Atkarības slimības

1.

ATKARĪBAS SLIMĪBAS
Etioloģija
Diagnostika
Klīnika
Ārstēšana
Daugavpils reģionālā slimnīca
24.10.2019.

2.

6 galvenie faktori, kas ietekmē atkarības veidošanos:
• - patoloģijas mātes grūtniecības laikā (toksikozes, infekcijas,
hroniskas slimības smagā formā; dzemdības ar sarežģījumiem);
• - smagas saslimšanas vai hroniskas slimības bērnībā, smadzeņu
satricinājums, īpaši vairākkārtējs;
• - ģimenes problēmas (nepilna ģimene, pastāvīga mātes vai tēva
prombūtne darba darīšanu dēļ, pārlieka stingrība pret bērniem,
pārlieka aizgādniecība pret vienīgo bērnu ģimenē);
• - tēva, mātes, brāļa vai citu radinieku alkoholisms vai
narkomānija, psihiskie traucējumi, smags raksturs, bieži afekta
stāvokļi ar cietsirdības, vardarbības epizodēm utt.;
• - agrā bērnībā iegūta pieredze alkohola, nikotīna, narkotisko
inhalantu (līme, benzīns, šķīdinātāji) lietošanā.
• - psiholoģiskie faktori: neadekvāts pašvērtējums, nepietiekama
paškontrole, saskarsmes grūtības, mērķtiecības trūkums, nespēja
pretoties vides spiedienam;

3.

Iemesli, kādēļ rodas tieksme pēc alkohola,
narkotikām, citām PAV, katram slimniekam ir
dažādi, taču kopumā tos visus var apvienot
vienā galvenajā iemeslā:
Tā ir cilvēka psihes nespēja uztver reālo
dzīvi tādu, kāda tā ir, bez apziņu mainošām
vielām.

4.

Alkohola atkarība
• Alkohola lietošana – vārds „lietošana” attiecas uz
jebkuru alkohola dzeršanu.
• Pārmērīga alkohola lietošana – ir vispārīgs
termins, ko attiecina uz jebkuru ar alkohola
lietošanu saistītu riska līmeni, sākot no riskantas
(bīstamas) dzeršanas līdz pat alkohola atkarībai.
• Riskanta dzeršana ir alkohola lietošanas veids, kas
palielina kaitīgu seku risku lietotājiem vai citiem.

5.

Kas ir 1 alkohola deva?
• Dažādās valstīs veselības izglītības un pētniecības
jomās lieto dažādas vienas alkohola devas definīcijas,
pamatojoties uz atšķirībām tur pieņemtajās tipiskajās
dzērienu tilpuma vienībās.
• Lielbritānijā – 8 grami absolūtā alkohola;
• ASV – 14 grami absolūtā alkohola;
• Austrālijā, Jaunzēlandē, Nīderlandē, Polijā, Spānijā –
10 grami absolūtā alkohola;
• Dānijā, Vācijā, Itālijā – 12 grami absolūtā alkohola.
• Latvijā viena alkohola deva atbilst 12 gramiem
absolūtā (100%) alkohola.

6.

„Zema riska dzeršanas” pamatprincips
• PVO publikācijās par īsu iejaukšanos, ir ieteikts
zema riska dzeršanas līmeņa ievērošanai lietot
ne vairāk kā 20 gramus alkohola dienā 5
dienas nedēļā (iesakot vismaz 2 dienas nedēļā
atturēties no alkohola lietošanas).

7.

0,6 l
0.4 l
250 ml
70ml

8.

Alkohola kaitējoši pārmērīgu lietošanu
nosaka tad, ja
1. ir objektīvi identificējami pierādījumi
(medicīniskā dokumentācija, izmeklējumi,
piemēram: rentgena uzņēmumi, analīzēs
konstatēts etilspirts, anamnēze), ka alkohola
lietošana izraisījusi psihiskus vai fiziskus
traucējumus, ietekmējusi tā rašanos.
2. traucējumi neatbilst nekādiem citiem
psihiskiem vai uzvedības traucējumu kritērijiem
(izņemot pēkšņu intoksikāciju, SSK-10 F10.0).

9.

Alkohola pārmērīga lietošana
• Aug dzeršanas biežums.
• Aug tolerance.

10.

Atkarības slimība
• primāra, hroniska un progresējoša slimība,
• palielina mirstības risku.
• liedz atgriezties pie sociālas vai epizodiskas un
kontrolētas atkarību izraisošas vielas (alkohola)
lietošanas.
• ietekmē pacienta fizisko, psihisko un sociālo
veselību – personību kopumā: - fizisko
(somatoneiroloģiskais stāvoklis); - psiholoģisko
(personība, raksturs un uzvedība); - garīgo
(domāšana un emocionalitāte); - sociālo (sociālā
adaptācija, attiecības ar līdzcilvēkiem un darbs).

11.

1.stadija-neirastēniskā(1)
Rodas pēc 1-5g. Ilgas sistemātiskas alkoholisko dzērienu
lietošanas(visbiežāk 21-25. vecumā) un ilgst 1-3 g.
Galvenie simptomi:
pieradums pie lielām alkohola devām
vemšanas aizsarg refleksa zudums.
uzmācīga tieksme pēc alkohola; sākumā alkohola lietošana
un viss, kas ar to saistās (dzeršanas rituāls, runas par
dzeršanu un izdzertā degvīna daudzumu), rada emocionāli
pacilātu noskaņu.
pēc noteiktas alkohola devas samazinās vai zūd spēja
kontrolēt izdzertā alkohola daudzumu – dzeršana turpinās
tikmēr, kamēr vien ir ko dzert un kamēr fiziski iespējams
iedzert.

12.

1.stadija-neirastēniskā(2)
• reibums ir subjektīvi patīkams, rada eiforiju.
• reibuma laikā izpaužas saasinātas rakstura
īpašības (pēc rakstura aizdomīgi cilvēki pāriet
uz čukstēšanu; citiem uzmācas greizsirdības
domas, teatralitāte, lielība). R
• rodas neiroloģiski traucējumi – bezmiegs(gk.
agra pamošanās), astēnija. Sākas pārmaiņas
raksturā.

13.

2. stadija - narkomānijas(1)
• stadija ilgst dažus gadus.
• tieksme pēc alkohola kļūst nepārvarama
(slimnieks šai tieksmei pārstāj pretoties).
• zūd spēja kontrolēt izdzertā alkohola
daudzumu
• domāšanā rodas t.s. iestrēgšana(runā par
vienu un to pašu- atkārtoti stāsta notikumus
no savas dzīves, nepārtraukti atvainojas).

14.

