5 Augu barosh_Fotosint

1. m.d.

• Augu barošanās — fotosintēze
Atnest nevārītu kartupeli, kartupeļu čipsus, ābolu, baltmaizi, pienu,
vārītus makaronus, augu sulu…u.c.

2. Augu barošanās — fotosintēze.

Uzzināsi, kas nepieciešams, lai notiktu fotosintēze, un kā var praktiski
pārliecināties, ka fotosintēze notiek.

3. j.v.

• Fotosintēze - Фотосинтез
• gaismas enerģija - Световая энергия
• neorganiskās vielas - неорганические вещества
• organiskās vielas - органические вещества
• Hloroplasti - Хлоропласты
• fotosintēzes intensitāte - интенсивность фотосинтеза

4. Fotosintēze ir autotrofās barošanās process, kurā, izmantojot gaismas enerģiju, no neorganiskām vielām augi paši saražo

organiskās vielas (barības vielas), piemēram, cieti.
Taču augi nav vienīgie organismi, kas šādi spēj baroties. Baktērijas,
aļģes un vienšūņi, kuru šūnās ir zaļie pigmenti, arī spēj fotosintezēt.

5. Kā augi spēj uztvert gaismas enerģiju? Gaismas enerģiju akumulē zaļās “saules baterijas” jeb hloroplasti, kas atrodas augu

šūnās. Hloroplastos kā gaismas uztvērēji darbojas zaļie
pigmenti — hlorofili.
Visvairāk hloroplastu ir lapu šūnās, taču tie
darbojas arī citos auga orgānos — zaļajos
stumbros, ziedos, augļos un pat saknēs.
Lai fotosintēze varētu notikt, ir vajadzīgs ūdens
un ogļskābā gāze. Ūdeni augs iegūst no
augsnes, bet ogļskābo gāzi — no gaisa.
Kā blakusprodukts šajā procesā izdalās
skābeklis, tādējādi augi atjauno un papildina
skābekļa rezerves uz Zemes. Skābekli dzīvie
organismi izmanto elpošanai. Elpo arī paši augi.

6.

zīmē
No saražotās glikozes
sintezējas ciete, kas
dažādos auga orgānos
veido barības vielu
rezerves. Lai augs
uzturētu dzīvības
procesus, šūnās
ciete sašķeļas līdz
glikozei, un tiek
iegūta enerģija.

7.

Visas augos saražotās organiskās vielas — cukuri, tauki, olbaltumvielas — pārvietojas pa vadaudiem, uzkrājas
sēklās un augļos, dažādās orgānu pārveidnēs; piemēram, kartupeļi barības vielas uzkrāj bumbuļos.

8. Ir augi, kas pielāgojušies augšanai vietās, kur ir maz barības vielu. Lai to kompensētu, daži augi ne tikai fotosintezē, bet

arī ķer kukaiņus. Latvijas dabā kukaiņus ēd
kreimules, pūslenes un rasenes (kopā 11 augu sugas).
Rasenēm ir ar rasas pilienu
izskatam līdzīgu sekrētu
pārklāti lapu taustekļu
dziedzeri, kas uztver upura
pieskārienu, un lapa spēj
izliekties tā, lai aptvertu
laupījumu. Lipīgā lapa pilnībā
apņem pielipušo kukaini, augs
izdala gremošanas sulai līdzīgu
sekrētu, un kukainis pamazām
sadalās augam uzņemamā
formā. Rasenes sastopamas
Latvijas augstajos purvos jeb
sūnu purvos.

9.

10. Domā, pēti, secini! Izpēti attēlus! Kurās auga daļās notiek fotosintēze? Kādas pazīmes par to liecina? Kā barības vielas iegūst

šūnas, kurās fotosintēze nenotiek?
Izskaidro, kāpēc saulainā vasarā augļiem ir saldāka garša, bet vēsā un lietainā — skābāka!
Dārzkopjiem ir jāzina, kā veicināt fotosintēzes intensitāti, jo no tās ir atkarīga gan augļu un dārzeņu raža, gan bagātīga ziedēšana vai mauriņa zaļums. Arī
mežkopji rūpējas par augiem, lai palielinātu to ražību — koksnes pieaugumu.

11. Kādi faktori ietekmē fotosintēzes intensitāti? Fotosintēzes intensitāti raksturo procesā izmantotais CO2 un saražotais O2

daudzums.

12. Diskusija

• Izpēti vienas koka sugas lapu šķērsgriezuma attēlus un atbildi uz jautājumiem!
• Kurai lapai tiek mazāk gaismas (A vai B)? Pēc kādām pazīmēm to var noteikt? Pamato
viedokli!
• Kurā lapā fotosintēzes intensitāte uz 1 m2 virsmas ir lielāka? Izskaidro, kāpēc tā nav vienāda!

13. Atzīmē pareizo atbildi!  Kādu vielu nosaukumi jāieraksta fotosintēzes shēmas tukšajos lodziņos? 

Atzīmē pareizo atbildi!
Kādu vielu nosaukumi jāieraksta fotosintēzes
shēmas tukšajos lodziņos?
A — CO2, B — O2
A — O2, B — CO2
A — CO2, B — gaiss
A — enerģija, B — O2

14. Atzīmē pareizās atbildes! Izpēti attēlus! Kuri organismi spēj fotosintezēt?

15.

