas ir
nervu sistēmas uzbūves pamatvienība.
Iepazīsies ar cilvēka redzes analizatora jeb redzes sensorās sistēmas
darbību.

3. Zinātnieki ir atklājuši, ka dzīvajiem organismiem kopumā var būt līdz pat 30 dažādām maņām (bez jau zināmajām 5 arī telpas

uztvere, ķermeņa daļu stāvokļa apzināšanās utt.).
Šī temata ietvaros māca tikai par jau zināmajām 5 pamatmaņām.

4. j.v.

• Kairinājums – Раздражение
• neirons jeb nervu šūna – нейрон или нервная клетка
• galvas smadzenes – головной мозг
• muguras smadzenes – спинной мозг
• maņu orgāni – органы чувств
• Receptori – Рецепторы

5. Sajust apkārt notiekošo un reaģēt uz to ir dzīvības pazīme. Atbildes reakcija uz kairinājumu ir atkarīga no organisma veida un

riska faktoriem. Augu un sēņu atbilde uz izmaiņām vidē jāgaida ilgi, bet reakcijas uz troksni nav vispār.
Tiem organismiem, kam evolūcijas gaitā ir izveidojusies nervu sistēma un maņu
orgāni, ir zināmas priekšrocības.

6. Diskusija. Izpēti attēlus un analizē situācijas! Kādi vides kairinātāji ietekmē attēlos redzamos organismus? Analizē, kā

organismi
tos var sajust? Kādus riskus var novērst spēja sajust vidi sev apkārt?

7. Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes un no tām atejošie nervi.

Nervu sistēma uztur visa
organisma saskaņotu darbību:
• analizē situāciju,
• atbild uz kairinājumu,
• nodrošina domāšanu,
• atmiņu, emocijas un citas neirālās
darbības,
• ierosina un kontrolē kustības.

8.

• Nervu sistēmas uzbūves pamatelements ir neirons jeb nervu šūna.
Neironi ir neparastas šūnas, jo spēj ģenerēt elektriskos impulsus, tos
pārvadīt un ar tiem regulēt citu orgānu darbību.
• Galvas un muguras smadzenēs atrodas milzīgs skaits neironu. Ārpus
smadzenēm daudzu neironu izaugumi kopā veido nervu šķiedru
kūlīšus — nervus. Nervi savukārt veido nervu tīklu, kas no centrālās
nervu sistēmas plešas uz visām ķermeņa daļām.
• Neironu savstarpējā komunikācija nodrošina kairinājumu uztveršanu,
to pārveidi impulsā, impulsa pārsūtīšanu, apstrādi un atbildes
reakcijas sniegšanu.

9. Kairinājuma uztveršana maņu orgānos

Cilvēkam ir 5 maņas: redze, dzirde,
tauste, oža, garša. Katrai no tām ir
atbilstoši orgāni, kas spēj uztvert
apkārtējās vides kairinājumus; tos sauc par
maņu orgāniem.
Katrs maņu orgāns evolūcijas gaitā ir
pielāgots kāda kairinājuma uztveršanai, jo
tajos atrodas receptori jeb “sensori”.
Receptori ir specializētas šūnas.
Maņu orgānus kopā ar nerviem un
attiecīgo smadzeņu daļu sauc par
analizatoriem jeb sensorajām
sistēmām.

10.

11. Cilvēka redze

Redzes analizators jeb
redzes sensorā
sistēma sastāv no
maņu orgāna — acs,
redzes nerva un
redzes zonas galvas
smadzenēs. Acī esošie
fotoreceptori uztver gaismas
kairinājumu, bet smadzenes
šo informāciju pārvērš attēlā.

12. Acs sastāv no acābola un palīgorgāniem, kas izvietoti acs dobumā.

• Acs palīgorgāni veic aizsargfunkciju. Acābola muskuļi groza acis (acābolu).
Līdz ar to, nepakustinot galvu, var redzēt, kas notiek sānos. Šo muskuļu
darbību cilvēks var kontrolēt.
• Katrai acij ir 2 plakstiņi ar skropstām — augšējais un apakšējais. Augšējais
plakstiņš aizveroties ik pa laikam samitrina radzeni. Skropstas pasargā no
svešķermeņu iekļūšanas, bet uzacis — arī no sviedriem un spilgtas gaismas.
Konjunktīva ir caurspīdīga plēvīte, kas klāj plakstiņa iekšpusi un acābola
virspusi.
• Virs augšējā plakstiņa atrodas asaru dziedzeris, kas ražo sekrētu — asaras.
Asaras mitrina un dezinficē aci, jo satur antibakteriālas vielas. Ja asaru ir
daudz, tās pa kanāliem nonāk arī deguna dobumā, tāpēc raudot rodas
sajūta, ka ir iesnas.
• Acs iekšējā uzbūve ir sarežģīta un sastāv no daudzām struktūrām.

13.