2. stadija - narkomānijas(2)
• absistences sindroma parādības sākumā izdodas
pārtraukt ar specifiskiem līdzekļiem(stipru tēju,
kafiju), vēlāk tikai ar alkoholu.
• mainās reibuma raksturs; miera un patīkama
atslābuma sajūtu nomaina ātra uzbudināmība un
kustību aktivitāte.
• dzeršanas periodi kļūst līgstošāki tos var pārtraukt
tikai naudas trūkums vai saasinājušās konflikta
situācijas.

15.

2. stadija - narkomānijas(3)
• Personības degradācija.
- Zūd godīgums, pienākuma apziņā. Alkoholiķis nespēj
pareizi vērtēt situāciju un savu stāvokli, atšķirt nopietno,
pat traģisko no smieklīgā (t.s. alkoholiķa humors – rupji,
ciniski, lēti, bieži vien ļauni joki).
- Mainās interešu loks; zūd jebkuras intereses.
- Zūd emocijas un griba. Reizē ar epizodiskiem
solījumiem un it kā labiem nodomiem viegli pamanām
galējs egoisms, rupjība, cinisms.
- Drīz vien rodas depresija, rodas pašnāvības domas un
mēģinājumi, pakāpeniski zūd atmiņās, garīgā aktivitāte,
iestājas plānprātība. Alkoholiķis vairs neslēpj savu dzeršanu,
bet naivi mēģina to attaisnot.
- sākas CNS organiskas pārmaiņās, smadzeņu atrofija.

16.

3 stadija – encefalopātijas(1)
• raksturīgas manāmas organiskās pārmaiņās
galvas smadzenēs.
• slimnieks vairs nepanes lielas alkohola devas,
tāpēc pārriet uz vieglākiem dzērieniem (vīnu).
• slimniekam visu laiku nepieciešama kārtējā
deva, un tās dēļ viņš ir ar mieru zemoties un
lūgties. Skaidrā dienas paiet tikai tad, kad
slimnieks fiziski nespēj dabūt alkoholu.

17.

3 stadija – encefalopātijas(2)
• vēlāk naudas trūkuma dēļ un ātrākas
apreibināšanās nolūkā lieto lētākus līdzekļus
(politūru, odekolonu u.c.). dzeršanas periodos
parasti ir smagi atmiņās traucējumi
• alkohols vairs nerada labsajūtu, bet kļuvis par
nepieciešamību, - ja tas nav lietots var rasties
somatiski traucējumi. Dzeršana tiek
pārtraukta tikai tad, ka d sākas smagas
komplikācijas, kas apdraud slimnieka dzīvību.

18.

3 stadija – encefalopātijas(3)
• radies dziļš personības defekts. Pilnīgi zaudējuši
agrākās personības īpatnības un kļuvuši cits citam
līdzīgi –vai nu eksplozīvi, vai arī gļēvi, apātiski, ar
eiforisku vai nomāktu garastāvokli. Intelektuālās
pārmaiņās novedušas pie dziļas plānprātības.
• Psihes traucējumu rezultātā var attīstīties
psihozes, kuru vidū visizplatītākā ir alkohola
delīrijs, kas attīstās tad, ja slimnieks vairākas
dienas ir izticis bez alkohola, un var
ievilkties.”Delirium” latīņu valodā nozīmē
neprātu.

19.

Alkohols ietekmē uz...
• Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60
dažādām hroniskām slimībām un akūtiem
stāvokļiem
• Alkohola ietekme uz nervu sistēmu
• Nomāc kavēšanas un uzbudinājuma procesus
galvas smadzeņu garozā • Personības izmaiņas
• Miega traucējumi • Depresija • Alkohola
delīrijs • Alkohola encefalopātija • Alkohola
polineiropātija • Alkohola epilepsija

20.

Alkohols ietekmē uz...
Elpošanas orgānu sistēmu
• No alkohola atkarīgajiem trīs reizes biežāk
nekā alkohola nelietotājiem ir plaušu
bojājumi. • Alkohola lietošana rada izmaiņas
rīklē, elpvadā, bronhos un plaušās. Pēc
alkohola lietošanas var attīstīties balss
aizsmakums un klepus, bronhīts un pat
pneimonija

21.

Alkohols ietekmē uz...
Sirds un asinsvadu sistēmu
• Augsts asinsspiediens • Sirds muskuļu
saslimšanas, sirds ritma traucējumi • Alkohola
kardiomiopātija - palielināts sirds kreisā
kambara sieniņas biezums, kā rezultātā
samazinās sirds spēja izsūknēt asins caur sirdi
un organisms cieš no skābekļa trūkuma

22.

Alkohols ietekmē uz...
Aknām
• Alkohola izraisīta aknu aptaukošanās –
taukainā heptoze • Akūts alkohola hepatīts
Aknu ciroze • Aknu vēzis
Gremošanas orgāniem
• aizkuņģa dziedzera iekaisums, , gremošanas
orgānu asiņošana, kuņģa čūla.

23.

Alkohols ietekmē uz...
Nierēm.
• Urīnceļu infekcijas. • Nieru bļodiņu iekaisums.
• Nieru mazspēja.

24.

Alkohols ietekmē uz...
Reproduktīvo sistēmu un augli
• Sievietēm: – rada hormonālus traucējumus, kuru
rezultātā var veidoties olnīcu atrofija, izraisot
menstruālā cikla traucējumus, neauglību un
agrīna klimaksa iestāšanos - grūtniecības laikā
pastāv liels spontāno abortu, priekšlaicīgu
dzemdību, nedzīva bērna piedzimšanas risks,
bērnam var būt mazs ķermeņa svars - var
attīstīties augļa alkohola sindroms – var piedzimt
bērns ar fiziskās un garīgās attīstības defektiem.

25.

Alkohols ietekmē uz...
• Vīriešiem samazinās dzimumhormona
testosterona līmenis, kā rezultātā var veidoties
sēklinieku atrofija un neauglība, kā arī
impotence

26.

Alkohola intoksikācijas stadijas (‰)
-Subklīniska līdz 0.5
-Eiforija 0.3-1.2
-Reibums >1.5
-Uzbudinājums 0.9-2.5
-Stupors 2.5-4.0
-Koma 3.5-4.0
-Nāve >4.5
Intoksikācijas stadiju raksturojums ir relatīvs.
Vidējā statistiska alkohola letāla koncentrācija
asinīs - 3,55‰

27.

Alkohola reibums (akūta saindēšanās
ar alkoholu) F10.0
1. Psihiskos • nemierīgums, pacilāts garastāvoklis vai
agresivitāte • dažreiz ir apkārtējās vides un situācijas
neadekvāts novērtējums • instinktīva un neadekvāta
uzvedība.
2.Neiroloģiskos : • paplašinātas acu zīlītes ar pazeminātu
reakciju uz gaismu • runas, gaitas un koordinācijas
traucējumi mazkustīgums • nistagms, • galvas reiboņi
• mīmika • tremors • runas spējas.
3. Somatiskos traucējumos • sejas ādas hiperēmija,
injicētas sklēras, paātrināts pulss, hipertenzija, bāli
zilgana āda un gļotādas • alkohola smaka no mutes.
salivācija,pastiprināta svīšana, tº • sirds ritma trauc.,
aizdusa, asinsspiediena svārstības.

