Komercdarbības juridiskas formas Latvijā

1. Komercdarbības juridiskas formas Latvijā

Sc.mg. O.Mihailovs

2. Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits

Forma
Aktīvi
Likvidēti
Skaits
Individuālais komersants (IK)
Pilnsabiedrība (PS)
Komandītsabiedrība (KS)
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA)
Akciju sabiedrība (AS)
11 766
597
131
163 944
9 578
205
236
89 034
21 344
802
367
252 978
1 018
1 241
2 259
http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Registreto-un-likvidetoUznemumu-registra-un-Komercregistra-subjektu-sadalijums-pec-touznemejdarbibas-formas&id=21

3. Saimnieciskā vai komercdarbība?

Saimnieciska darbība ir jebkura darbība par
atlīdzību (vērsta uz preču ražošanu, darbu
izpildi vai tirdzniecību un pakalpojumu
sniegšanu).
Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā
darbība (tirdzniecība, ražošana, pakalpojumu
sniegšana), kuru savā vārdā peļņas gūšanas
nolūkā veic komersants.
Komercdarbība ir saimnieciska darbība, kuru
veic komersants (fiziska vai juridiskā persona)
ar mērķi gūt peļņu.

4.

5. Komercdarbības regulējošā normātīvā baze

Latvijas komercdarbību regulē Satversme, Civillikums un
Komerclikums, arī Konkurences likums.
Civillikums nosaka mantošanas tiesības, īpašumtiesības un
darījumu, līgumu veidus un to noslēgšanas nosacījumus.
Komerclikums
nosaka
būtiskākās
prasības
uzņēmumu
dibināšanā, pārvaldē, peļņas sadalē, īpašnieku atbildībā.
Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska
komersants izmanto komercdarbības veikšanai.
Pirms uzsākt saimniecisko darbību, ir jāreģistrējas Uzņēmumu
reģistrā.
Komercreģistrs ir datu bāze par uzņēmumiem.
vienība,
ko

6.

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska
vienība, ko komersants izmanto komercdarbības
veikšanai.
Firma ir komercreģistrā ierakstīts uzņēmuma
nosaukums, ko komersants izmanto
komercdarbībā, slēdzot darījumus un
parakstoties.
Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska
persona (individuālais komersants) vai
komercsabiedrība (kapitālsabiedrība un
personālsabiedrība)
Komersants pats ir tiesīgs izvēlēties
komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar
likumu.

7. Uzņēmumu tipoloģija

pēc lieluma (lieli, vidēji un mazi uzņēmumi)
pēc īpašuma formas (privātie, valsts, jauktā
īpašuma uzņēmumi)
pēc atbildības (pilnas un ierobežotas mantiskās
atbildības uzņēmumi)
pēc nozaru specializācijas (ražošanas,
pakalpojumu sniegšanas, komerciālie,
konsultatīvie, finansu uzņēmumi u. c.)
pēc organizatoriski tiesiskās formas (individuālie
komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību,
akciju sabiedrības, personālsabiedrības u. c.)

8. Komercdarbības stimuli:

"Cerība kļūt bagātam;
centieni uzlabot jau esošo, atrast jaunas iespējas un pārspēt
konkurentus;
iespēja pakalpot citiem - nodrošināt patērētājus ar jaunām,
kvalitatīvām precēm;
vēlme nodrošināt jaunas darba vietas;
vēlēšanās saglabāt jau esošo kapitālu un to vēl pavairotu;
peļņas gūšana.
Par galveno komercdarbības stimulu tiek uzskata peļņas gūšana.

9. Komercdarbības riski:

var mainīties patērētāju gaume un mode;
var strauji mainīties preces vai pakalpojuma cena;
valdība var noteikt ierobežojumus, piemēram,
ieviešot standartus;
uzņēmums var ciest dabas stihijā, ugunsgrēkā u.c.;
uzņēmumu var "apmeklēt" reketieri;
var mainīties nodokļu politika, komercdarbības
noteikumi;
valūtu kursu svārstības, politiski satricinājumi u.c.

10.

