Lietvedība Arhīvs

1. Lietvedība Arhīvs

2. Arhīvs

ir valsts vai privāta dokumentu
krātuve, kurā glabā, apstrādā
dokumentus un izsniedz ziņas uz šo
dokumentu pamata.

3. Arhīvu tipi

Akadēmiskie arhīvi
Uzņēmējdarbības (peļņas) arhīvi
Valdības arhīvi
Baznīcu arhīvi
Bezpeļņas arhīvi
Elektroniskā arhivēšana
Interneta arhivēšana

4. Latvijas Valsts arhīvs

Tas ir lielākais Latvijas valsts un
pašvaldību iestāžu, tiesu un prokuratūras
institūciju, un nevalstisko organizāciju
dokumentus uzraugošais un
uzkrājošais arhīvs. Latvijas Valsts arhīvs
nodrošina par Latvijas vēsturi (no 1940.
gada) uzkrāto dokumentu saglabāšanu
un izmantošanu.[

5. Arhīvu likums

Likuma mērķis ir nodrošināt nacionālā
dokumentārā mantojuma veidošanu,
uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu,
pieejamību un izmantošanu, īstenojot
atbilstošu dokumentu un arhīvu
pārvaldību.
Likums attiecas uz ikvienu institūciju, kā
arī šajā likumā noteiktajos gadījumos —
uz privātpersonām, kuru īpašumā ir
dokumenti ar arhīvisko vērtību.

6. Valsts arhīvi

uzkrāj dokumentus,
nodrošina to saglabāšanu, kā arī
operatīvu izmantošanu valsts,
sabiedrības un pilsoņu interesēs. Šajā nolūkā
valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus
izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz
metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām
dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.
Valsts arhīvi var pārņemt juridisko un fizisko personu arhīvu fondus
maksas vai bezmaksas glabāšanā uz līguma pamata.
Valsts arhīviem pēc vienošanās ar fiziskajām vai juridiskajām
personām ir tiesības izprasīt vai izgatavot to īpašumā esošo
svarīgo dokumentu kopijas.

7. Latvijas Nacionālais arhīvs

ir kultūras ministra
pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde,
kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde
darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā
principa un nodrošinātu savu administratīvo
darbu. Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz
pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc
kultūras ministra ierosinājuma.

8. Latvijas Republikas likums "Par arhīviem"

Nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda
veidošanas, saglabāšanas, izmantošanas un
pārvaldīšanas pamatprincipus.
Latvijas nacionālais arhīva fonds sastāv no
dokumentiem, kas radušies latviešu nācijas un
to nacionālo grupu, kuras dzīvojušas un dzīvo
Latvijā, valstiskās, ekonomiskās, sabiedriski
politiskās, sociālās un kultūras attīstības procesā
un kas satur sabiedrībai vērtīgu informāciju
neatkarīgi no šo dokumentu sastādīšanas
vietas un laika, kā arī informācijas fiksēšanas
veida.

9. Privātpersonu pienākumi privāto dokumentu pārvaldībā

Privāto tiesību juridiskā vai fiziskā persona, kas veic
profesionālo darbību (individuāli praktizējošs ārsts,
mērnieks u.c.), un personu apvienības likumā
noteiktajos gadījumos nodrošina savas darbības
rezultātā radīto un saņemto dokumentu saglabāšanu
un pieejamību, kā arī pēc citas personas
pieprasījuma izsniedz šai personai izziņas un
apliecinātas dokumentu kopijas, norakstus un
izrakstus, kas tai nepieciešami likumā noteiktajos
gadījumos savu tiesību pierādīšanai un interešu
aizstāvībai.
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā privātie
dokumenti ar arhīvisko vērtību nododami Latvijas
Nacionālajā arhīvā juridiskās personas likvidācijas
gadījumā.

10. Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā

Dokumenti ar
arhīvisko vērtību, kuri
atlasīti pastāvīgai
glabāšanai, tiek
nodoti pastāvīgā
valsts glabāšanā
Latvijas Nacionālajā
arhīvā ne vēlāk kā 15
gadus pēc to
radīšanas vai
saņemšanas, ja šajā
vai citā likumā nav
noteikts citādi.

11. Dokumentu nodošana pastāvīgā valsts glabāšanā

Elektroniskie dokumenti un dokumenti, kuros
ietverto informāciju veido attēls vai skaņa un kuri
uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu
palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie
dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti), tiek
nodoti pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas
Nacionālajā arhīvā ne
vēlāk kā piecus gadus
pēc to radīšanas vai
saņemšanas, ja citā
likumā nav noteikts citādi.

12. Dokumenta arhīviskās vērtības noteikšana

1) dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes
darbības, valsts politikas veidošanu un
īstenošanu;
2) dokuments ir ilgstoši izmantojams institūcijas
vai privātpersonas pienākumu un tiesību
īstenošanai un aizsardzībai;
3) dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska,
kultūras vai zinātniska nozīme;
4) dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;
5) dokuments atspoguļo notikuma vai fakta
īpašo raksturu;
6) dokumenta autora nozīmīgums.

13. Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu izmantošana

Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes,
uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgi
noteiktā kārtībā izmantot Latvijas valsts
arhīvu fondu dokumentus.
Visi arhīvu materiāli lasītavās izmantojami
bez maksas, izņemot sniegtos
papildpakalpojumus.
Sabiedrisko, kooperatīvo un konfesionālo
organizāciju un citu juridisko un fizisko
personu īpašumā esošos dokumentus var
izmantot tikai ar to piekrišanu.

14.

Pilsoņi var pieprasīt valsts arhīviem, valsts
iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un
citām juridiskajām personām arhīvu izziņas
par sevi, par viņu aizgādībā esošām
personām un mirušiem radiniekiem.
Valsts arhīviem jāizsniedz arhīvu izziņas pēc
pilsoņu un iestāžu pieprasījuma uz visu to
rīcībā esošo dokumentu pamata.

15.

Valsts iestādēm,
uzņēmumiem, organizācijām,
kā arī sabiedriskajām,
kooperatīvajām un
konfesionālajām
organizācijām un citām
juridiskajām personām
jāizsniedz arhīvu izziņas uz šo
institūciju darbībā radušos
dokumentu pamata.
Personālsastāva dokumentus
šie arhīvi glabā 75 gadus līdz
nodošanai valsts arhīvā.
Dokumentus, kuros ir slepena
informācija, var izmantot
Latvijas Republikas likumos
noteiktajā kārtībā.

16. Informācija avoti

https://lv.wikipedia.org/wiki/Arh%C4%AB
vs
2. https://likumi.lv/doc.php?id=65777
3. https://likumi.lv/doc.php?id=205971
4. http://www.liaa.gov.lv/lv/uznemejdarbi
bas-abc/lietvediba
1.