28.

Alkohola reibums (akūta saindēšanās
ar alkoholu)
Akūti alkohola efekti
• Perifēra vazodilatācija (vazomotorā centra nomākšanas
dēļ)- paātrinās ķermeņa siltuma zudums • Vispārējs
anestētiķis (analgētisks un hipnotisks efekts)
• Diurētisks efekts
• Kuņģa gļotādas bojājums (erozijas un hemorāģijas)
• Vemšanas efekts (CNS efekts)
• Pastiprina seksuālo dziņu, bet mazina potenci.
• smagas intoksikācijas gadījumā apziņas traucējumi
(kavējums, somnulence, sopors, koma).

29.

Viegls alkohola abstinences stāvoklis.
F10.30
1.Somatiski: • injicētas sklēras; • svīšana;
tahikardija; • slāpes, sausums mutē,
pazemināta apetīte.
2.Neiroloģiski: • viegls roku tremors;
paplašinātas acu zīlītes ar viegli pazeminātu
reakciju uz gaismu.
3. Psihiski: • neliela astēnija.

30.

Vidēji smags un smags alkohola
abstinences stāvoklis. F10.30
1.Somatiski: • sejas hiperēmija un
pastozitāte; • injicētas sklēras;
tahikardija ar ekstrasistolēm, sāpes sirds
un epigastrālajā rajonā; • asinsspiediena
svārstības; • svīšana, drebuļi;
anoreksija, slikta dūša, caureja.

31.

Vidēji smags un smags alkohola
abstinences stāvoklis. F10.30
2.Neiroloģiski: • paplašinātas acu zīlītes ar
viegli pazeminātu reakciju uz gaismu;
galvassāpes; • roku pirkstu un mēles
tremors; • neprecīzas kustības un gaita;
miega traucējumi; • nespēks, vājums.
3.Psihiski: • vidēji izteikta astēnija.

32.

Epilēkmes F10.31
• Epilepsijas sastopamību palielina alkohola
toksiskā iedarbība.Tās parasti uznāk kā vairāku
lēkmju virknes 12 - 48 stundu laikā pēc
pēdējās alkohola devas un var novest līdz
epileptiskam statusam.
• Pēc savas dabas tie ir spēcīgi, vispārēji toniskikloniski krampji, bieži ar samaņas zudumu un
arī urīna noplūdi, un mēles sakošanu

33.

Epilēkmes
Alkohola abstinences krampju diagnozes
priekšnosacījums –
• tremors,
• nemiers,
• augsta temperatūra,
• tahikardija,
• paaugstināts asinsspiediens,
• paplašinātas acu zīlītes.

34.

Alkohola halucinoze
F10.52
• sākums pirmajās dienās pēc alkohola
lietošanas pārtraukšanas vai uz intolerances
fona;
• akoazmi, fonemi;
• dzirdes, retāk redzes, taktīlās halucinācijas;
• halucinatori murgi;
• bezmiegs;
• veģetatīvi, somatiski un neiroloģiski
traucējumi.

35.

Alkohola delīrijs
F10.40
Sākums 2 - 5 dienā pēc alkohola lietošanas
pārtraukšanas;
• prodroms ar somato-veģetatīviem traucējumiem,
bezmiegu;
• sākas vakarā ar redzes ilūzijām;
• vēlāk redzes, dzirdes, taktīlās halucinācijas;
• bezmiegs;
• dezorientācija laikā un telpā;
• halucinatori murgi.
• uzbudinājums
• amnēzija;
• veģetatīvi, somatiski un neiroloģiski traucējumi

36.

Alkohola murgi
F10.51
• Pacientam ir raksturīga sistemātiska
greizsirdības maldināšana un reizēm arī
vajāšanas ideja. Greizsirdības murgi raksturīgi
tieši alkoholiķiem. Sākumā tie rodas tikai
dzērumā, paģirās, bet, psihozei progresējot,
sāk parādīties arī tad, kad dzeršana kādu laiku
pārtraukta; vēlāk kļūst pastāvīgi, intensīvi un
nosaka visu alkoholiķa rīcību; viņš kļūst sociāli
bīstams.

37.

Amnestiskais sindroms
F10.6
Saistās ar smagu nesenās un ilgstošās atmiņas
zudumu.
• Īslaicīgā atmiņa parasti ir saglabāta;
• Parasti ir laika sajūtas un notikumu secības
traucējumi un grūtības iemācīties jaunu materiālu.
• Var būt spilgtas konfabulācijas, bet vienmēr to nav.
• Citas kognitīvas funkcijas parasti ir relatīvi labi
saglabātas.
• amnestiskais defekts ir neproporcionāli liels
salīdzinājumā ar pārējiem traucējumiem.

38.

Reziduāli un vēlu sākušies psihotiski
traucējumi F10.7
• kognitīvās, afektīvās, personības vai uzvedības
pārmaiņas turpinās ilgāk nekā to varētu saistīt
ar psihoaktīvu vielu iedarbību. Hronisks
alkohola smadzeņu sindroms
• Demence un citi vieglāki ilgstoši kognitīvo
funkciju traucējumi

39.

Gaije-Vernikes sindroms
• nistagms;
• neiropātija;
• ataksija;
• confusion.

40.

Narkomānijas
• Narkomānija ir farmakomānijas veids.
• Narkomānija – asi izteikta, slimīga atkarība no
narkotiskajām vielām.
• Narkotiskie līdzekli var būt augu vai sintētisku
vielu ( mākslīgas) izcelsmes.

41.

Ārējā izskata izmaiņas
• nevīžība, netīrība, nolaidība;
• šauras vai platas, uz gaismu nereaģējošas acu
zīlītes;
• novājēšana;
• sejas ādas bālums, sausums;
• elkoņu locītavu iekšpusēs, roku plaukstu, kāju,
kakla u.c. vēnām var atrast injekciju pēdas,
pašas vēnas sacietējušas, pigmentētas;

42.

Uzvedības izmaiņas
miegainība, nedrošas kustības, runas
traucējumi;
• noslēpumainība, bieža atrašanās ārpus mājas;
• izolēšanās slēgtās telpās;
• krasas garastāvokļa svārstības;
• darbaspēju, koncentrēšanās un spēku zudums;
• mācību un darba kavējumi;
• interešu maiņa vai zudums;
• attieksmes maiņa pret ģimeni un draugiem,
jaunie draugi;
• naudas aizņemšanās, dažādu mantu
pārdošana, mantu pazušana no mājām;

43.

44.