Komercdarbības
formas
Komercsabiedrības
Individuālais
komersants (IK)
Personālsabiedrība
Kapitālsabiedrība
Sabiedrība ar
ierobežoto
atbildību (SIA)
Akciju
sabiedrība
(AS)
Pilnsabiedrība
Komandītsabiedrība

11. Individuālais komersants

ir fiziska persona, kura kā
komersants ir ierakstīta Komercreģistrā
Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir
pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā
kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no
tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500
euro un viņš nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus
darbiniekus.
Individuālais komersants par savām saistībām atbild
ar visu savu mantu (neierobežota, pilna atbildība).

12.

IK ir sava uzņēmuma organizētājs, vadītājs un
īpašnieks vienā personā, tāpēc viņam ir pilnīgas
tiesības uz visiem komercdarbības ienākumiem,
kā arī iespēja vienpersoniski pieņemt lēmumus.
Izmantojot savu firmu, IK var slēgt darījumus,
kas saistīti ar komercdarbību, kā arī var būt
prasītājs un atbildētājs tiesā.
Visu peļņu iegūst komersants, no peļņas
jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (šobrīd
Latvijā tas ir 15%)
Papildus līdzekļus komersants
aizņemoties kredītus.
var
iegūt,

13. IK prieksrocības un trūkumi

Priekšrocības
• vienkārša reģistrācija;
• nav noteikts minimālais
pamatkapitāls;
• īpašnieks vienpersoniski
pieņem lēmumus;
• spēcīga motivācija, jo
uzņēmums pieder vienam
cilvēkam;
• kreditoru labvēlīga attieksme
kā pret pilnas materiālās
atbildības uzņēmumu.
Trūkumi
• liels risks, jo ir pilna materiālā
atbildība;
• grūti nodalīt personīgo naudu
no uzņēmuma naudas;
• vienam ir lielākas iespējas
kļūdīties, pieņemot lēmumus;
• liela atkarība no sava
uzņēmuma;
• grūtāk sasniegt lielus
ražošanas apjomus,
ierobežotas iespejas
paplašināšanāi.

14. Personālsabiedrības

Personālsabiedrību izveido divas vai vairākas
fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar
noslēgto līgumu
Personālsabiedrības nav juridiskas personas, bet
juridiskas personas var būt sabiedrības dibinātāji,
ar kuru starpniecību sabiedrība kārto savas
finansiālās un citas saistības.
Personālsabiedrībās
parasti
apvienojas
būvuzņēmēji, amatnieki, mežistrādātāji
Nodokļus
maksā
katrs
līgumsabiedrības
dalībnieks par savu daļu.
Peļņu starp dalībniekiem sadala dalībnieku
kopsapulce

15. Pilnsabiedrība

ir personālsabiedrība, kuras
mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot
kopīgu firmu, kur apvienojušās divas vai vairākas
fiziskas vai juridiskas personas.
Pilnsabiedrībā visi dalībnieki — līguma slēdzēji —
ir vienādi tiesībās un uzņemas pilnu un solidāru
atbildību par sabiedrības saistībām. Tas nozīmē,
ka pilnsabiedrības biedri atbild par savas
sabiedrības saistībām ar savu īpašumu.
Pamatkapitāls nav noteikts

16.

Peļņu pēc nodokļu samaksāšanas sadala
proporcionāli sabiedrībā ieguldītajām kapitāla
daļām.
Atbildība proporcionāli ieguldītajām kapitāla
daļām, atbild ar visu savu mantu.
Papildus līdzekļus var iegūt, ieguldot daļu peļņas
uzņēmumā vai ņemot kredītu.

17. Komandītsabiedrība

Komanditsabiedrībā daļa no dalībniekiem uzņemas
pilnu un solidāru atbildību par savas sabiedrības
saistībām, bet pārējie uzņemas tikai ierobežotu
atbildību savu ieguldījumu apmērā.
Komplementārie
(pilnie)
dalībnieki
pārstāvē
sabiedrību
Komanditam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību
attiecībās ar trešo personu.
Komanditsabiedrības
pārvaldīšanas
tiesības
ir
piešķirtas vienīgi dalībniekiem, kuri uzņēmušies pilnu
atbildību.
Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska
vai
juridiska
persona,
kā
arī
tiesībspējīga
personālsabiedrība.

18.

Pamatkapitāla lielums nav noteikts.
Peļņu pēc nodokļu samaksāšanas sadala
proporcionāli sabiedrībā ieguldītajām kapitāla
daļām
Komandīti atbild tikai ar sabiedrībā ieguldīto
kapitāla daļu. Par pārējiem zaudējumiem viņi atbild
proporcionāli ieguldītajām kapitāla daļām.
Papildus līdzekļus var iegūt tad, ja piesaista jaunus
komandītus, daļu peļņas novirza attīstībai
vai paņem kredītu.