Atbildi!
• Kā sauc augu šūnu sastāvdaļas, kuru funkcijas var salīdzināt ar saules
baterijām?

16. Atzīmē pareizās atbildes! Kādi apstākļi ir nepieciešami, lai telpā augoša auga šūnās notiktu fotosintēze?

a)Telpas gaisā jābūt ogļskābajai gāzei (CO2).
b)Augsnei jābūt mitrai.
c) Augsnē jābūt cietei.
d)Telpas gaisā jābūt glikozei.
e)Telpā jābūt vairākiem augiem.
f) Telpā jābūt gaismas avotam.

17. Atzīmē pareizo atbildi! Kāpēc daži augi ķer kukaiņus?

a) Fotosintēzes procesam ir vajadzīgi kukaiņi, jo,
tos sagremojot, augs uzņem hlorofilu.
b) Augos–kukaiņēdājos nenotiek fotosintēze.
c) Augi–kukaiņēdāji neizmanto gaismas enerģiju,
tāpēc to iegūst no kukaiņiem.
d) Purva vidē ir maz nepieciešamo minerālvielu,
tāpēc augi tās iegūst, “sagremojot” kukaiņus.

18. Atzīmē pareizās atbildes! Kāpēc dabā ir nepieciešama fotosintēze?

a) Augi nepārtraukti atjauno skābekļa rezerves uz Zemes.
b) Augi saražo organiskās vielas organismiem, kas paši barības vielas neražo.
c) Augi, samazinot CO2 daudzumu uz Zemes, ietekmē globālās klimata pārmaiņas.
d) Augi fotosintezējot veicina CO2 uzkrāšanos atmosfērā.
e) Elpošanas procesā augi, uzņemot ogļskābo gāzi, samazina tās koncentrāciju gaisā.

19. Atzīmē pareizo atbildi! Kā sauc augu, kas barojas gan fotosintezējot, gan “medījot” kukaiņus? Tas sastopams Latvijas augstajos

purvos jeb sūnu purvos.
a)dzērvene
b)rasene
c)sfagni

20. Atzīmē pareizās atbildes! Ja zemnieks vēlas iegūt labu kartupeļu ražu, viņam jāzina, kādi apstākļi jānodrošina, lai

palielinātos fotosintēzes intensitāte. Kādus apstākļus
zemnieks var ietekmēt, prasmīgi audzējot tīrumā kartupeļus?
a) Minerālvielu daudzumu augsnē.
b) Lietaino dienu skaitu.
c) Ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā.
d) Gaismas daudzumu.
e) Nepieciešamo mitrumu.

21. Atbildi! Ja uz pārgriezta kartupeļa bumbuļa, uzpilinot brūnu joda šķīdumu, parādās zilganpelēks krāsojums, tiek ķīmiski

pierādīta kādas vielas klātbūtne. Kā sauc šo vielu, kas uzkrājas
augos?

22. Atzīmē pareizās atbildes! Auga raža ir atkarīga no fotosintēzes intensitātes. Kā var noskaidrot auga fotosintēzes intensitāti?

a) Katru dienu nosverot augu.
b) Eksperimentāli mērot un aprēķinot patērēto CO2 daudzumu gaisā.
c) Eksperimentāli mērot un aprēķinot saražoto O2 daudzumu gaisā.
d) Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto CO2 daudzumu gaisā.
e) Eksperimentāli mērot un aprēķinot izdalīto ūdens daudzumu gaisā.
145xAuga masas izmaiņas netieši raksturo fotosintēzes intensitāti.
Izdalītais CO2 raksturo elpošanas intensitāti.
Izdalītais ūdens daudzums raksturo iztvaikošanas jeb transpirācijas procesa intensitāti.

23. Izlasi apgalvojumus, ar krustiņu atzīmē pareizos!

Augi elpo tikai diennakts gaišajā laikā.
Fotosintēze nodrošina atmosfēru ar skābekli.
Augiem ir īpaši elpošanas orgāni.
Elpojot augi uzņem lielu daudzumu oglekļa dioksīda.
Augi ražo organiskās vielas.
Dzīvnieki ēd, bet augiem baroties nevajag.
Visi dzīvie organismi elpojot uzņem skābekli.
Augi nodrošina skābekļa un ogļskābās gāzes apriti dabā.
Skābeklis izdalās augu fotosintēzē, bet ogļskābā gāze – elpošanas un degšanas procesā.
Gan elpojot, gan degot, tiek patērētas organiskās vielas un iegūta enerģija.
Elpošanā augs uzņem skābekli, bet izdala ogļskābo gāzi.
Fotosintēzē augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi, bet ar saknēm un lapām ūdeni.

24. Apskati shēmas! Pieraksti klāt nepieciešamos skaidrojumus!

• AUGU BAROŠANĀS (FOTOSINTĒZE)
AUGU ELPOŠANA

25. Papildini shēmu!