Narkotiskas vielas
1) centrālo nervu sistēmu nomācošās
narkotikas. Ķīmiskā efekta ziņā tās ir
narkotiskie analģētiķi, kas izsauc eiforiju un
vienlaikus dod nomierinošu sajūtu. Šādi
preparāti ir opijs un tā atvasinājumi - heroīns,
morfīns, kodeīns un sintētiskie analogi:
metadons, tramadols, promedols, fentanīls.
CNS nomācošajiem preparātiem pieskaitāmi
arī miega zāļu preparāti barbiturāti;

45.

Narkotiskas vielas
2) centrālo nervu sistēmu uzbudinošie
preparāti. Tās ir vielas, kas izsauc eiforiju
un vienlaikus uzbudina CNS:
efedrīns, amfetamīns, ekstazīns,
MDMA, kokaīns un tā paveidi – kreks,
spīdbols;

46.

Narkotiskas vielas
3) halucinogēni - vielas, kas izraisa eiforiju
un halucinācijas. Šajā grupā ir preparāti
delīranti, t.i., „lidojošās” narkotikas
(līmes, šķīdinātāji, lakas un citi inhalanti)
un psihodēliķi, kurus savukārt var sadalīt
mazajos (hašišs, marihuāna,
muskatrieksts, banāna miza u.c.) un
lielajos (LSD, psilocīns un psilocibīns,
meskalīns u.c.)

47.

Opiātu kopīgās īpašības:
• Izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību.
Pēc pirmās lietošanas reizes reakcija var
būt visdažādākā – no spēcīgas vēlmes
lietot vēlreiz līdz pat galēji nepatīkamām
sajūtām un saindēšanās pazīmēm. Noved
pie ātras ( dažkārt pēc vienas vai divām
heroīna lietošanas reizēm ), spēcīgas
psihiskās un fiziskās atkarības. Narkotiku
iedarbība turpinās 6 līdz 12 stundas.

48.

Sistemātiskas lietošanas pazīmes:
biežas un straujas garastāvokļa un
aktivitātes maiņas neatkarīgi no
situācijas;
traucēts miega un nomoda režīms;
nedabiski šauras zīlītes;
neizskaidrojams, biežs nespēks;
periodiski mainās reibuma stāvoklis
ar
abstinenci.

49.

Opiātu lietošanas sekas:
• ļoti liels risks saslimt ar AIDS un hepatītu, lietojot
vienu šļirci.
narkotiku sliktās kvalitātes dēļ cieš aknas – aknās deponējas etiķa anhidrīds.
pazeminās imunitāte /infekcijas slimībām/.
bojājas zobi, jo tiek izjaukta kalcija apmaiņa
organismā.
• var iestāties potencies traucējumi.
• ļoti reāli ir pārdozēšanas draudi.

50.

51.

Marihuāna un hašišs
Gaišas, zaļi brūnas, sasmalcinātas lapas
un ziedoša kaņepes augšdaļa. Šo narkotiku
smēķē, sajaucot ar tabaku.
Sveķu, ziedputekšņu un sasmalcinātās
auga augšējās daļas maisījums – tumši brūna,
blīva plastilīnam līdzīga substance. Hašišu
smēķē sajaucot tabaku, pīpēs.

52.

Kaņepju preparātu lietošanas pazīmes
• Visi negūst vienādas sajūtas. Līdztekus patīkamām
sajūtām var rasties arī izteikti negatīvas izjūtas. Viss
atkarīgs no garastāvokļa, organisma individuālajām
īpatnībām. Raksturīga ir spēcīga bada un slāpju
sajūta, apsarkušas acis.
• Nelielas devas ieņemšana izraisa divējādas
organisma reakcijas : gan relaksāciju, gan
stimulāciju.
• Ja ieņemta liela deva, tad var būt neskaidra runa,
skaļi smiekli, iespējama agresivitāte, nemotivēta
rīcība. Uzvešanās var kļūt neadekvāta, dažkārt var
sākties halucinācijas.

53.

Lietošanas sekas
• atkarības stadijā smēķēšana kļūst par
nepieciešamību; gaidītā efekta trūkums noved pie tā,
ka tā sasniegšanai tiek lietots alkohols vai citas
narkotikas.
• smēķēšana veicina bronhīta, emfizēmas, plaušu vēža
rašanos; pazeminās imunitāte.
• laika gaitā izmainās raksturs, pasliktinās atmiņa,
koncentrēšanās un prāta spējas.
• vīriešiem samazinās spermatozoīdu skaits un
dzimumhormonu līmenis.
• sievietēm izsauc – mēnešreižu traucējumus un
neauglību.

54.

Amfetamīnu kopīgās īpašības
• Izraisa eiforisku sajūtu, paaugstinātu
uzbudinājumu. (Reakcija pēc pirmā lietošanas
mēģinājuma var būt visdažādākā – no spēcīgas
tieksmes pamēģināt vēlreiz līdz izteikti
negatīvām sajūtām, iespējama arī
saindēšanās).

55.

Stimulatori

56.

Amfetamīnu lietošanas sekas
nepārtraukta amfetamīnu lietošana var
provacēt latentas psihiskas saslimšanas;
sirds asinsvadu sistēmas un visu iekšējo
orgānu bojājumus;
aknu bojājumus narkotiku sliktās kvalitātes
dēļ;
stipri pazeminās imunitāte, tāpēc lietotāju
apdraud infekcijas slimības;
rodas psihiska un fiziska atkarība.

57.

58.

59.

Halucinogēni
• Meskalin, psilocibin,
• Ciklodolu saturošas vielas,
• Atropīnu saturošas vielas (FOV antidoti),
• Dimedrolu saturošas vielas,
• LSD.

60.

Halucinogēni
Medikamenti tiek pārdoti aptiekā. Tos
izraksta ārsti iekšķīgai lietošanai. Pārsniedzot
paredzētās medikamentozās devas,
ļaunprātīgas lietošanas gadījumā veidojas
atkarība. Šinī grupā ietilpst arī ( FOV ), kas
bija sastopams padomju armijas individuālās
aptieciņās, un ko bieži kā halucinogēnu
izmanto pusaudži.

61.

Halucinogēnu reibuma pazīmes
• paātrināts pulss, paaugstināts
asinsspiediens;
• paplašinātas acu zīlītes, roku trīce,
sausums;
• reibums saistīts ar izmaiņām laika,
telpas, attāluma sajūtas un sava ķermeņa
uztverē, ilūzijas un halucinācijas.
• LSD iedarbību parasti apraksta kā
"ceļojumu".

62.

Lietošanas sekas
• Var provocēt latentas psihiskas saslimšanas,
izsaucot mānijas, paranoju, šizofrēnijai līdzīgus
stāvokļus;
• Var izsaukt izteiktus trauksmes stāvokļus,
panikas lēkmes, arī agresiju, tās var arī
parādīties vēlākā laikā pēc lietošanas;
• Mainās lietotāju personība;
• Vājina spriešanas spējas. Nedrīkst vadīt
transporta līdzekļus un darboties ar citiem
mehānismiem.