Akomodācija – acs spēja pielāgoties
redzēšanai dažādos attālumos.
Acābola nozīmīgākā daļa ir optiskā
sistēma, kas nodrošina skaidra attēla
veidošanos uz tīklenes, kur atrodas
redzes receptori.

14. Domā, pēti, secini!

• Atrodi katras attēlā redzamās acābola struktūras aprakstu tabulā un
iepazīsties ar to!
• Kuri acābola elementi nodrošina attēla asumu?
• Kuri acābola elementi nodrošina attēla uztveršanu?
• Kas acs uztverto informāciju pārvērš attēlā?

15.

16. Attēla veidošanās Gaisma caur radzeni iekļūst acī. Ienākošās gaismas daudzumu nosaka zīlītes diametrs. Spožā gaismā, lai

cilvēks neapžilbtu un nebojātu fotoreceptorus, zīlīte sašaurinās, bet tumsā, lai maksimāli
uztvertu niecīgo gaismas daudzumu, tā palielinās.

17.

• Attēla asumu regulē ar lēcas palīdzību. Lēca lauž gaismas starus un,
pateicoties akomodācijas muskuļiem, maina formu. Ja aplūkojamais objekts
atrodas tuvu, tā maina izliekumu, bet, skatoties tālumā, kļūst plakanāka.
• Izejot cauri stiklveida ķermenim, pārveidotie gaismas stari nonāk uz
tīklenes, kurā atrodas fotoreceptoru šūnas. Tās uztver gaismas
kairinājumu. Fotoreceptori ir dažādi pēc formas un funkcijām: nūjiņas
uztver gaismas spilgtumu, bet vālītes — krāsas.
• Cilvēkam ir krāsu redze, tāpēc gaismas stari receptoros (vālītēs) izraisa
fotoķīmisku efektu, kā rezultātā veidojas dažādi nervu impulsi, kuri pa
redzes nervu nonāk galvas smadzeņu redzes zonā, kas atrodas pakausī.
Galvas smadzeņu garozā veidojas krāsu redzes sajūta.

18.

• Ja apgaismojums ir vājš, darbojas tikai nūjiņas, tāpēc krēslā
priekšmetu krāsas nevar atšķirt, viss ir pelēcīgs.
• Cilvēkam ir binokulārā redze. Tas nozīmē, ka abas acis sinhroni
fokusējas vienā virzienā un uz vienu un to pašu objektu. Skaidrs un ass
attēls veidojas apmēram 15° platā leņķī uz katru pusi no skatiena
virziena centrālās ass.

19. Domā, pēti, secini! Izpēti shēmā redzamos redzes leņķus un pārliecinies par to darbību realitātē!

Gaisma ir daļa no saules starojuma. To starojuma daļu, kuru uztver cilvēka acs, sauc par redzamo gaismu.
Ultravioleto starojumu jūtam kā ādas kairinātāju, uzturoties tiešā saules gaismā, bet infrasarkano — kā siltumu.

20. Izpēti shēmu! Noskaidro, kā atšķiras dzīvnieku redzes orgānu spējas! Salīdzini, kuri no tiem redz līdzīgi kā cilvēks, kuri —

citādi? Noformulē 3 secinājumus!

21. Redzes sajūtu interpretē smadzenes, to pārveidojot un reizēm arī maldinot. To labi var saprast, aplūkojot speciālus zīmējumus,

ko mēdz dēvēt par optiskajām ilūzijām. Šajos gadījumos
smadzenes interpretē redzēto un maldina mūs, radot iluzoru attēlu, kas neatbilst īstenībai.
Diskusija
Aplūkojiet attēlus,
kuros redzamas
dažādas optiskās
ilūzijas, un
pārrunājiet, vai visi
tās uztverat
vienādi!

22.

23. Atzīmē pareizās atbildes! Kuros maņu orgānos atrodas receptori, kas palīdz sajust ķīmiskas vielas, piemēram, roku dezinfekcijas

līdzekli?
a) degunā
b) roku muskuļos
c) uz mēles
d) plaušās
e) ādā

24. Atzīmē pareizo atbildi! Kura orgānu sistēma analizē maņu orgānu uztverto informāciju? 

Atzīmē pareizo atbildi! Kura orgānu sistēma
analizē maņu orgānu uztverto informāciju?
a) Smadzeņu sistēma.
b) Nervu šūnu sistēma.
c) Receptoru sistēma.
d) Nervu sistēma.

25. Atzīmē pareizo atbildi! Izpēti attēlu! Kāda shēma tajā attēlota?

a) Analizatora shēma, jo nervi savieno maņu orgānus ar
smadzeņu daļu, kas apstrādā informāciju.
b) Maņu orgānu shēma, jo šie orgāni nodod informāciju
smadzenēm, kur notiek tās apstrāde un atdošana.
c) Nervu sistēmas shēma, jo nervi nodrošina
informācijas
uztveršanu.