19. Personalsabiedrības prieksrocības un trūkumi

Priekšrocības
• var apvienot lielākus
līdzekļus
Trūkumi
• neierobežota atbildība
• jādalās ar peļņu
• katrs var uzņemties daļu
atbildības
• jāsaskaņo ar biedriem
lēmumu pieņemšanu
• daži atbildību var
ierobežot (komandīti)

20. Kapitalsabiedrības

Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras
pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai
akciju nominālvērtību kopsummas.
Par kapitālsabiedrības dibinātāju var būt fiziska
vai juridiska persona. Sabiedrību var dibināt
viena vai vairākas personas.
Pamatkapitālu apmaksā ar naudas vai mantisku
ieguldījumu.
Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas ir
dalībnieku kopsapulce (lēmējvara), padome un
valde (izpildinstitūcija)

21.

Dalībniekam ir tiesības uz dividendēm
Dividendes ir izmaksājamā peļņas daļa uz vienu
akciju vai dalībnieka daļu).
Dividendēs var izmaksāt to tīrās peļņas daļu,
kura paliek pāri pēc atskaitījumiem obligātajā
rezervē. Tās izmaksā dalībniekam proporcionāli
viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.
Dividendes izmaksā tikai naudā vienu reizi gadā,
pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali.

22. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SIA ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav
publiskās apgrozības objekts.
SIA ir juridiska persona.
SIA pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla
daļu nominālvērtības kopsummas.
Pamatkapitāls ne mazāk par 2 800 eiro.
Atbildība ir ierobežota - atbild tikai ar SIA
ieguldīto mantu.

23.

Dalībnieku sapulce veic grozījumus statūtos, var
mainīt pamatkapitālu, ievēlēt valdi, apstiprināt
gada pārskatus, lemt par peļņas sadali, kā arī
lemt par darbības pārtraukšanu.
SIA valde (ievēl uz 3 gadiem) vada un pārstāv
sabiedrību, veic grāmatvedības uzskaiti.
Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce. Daļa
no peļņas jāieskaita obligātajās rezervēs, daļu var
izmaksāt dividendēs vai izmantot citiem
mērķiem.
Papildus
līdzekļus
var
pamatkapitālu - ieguldot
līdzekļus.
iegūt,
palielinot
uzņēmumā jaunus

24. Akciju sabiedrība

ir atklāta sabiedrība, un tās
akcijas var būt publiskās apgrozības objekts.
AS pamatkapitāla min. lielums ir 35 000 EUR.
Sabiedrība ir juridiskā persona.
Akcionāri neatbild par sabiedrības saistībām.
Pamatkapitāls sastav no akcijam.
Katrai akcijai ir nominālvērtība. Akcijas
kotējas fondu biržas.

25.

Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra
līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā.
Apmaksāta akcija dod īpašniekam balsstiesības,
tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē un saņemt
dividendi vai likvidācijas kvotu.
Akcija nav dalāma.
AS pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce,
padome un valde.
Akcionāru sapulce lemj par peļņas sadali.
Dividendēs izmaksājamo peļņas daļu sadala
proporcionāli apmaksāto akciju nominālvērtību
summai un atbilstoši akciju kategorijai.

26.

Sabiedrība var emitēt konvertējamas
obligācijas, kuras obligacionārs noteiktā
termiņā ir tiesīgs apmainīt pret šīs
sabiedrības akcijām.
Obligācija - parāda vērtspapīrs, ar kuru tās
emitents apsolās obligācijas īpašniekam
atmaksāt tās pilno vērtību.
http://www.nasdaqbaltic.com/market/?lang=
lv

27. Kapitālsabiedrības prieksrocības un trūkumi

Priekšrocības
• iespējas piesaistīt lielus
līdzekļus
• atbildība
• iespēja piesaistīt
kvalificētus darbiniekus
Trūkumi
• sarežģīta dibināšana
• daudzpakāpju sarežģīta
pārvalde
• peļņa jādala ar daudziem,
un to var ietekmēt SIA
dalībnieku vai AS
kopsapulces lēmums