63.

Barbiturāti un trankvilizatori
Šo vielu reibuma simptomātika ir līdzīga
alkohola reibumam – eiforija, miegainība,
emocionāla nestabilitāte, uzmācība, lēna
domāšana, neskaidra valoda un kustību
traucējumi, dažreiz arī apdullums.

64.

Lietošanas sekas:
• ātri iestājas izteikta psihiska un fiziska
atkarība, aug tolerance.
• abstinences sindroms pēc lietošanas ir
diezgan smags: depresija, pat suicīdas
tendences, lauzošas sāpes lielajās locītavās,
iespējamas ilgstošas psihozes delīrija veidā un
krampju sindroms;
• vielas no organisma izdalās lēni, abstinences
sindroms ilgst nedēļām, pat mēnesi;
• bieži uz ādas rodas dažādi strutaini izsitumi;
• var rasties distrofiskas izmaiņas aknās, sirds
muskulī.

65.

Inhalanti
Narkotiskas iedarbības gaistošas vielas:
degvielas, sadzīves ķīmijas vielas,
krāsvielās, līmēs, lakās. Pašas par sevi
inhalanti nav narkotikas. Reibuma sajūta
rodas, ja šīs vielas organismā nokļūst
lielākā daudzumā un tiek lietotas
apreibinošā nolūkā.

66.

Lietošanas sekas
• izraisa toksisku nieru, aknu bojājumu;
• veicina pneimoniju, bronhīta rašanos;
• veidojas neatgriezeniski galvas smadzeņu
bojājumi – pavājinās atmiņas, interešu
zudums, uztveres spēju pazemināšanās,
pat plānprātība;
• uguns nedrošs, palielina iespēju rasties
apdegumiem u.c. nelaimes gadījumiem.

67.

68.

Kokaīns, „kreks”
• Narkotiska viela, ko iegūst no kokas krūma
lapām. Kokaīna hidrohlorīds ir balts pulveris, kuru
var iešņaukt, injicēt un smēķēt.
• Reibuma simtomi: Kokaīna lietošana mazās
devās izsauc īslaicīgu reibumu, ko pavada
mundrums, paaugstinātas uztveres spējas,
labsajūta. Lielākas lietošanas devas var novest pie
nekontrolējamas un agresīvas rīcības, it sevišķi
kopā ar alkoholu. Fiziskie simptomi uzrāda
paātrinātu sirdsdarbību, elpošanu, ķermeņa
t0paaugstināšanos, svīšanu, bālumu, mazinās
nepieciešamība pēc miega un ēdiena. Kokaīna
bieža lietošana nelielās devās var dienas laikā
radīt pārdozēšanas iespējas.

69.

• Kreks – kokaīna vislētākā, visiedarbīgākā
un riskantākā forma. Smēķējot viela tiek
uzsūkta ar visu plaušu alveolu virsmu,
tāpēc psihiskā un fiziskā atkarība no
kreka iestājas pat ātrāk nekā no kokaīna.
• Vēl bīstamāks ir spīdbols (kreka un
heroīna maisījums, „šūpoles”), jo tajā
šķērsiedarbojas sedatīvās un
stimulējošās vielas. Tāds savienojums
izsauc ļoti smagu abstinences sindromu.
Spīdbola lietotājiem ir ļoti augsts
pārdozēšanas un sirdslēkmes risks.

70.

71.

Lietošanas sekas:
• ēstgribas un svara zudums, bezmiegs;
• nepārtraukta lietošana var izraisīt depresīvus
stāvokļus, aizdomīgumu, psihomotoru
uzbudinājumu, izsaukt halucinācijas un
psihozes;
• injicējot kokaīnu, pastāv risks saslimt ar
hepatītu un AIDS, bojāt vēnas, radīt trombozes
un abscesus;
• pārdozēšanas rezultātā rodas krampji,
elpošanas traucējumi, ļoti augsta ķermeņa t°;
• veidojas izteikta psihiska atkarība.

72.

Spaisi(Spices)
• Augu izcelsmes izejvielas + sintezēts kanabisa
analogs JWH-018, kas ir daudzreiz bīstamāks
par psihoaktīvajām vielām, ko iegūst no
kaņepēm. Patiesībā tam ir pilnīgi cita struktūra
un darbojas, pilnībā bloķējot un sagraujot CNS
receptorus – bojā galvas smadzenes un ved uz
vājprātu. To iedarbība nav prognozējama. Pat
ja zinām, ka Silver ir vājie un vismazāk
bīstamie „spaisi”, Gold – vidējie,
bet Diamond ir divreiz stiprāki par „zelta”.

73.

74.

Apreibuma pazīmes
• Redzes un dzirdes halucinācijas;
• kontroles zudums(bezmērķīgas darbības,
pārvietošanās);
• apziņas un domāšanas izmaiņas (cilvēks nejūt
savu ķermeni un zaudē saikni ar realitāti,
iespējams samaņas zudums);
• amnēzija (“robi” atmiņā, nespēja atcerēties,
kas notika iepriekš);
• sarkanas acis – viena no vistipiskākajām
pazīmēm.

75.

Lietošanas sekas:
• Narkotiskā atkarība sākumā rodas psihiskā
līmenī: paaugstināta nervozitāte, biežs depresijas
stāvoklis. Rodas arī fiziskā atkarība. Šajā stadijā
neatgriezeniski psihes bojājumi: biežākas kļūst
halucinācijas, trauksmes un panisku baiļu lēkmes.
• Narkotikas radītā eiforija ātri pāriet hronisku
“lomku” stāvoklī-organisms prasa 8-10 devas
diennaktī, jo sākas ļoti stipras galvassāpes, kaulu
un muskuļu diskomforts. Tā neizbēgama ir
pārdozēšana, kas izsauc akūtu sirds un elpošanas
nepietiekamību. Letālie iznākumi, parasti notiek
jau pirmajā gadā kopš atkarības no “spaisiem”
iestāšanās.

76.

Ārstēšana
Akūta alkohola intoksikācija
• detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas
aizvietotājlīdzekļiem, glikozes šķīdumiem
• vitamīni: tiamīns (B1) 50mg/dn, piridoksīns (B6)
20mg/dn, askorbīnskābe (C) 100mg/dn;
• trankvilizatori: diazepāms līdz 20mg/dn;
• nootropie medikamenti: piracetāms līdz
2400mg/dn;
• hepatoprotektori: hepatils līdz 1000mg/dn;
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai un atbilstoši citiem
klīniskiem simptomiem.

77.

