Par saturu svešvalodās sabiedriskajā medijā no 2026. gada

1.

Par saturu svešvalodās
sabiedriskajā medijā no 2026.
gada

2.

Procesa gaita 2023.-2024.g.
Nacionālās drošības koncepcija 2023 pieņemta Saeimā 2023.gada 29.septembrī.
2024.gada 8.aprīlī Valsts prezidents rīkoja publisku diskusiju par sabiedrisko mediju
turpmāko attīstību, kur viens no jautājumiem bija par sabiedrisko mediju pāreju uz
saturu valsts valodā no 2026.gada 1.janvāra, kā arī satura nodrošināšana
mazākumtautību valodās.
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027.gadam nodotas sabiedriskajai
apspriešanai 2024.gada 26.martā, Ministru kabinetā apstiprinātas 2024.gada 1.oktobrī.
2024.gada 17.aprīlī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP)
informēja sabiedrību un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju
politikas apakškomisiju par 28.marta (turpinājums 4.aprīlī) SEPLP sēdē pieņemto
lēmumu par konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautību saturam no 2026.gada.

3.

Procesa gaita 2024.-2025.g.
2024.gada 20.decembrī dokumentā ““VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” stratēģiskais
ietvars un plāns sabiedriskā pasūtījuma izpildei 2025.gadā” tika uzdots LSM valdei līdz
2025.gada jūnijam izstrādāt ieviešanai no 2026.gada konceptuāli jaunu programmu
un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par
mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un
veicinot plašāku kultūras pieejamību.
2025.gada 12.februārī SEPLP kā LSM valsts kapitāla daļu turētāja dalībnieku sapulcē
apstiprināja gaidu vēstuli un attiecīgi uzdeva izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģiju
2026.-2029.gadam, ievērojot gaidu vēstulē noteiktos galvenos vidēja termiņa attīstības
virzienus, finanšu un nefinanšu mērķus, kā arī no tiem izrietošos prioritāros darbības
virzienus, tajā skaitā SEPLP nostāju mazākumtautību satura jautājumā.

4.

Nacionālās drošības koncepcija
paredz:
Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības
nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie
Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā.
Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli
balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju
politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās,
no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai
latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot
visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta
latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās.

5.

SEPLP viedoklis
Ņemot vērā Satversmes priekšvārdā noteikto un 114.pantā noteikto, ka “personām,
kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko
un kultūras savdabību”, SEPLP uzskatīja, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības
koncepcijā noteiktais, ka “no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam
saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai,
tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir
balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu
valodās”.
SEPLP vērsa uzmanību, ka šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes
pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu
vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī krievu, romu,
ebreju, baltkrievu.

6.

SEPLP viedoklis
Vienlaikus SEPLP arī norādīja, ka ir atbalstāms un īstenojams Nacionālās drošības
koncepcijas mērķis:
“Latvijas informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības
nodrošināšanai. Spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie
Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā. Jānodrošina, ka visa
Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu,
tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts
valodas pamata.
Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli
balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju
politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.”

7.

Mediju politikas pamatnostādnes
SEPLP pauda viedokli, ka ir atbalstāms un īstenojams
pamatnostādņu 2024.–2027. gadam projektā teiktais:
Latvijas mediju politikas
«Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības
latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski
nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu
sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas,
nevis divkopienu sabiedrības pastāvēšanu.
Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Jau šobrīd attīstāmas
tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot
mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā
pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk
iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā».

8.

SEPLP formulētā nostāja
LSM valdei jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, ietverot konceptuāli jaunu
programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās
un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas
reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.
Prioritātes:
• Latgale kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgs un arī valsts ārējai drošībai īpašs
reģions.
• Saziņas formāti ar sabiedrību mazākumtautību valodās par valstij un sabiedrībai
būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās.
• Proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu izmantojumā sabiedrisko mediju
satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros.
• Kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos.
• Mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā.
• Nezaudēt kopējo mazākumtautību auditorijas daļu.

9.

Procesa gaita 2025.gadā
2025.gada 15.jūlijā LSM valde publiski informēja par darbu pie stratēģijas izstrādes, tajā
skaitā stratēģiskajām prioritātēm, kuras tiks izmantotas stratēģijas turpmākā izstrādē un
īstenošanā. LSM valdes sēdē tās tika apstiprinātas 23.jūlijā.
2025.gada 31.jūlija Padomes sēdē tika apstiprināts VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”
vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes laika grafiks 2025. gadam, kā arī LSM
valdes izstrādātās stratēģiskās prioritātes 2026.-2029.gadam.
LSM valdes 2025.gada jūlijā iesniegtais redzējums atbilst SEPLP uzdotajam, publiski
paustajam pēdējā pusotra gada laikā, kā arī Mediju politikas pamatnostādnēs
definētajam.
Darbs pie LSM vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes un apstiprināšanas
turpināsies līdz 2026.gada sākumam.

10.

SEPLP viedoklis
Galvenais mērķis – neveicināt divkopienu sabiedrības pastāvēšanu – tiks sasniegts,
slēdzot Latvijas Radio 4 un pārveidojot LSM+ platformu no 2026.gada 1.janvāra.
LSM saturs tiks veidots vienoti, tiks tulkots svešvalodās, un neliela daļa no satura
svešvalodās būs oriģinālsaturs šajās valodās.
Patlaban saziņā ar vietējām mazākumtautību kopienām notiek darbs pie LSM
stratēģijas detalizācijas, tajā skaitā satura piedāvājuma mazākumtautībām kā poļi,
baltkrievi u.c.
Šis ir piedāvājums stratēģijai nākamajiem četriem gadiem, pēc tam būs jauna stratēģija
un attiecīgi situācija vērtējama atbilstoši apstākļiem.

11.

SEPLP viedoklis
Vienlaikus LSM iekšienē tiek veiktas strukturālas pārmaiņas, lai sagatavotos jaunās
pieejas īstenošanai no 2026.gada janvāra.
Lēmums par LR4 slēgšanu un LSM+ pārveidi ir stratēģisks un nav viegli nācis nevienam,
tajā skaitā tās ir lielas izmaiņas šo redakciju darbiniekiem.
SEPLP uzskata, ka pret medija darbiniekiem ir jāizturas cieņpilni, īstenojot pārmaiņu
procesu, tajā skaitā arī publiskajā komunikācijā.

12.

Paldies par uzmanību.