Viegls alkohola abstinences stāvoklis
• detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas
aizvietotājlīdzekļiem, glikozes šķīdumiem.
• vitamīni: tiamīns (B1) 50mg/dn, piridoksīns
(B6) 20mg/dn, askorbīnskābe (C) 100mg/dn;
• trankvilizatori: diazepāms līdz 20mg/dn;
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai un atbilstoši citiem
klīniskiem simptomiem.

78.

Smags alkohola abstinences stāvoklis
• detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas
aizvietotājlīdzekļiem;
• kālija, magnija preparāti;
• vitamīni: tiamīns (B1) 100mg/dn, piridoksīns (B6) 50mg/dn;
• trankvilizatori: diazepāms līdz 60mg dn, devu pakāpeniski
mazinot;
• barbiturāti: fenobarbitāls līdz 200mg/dn;
• neiroleptiķi: haloperidols līdz 10mg/dn, truksāls
(hlorprotiksēns) līdz 50mg/dn, fluanksols līdz 2mg/dn,
buronils līdz 100mg/dn;
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās sistēmas
efektīvai darbībai un atbilstoši citiem klīniskiem simptomiem.

79.

Abstinences stāvoklis ar delīriju
• novērot, uzraudzīt un kopt pacientu (dzirdīt,
barot, veikt izgulējumu profilaksi),
nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas,
ievērojot nepieciešamos noteikumus un sastādot
protokolu;
• lai nepieciešamības gadījumā pazeminātu
ķermeņa temperatūru, epigastrālā rajonā novieto
ledus pūšļus;
• intensīva detoksikācija ar vairākkārtīgu sāļu
šķīdumu, plazmas aizvietotājlīdzekļu, glikozes
šķīdumiem (glikoze 5% līdz 400ml i/v, NaCl 0,9%
1000-1500ml/dn i/v, hemodēzs līdz 400ml/dn);

80.

Abstinences stāvoklis ar delīriju
• trankvilizatori: diazepāms līdz 40mg/dn,
nitrazepāms līdz 10mg/dn, fenazepāms līdz
3mg/dn, u.c.;
• barbiturāti: fenobarbitāls līdz 250mg/dn;
• antikonvulsanti (kā normotīmiķi): karbamazepīns
līdz 600mg/dn, valproīnskābe līdz 1000mg/dn,
lamotrigīns līdz 100mg/dn;
• neiroleptiķi, bet tie ir kontrindicēti profesionālā,
musitējošā un hipertoksiskā delīrija gadījumā:
haloperidols līdz 10mg/dn, truksāls
(hlorprotiksēns) 50mg/dn, fluanksols līdz
2mg/dn, buronils līdz 100mg/ dn, leponeks līdz
100mg/dn;

81.

Abstinences stāvoklis ar delīriju
• diurētiskie līdzekļi galvas smadzeņu tūskas
profilaksei (mannitola šķ. 10%- 500-1000ml/dn,
furosemīds 20-40mg/dn;
• kālija, magnija un kalcija preparāti;
• vitamīni: tiamīns (B1) līdz 300mg/dn, piridoksīns
(B6) līdz 100mg/dn, askorbīnskābe (C) līdz
400mg/dn, nikotīnskābe (PP) līdz 200mg/dn;
• nootropie medikamenti: nātrija oksibutirāts 20%
10-20ml, piracetāms līdz 2400mg/dn;
• hepatoprotektori: hepatils 1000mg/dn;
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai, atbilstoši klīniskiem
simptomiem.

82.

Amnestiskais sindroms
• tālākā terapijā- ilgstoši B grupas
vitamīni, nootropie medikamenti.

83.

Alkohola atkarības balstterapijā
pielietojamie medikamenti.
Disulfiram 500mg (Antabuse, Esperal, Anticol, Teturam)
• 12 h pēc pēdējās alkohola lietošanas;
• - devas līdz 1g dienā, pakāpeniski mazinot līdz uzturošai
devai 0.25 g d/n;
Naltrexone hydrochloride 50 mg
• 50mg d/n- terapija līdz 1 gadam (minimums līdz 4
mēnešiem), kontrolējot aknu proves.
• Pacientiem ar nepārejošu tieksmes sajūtu, diskomfortu un
dzeršanas recidīvu gadījumos – 100 mg dienā; Terapijas
ilgums – min. - 3 mēneši, vid. - 6 mēneši. 2. Disulfirama
implantācija.
Disulfiram 1000 mg (Esperal) depo forma – desmit sterilas
100 mg tabletes stikla konteinerā.
• Implantē 8 - 10 tabletes vienā reizē vēdera priekšējā sienā
subkutāni/ intramuskulāri.

84.

Simptomātiskā terapija.
• antikonvulsanti kā afektīvo svārstību korektori
(normotīmiķi) – karbamazepīns, valproāti, lamotrigīns;
• neiroleptiķi – Kvetapinors, Truksals, Buronils,
Fluanksols, Betamaks;
• antidepresanti – venlafaksīns, mirtazepīns,
bupropions, tianeptīns, SSRI grupas antidepresanti –
fluoksetīns, paroksetīns, sertralīns, citaloprams,
escitaloprams, fluvoksamīns un arī tricikliskie
antidepresanti kā amitriptilīns, klomipramīns,
noritrens, atkarībā no klīniskiem simptomiem;
• nootropie preparāti – piracetāms;
• magnija preparāti;
• B grupas vitamīni.

85.

Opioīdu akūta intoksikācija
• vieglas un vidēji smagas intoksikācijas gadījumā
specifiska terapija nav nepieciešama, bet jāseko
līdzi elpošanas ritmam, AT un sirdsdarbībai;
• ja opioīds lietots p/o, tad 1h laikā medicīniskā
aktīvā ogle p/o vai kuņģa skalošana;
• smagas intoksikācijas gadījumā i/v ievada opija
receptoru antagonistu (Naloxonum 0,04%-2,0ml)
opiātu darbības bloķēšanai, atkārto i/v ievadi ik
pēc 2 min. 2-3 reizes, tālākais ievadīšanas
biežums atkarīgs no lietotā opioīda, kopējā
Naloxonum maksimālā deva ir 10mg

86.

Opioīdu abstinences stāvoklis
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi sāpju sindroma
mazināšanai;
• centrālās darbības neirotropiskais hipotenzīvais līdzeklis,
veģetatīvās patoģenētiskās simptomātikas mazināšanai - a 2 adrenomimētiķis (Clonidinum 0,6-0,9 (pat līdz 1,5) mg/dn,
sadalot to 3 - 4 reizes dienā un kontrolējot asinsspiedienu.
Terapijas kurss līdz 10 - 15 dienām, pakāpeniski devu
samazinot);
• antikonvulsanti (kā normotīmiķi): karbamazepīns līdz
600mg/dn, valproīnskābe līdz 1000mg/dn.
• smagākos gadījumos detoksikācija;

87.

Opioīdu abstinences stāvoklis
vitamīni: tiamīns (B1) līdz 300mg/dn, piridoksīns (B6) līdz
100mg/dn, askorbīnskābe (C) līdz 400mg/dn, nikotīnskābe
(PP) līdz 200mg/dn;
nootropie medikamenti: piracetāms līdz 2400mg/dn;
trankvilizatori: diazepāms līdz 40mg/dn, nitrazepāms līdz
10mg/dn, fenazepāms līdz 3mg/dn, u.c.;
barbiturāti: fenobarbitāls līdz 250mg/dn;
neiroleptiķi: haloperidols līdz 10mg/dn, truksāls
(hlorprotiksēns) 50mg/dn, fluanksols līdz 2mg/dn, buronils
līdz 100mg/dn, leponeks līdz 100mg/dn;
antidepresanti: amitriptilīns līdz 75mg/dn, anafranils līdz
75mg/dn, noritrens līdz 100mg/dn;
;

88.

Opioīdu abstinences stāvoklis
• opiātu receptoru agonisti vai daļēji agonisti
(Sol.Buprenorphine hydrochloridum 0,3ml s/c,
T.Buprenorphinum 2-8mg p/o) pretsāpju
terapijai. Devas atkarīgas no abstinences
simptomu smaguma;
• pēc galveno abstinences stāvokļa simptomu
izzušanas (5 - 7 dienā) var uzsākt opija receptoru
antagonista (Naltrexonum) lietošanu.
• hepatoprotektori: hepatils 1000mg/dn;
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai un atbilstoši citiem
klīniskiem simptomiem

89.

Opiātu atkarības ārstēšana
• opiātu receptoru blokators un prettieksmes medikaments –
naltreksons līdz 50mg/dn vairāku mēnešu kurss;
• antikonvulsants kā efektīvo svārstību korektors (normotīmiķis)
– karbamazepīns līdz 600mg/dn, valproāti līdz 1000mg/dn,
lamotrigīns līdz 100mg/dn;
• trankvilizatori trauksmes mazināšanai – mebikārs līdz
1500mg/dn, buspirons līdz 30mg/dn, diazepāms līdz
20mg/dn, nitrazepāms līdz 10mg/dn, fenazepāms līdz
3mg/dn, alprozalāms līdz 2mg/dn, u.c.;
• centrālās darbības hipotenzīvais līdzeklis, veģetatīvās
patoģenētiskās simptomātikas mazināšanai - a2
adrenomimētiķis klonidīns 0,6 - 0,9 (pat līdz 1,5) mg/dn,
sadalot dn devu 3 - 4 reizēs, bet kontrolējot asinsspiedienu.
Kurss līdz 10 - 15 dienām, pakāpeniski devu samazinot);

90.

Opiātu atkarības ārstēšana
• antidepresanti - ieteicami duālas darbības
antidepresanti – venlafaksīns (Efexor) (SNRA) 75 225mg/dn, mirtazepīns (Remeron) (NASSA) 15 45mg/dn, bupropions 150 - 225mg/dn, tianeptīns
37,5mg/dn, fluoksetīns (Prozac) līdz 20mg/dn,
paroksetīns (Seroxat) līdz 40mg/dn, sertralīns (Zoloft,
Stimuloton) līdz 100mg/dn, citaloprams (Cipramil) līdz
40mg/dn, escitaloprams (Ciprelex) līdz 20 mg/dn,
fluvoksamīns (Fevarin) līdz 150mg/dn, amitriptilīns līdz
100mg/dn, klomipramīns (Anaphranil) līdz 100mg/dn,
noritrens līdz 200mg/dn.
• nootropie preparāti – piracetāms līdz 2400mg/dn.
• Buprenorfīna un metadona aizvietojošās terapijas
programmas.

91.

Pamatlīdzekļi
• detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas
aizvietotājlīdzekļiem, glikozes
• kālija, magnija un vitamīni
• neiroleptiķi
• trankvilizatori:
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai un atbilstoši citiem
klīniskiem simptomiem.

92.

Indijas kaņepju alkaloīdu (hašišs,
marihuāna) akūta intoksikācija
• detoksikācija ar sāļu šķīdumiem, plazmas
aizvietotājlīdzekļiem, glikozes
• kālija, magnija un vitamīni
• neiroleptiķi
• trankvilizatori:
• dažādu grupu medikamenti kardiovaskulārās
sistēmas efektīvai darbībai un atbilstoši citiem
klīniskiem simptomiem.

93.

Indijas kaņepju alkaloīda abstinences
stāvoklis
• antidepresanti: amitriptilīns līdz
75mg/dn, anafranils līdz 75mg/dn,
noritrens līdz 100mg/dn;
• antikonvulsanti (kā normotīmiķi):
karbamazepīns līdz 600mg/dn,
valproīnskābe līdz 1000mg/dn,
lamotrigīns līdz 100mg/dn;

94.

Sedatīvo un miegazāļu akūta
intoksikācija
• kuņģa skalošana 2h laikā, p/o lietojot arī
medicīnisko aktivēto ogli;
• ja lietoti benzodiazepīni, antidots
Flumazenil, i/v 0,2mg, tad pēc 20 sek.
0,2mg līdz devai 1mg, tad ik pēc 60 sek.
pa 0,5mg līdz kopējai devai 3mg;

95.

Sedatīvo un miega līdzekļu abstinences
stāvoklis
• trankvilizatori ar ilgāku pusizvades periodu.
Devu samazina ik 2-3 dienās pa 10-20% no lietotās
devas;
• barbiturāti: fenobarbitāls. Terapeitiskā deva sastāda 1/3
daļu no lietotās;
• diurētiskie līdzekļi galvas smadzeņu tūskas profilaksei
(mannitola šķ. 10%-500- 1000ml/dn, furosemīds 2040mg/dn;
• antikonvulsanti,
• nootropie medikamenti
• antidepresanti:
• hepatoprotektori: hepatils 1000mg/dn;

96.

Kokaīna akūta intoksikācija
• ķermeņa temperatūras
samazināšanai ledus pūšļi labā
epigastrālā rajonā;

97.

Narkotisko un nenarkotisko
stimulatoru akūta intoksikācija
• ja ir bijusi vielas perorāla lietošana, tad
kuņģa skalošana un medicīniskā aktivētā
ogle p/o;
• ķermeņa temperatūras samazināšanai
ledus pūšļi labā epigastrālā rajonā;

98.

Kokaīna abstinences stāvoklis
• nootropie medikamenti: piracetāms līdz
2400mg/dn;
• antikonvulsanti
• hepatoprotektori: hepatils 1000mg/dn;
• antidepresanti: amitriptilīns līdz 75mg/dn,
anafranils līdz 75mg/dn, noritrens līdz
100mg/dn, fluoksetīns 20mg/dn;

99.

Narkotisko un nenarkotisko
stimulatoru abstinences stāvoklis
• nootropie medikamenti: piracetāms līdz
2400mg/dn;
• barbiturāti: fenobarbitāls līdz 250mg/dn;
• antikonvulsanti
• hepatoprotektori: hepatils 1000mg/dn;
• antidepresanti

100.

Akūta intoksikācija ar halucinogēnam
vielām
• ja halucinogēni lietoti p/o, tad kuņģa
skalošana un p/o medicīniskā aktivētā
ogle;

101.

Halucinogēni(abstinences stāvoklis)
• barbiturāti,
• nootropie medikamenti,
• antikonvulsanti,
• hepatoprotektori,
• antidepresanti.

102.

Gaistošu organisku šķīdinātāju
(inhalantu) akūta intoksikācija
• elpceļu caurejamības nodrošinājums
un skābekļa inhalācijas;
• hepatoprotektori: hepatils līdz
1000mg/dn;

103.

Gaistošo organisko šķīdinātāju
(inhalantu) abstinences stāvoklis
• nootropie medikamenti: piracetāms līdz
2400mg/dn;
• antikonvulsanti (kā normotīmiķi):
karbamazepīns līdz 600mg/dn,
valproīnskābe līdz 1000mg/dn,
lamotrigīns līdz 100mg/dn;

104.

Psihotiski traucējumi pēc psihoaktīvo
vielu lietošanas
• nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas,
ievērojot nepieciešamos noteikumus un
sastādot protokolu, novērot, uzraudzīt un kopt
pacientu,
• diurētiskie līdzekļi galvas smadzeņu tūskas
profilaksei (mannitola šķ. 10%-500ml/dn,
furosemīds 20-40mg/dn,
• antikonvulsanti,
• hepatoprotektori.

105.

Reziduāli un vēlu sākušies psihotiskie
traucējumi pēc psihoaktīvo vielu
lietošanas
• nepieciešamības gadījumā fiksēt pie gultas,
ievērojot nepieciešamos noteikumus un
sastādot protokolu, novērot, uzraudzīt un kopt
pacientu,
• diurētiskie līdzekļi galvas smadzeņu tūskas
profilaksei (mannitola šķ. 10%-500ml/dn,
furosemīds 20-40mg/dn,
• antikonvulsanti,
• hepatoprotektori.

106.

Atkarības slimības terapijas principi
• - pacienta labprātīga piekrišana terapijai
• - kompleksa ārstēšanas pieeja
• - ārstēšanas procesa individualizācija
• - atteikšanās no atkarību izraisošo vielu
lietošanas-pilnīga vai daļēja

107.

Narkoloģisko pacientu ārstēšanas
sistēma Latvijā
• Pēc akūtās palīdzības saņemšanas pacients
tālākai terapijai tiek virzīts uz Motivācijas
programmu, pēc tam uz Minesotas
programmu.
• Pacientiem ar narkotisko un psihotropo vielu
atkarību tālākais ārstēšanās etaps ir
rehabilitācija (narkoloģiskā un sociālā)
• Kā vadošais posms narkoloģisko pacientu
ārstēšanas sistēmā ir ambulatorā palīdzība.

108.

Rehabilitācijas posmi
• Medicīniskā rehabilitācija
• tiek iesaistīti narkologi, psihoterapeiti,
psihologi, jo šajā etapā pacientiem medicīniski
un psiholoģiski traucējumi, kas izpaužas kā
organiski un personības traucējumi.
• Medicīnisko rehabilitāciju var uzskatīt par
pabeigtu, ja pacientam ir novērsti šie
traucējumi-vēlme un motivācija turpināt
atveseļošanos

109.

Sociālā rehabilitācija :
• Pēdējās divas fāzes atkarīgu personu
rehabilitācijā nozīmīgu vietu aizņem
darba terapija.
• Sociālās rehabilitācijas galvenais
uzdevums ir atkarīgo personu
reintegrēšana sabiedrībā, apgūstot reālās
dzīves un darba prasmes Tā ir sociālo
problēmu risināšanas fāze

110.

Ambulatora palīdzība
• Ambulatorais narkologs – tiešās pieejamības
speciālists
• Multidisciplināra pieeja ārstēšanas procesam
Speciālisti – narkologs, psihiatrs, psihoterapeits,
psihologs, medmāsa, sociālais pedagogs;
• Palīdzības dienesti- sociālie darbinieki, probācijas
dienests;
• Tiesībsargājošās institūcijas-tiesa, bāriņtiesa,
prokuratūra;

111.

Rehabilitācijas iestādes Latvijā
• VSIA “ Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”
motivācijas programma (psihoterapeitiska,
īslaicīga 7-12 dienas, Minesotas programma
28 dienas)
• VSIA Slimnīca “ Ģintermuiža” (Minesotas
programma 28 dienas, medicīniskā un sociālā
rehabilitācija)
• • SIA “Akrona 12” (Minesotas programma 28
dienas.

112.

Minesotas programma
• Minesotas programma ir psihoterapeitiska,
rehabilitējoša ārstēšanas programma cilvēkiem ar
alkohola, narkotiku, azartspēļu atkarību.
• Programmas pamatkomponenti atbilst Zviedrijas
Minesotas modeļa apvienības prasībām.
• Tas ir 28 dienu ilgs ārstēšanas kurss stacionārā,
par pamatu izmantojot 12 soļu terapijas
principus.

113.

Minesotas programmas sastāvdaļas
• Terapeitiska vide 24 st diennaktī
• Strukturēts laiks
• Noteikumi un robežas
• Grupas nodarbības
• Individuāla konsultēšana
• Aizņemtības terapija
• Patstāvīgie rakstu darbi
• AN un AA sapulces
• Tikšanās ar tuviniekiem

114.

Sociālā rehabilitācija
• 13.06.2017. MK noteikumi Nr. 338 „Prasības
sociālo pakalpojumu sniedzējiem”
(03.06.2003. MK noteikumi Nr. 291 zaudējis
spēku ar 01.07.2017.)
• 06.11.2006. MK noteikumi Nr. 914 „Kārtība,
kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgas
personas saņem sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus”

115.

Pašpalīdzības kustības
• AA-anonīmie alkoholiķi.
• Alanona grupas - paredzētas atkarīgo
tuviniekiem.
• AN - anonīmās narkomānu grupas.
• Galvenais darbības veids ir grupu sapulces, kurās
saskaņā ar 12 soļu un 12 tradīciju programmu
iztirzā grupas biedru problēmas un piedāvā
savstarpēju palīdzību. Grupas pulcējas vakaros un
nedēļas nogalēs, tās izplata arī literatūru par
narkoloģiskām problēmām. Ideja sastāv no trim
aspektiem, kas balsta cits citu: atveseļošanās,
vienotība un kalpošana.