3.66M
Category: medicinemedicine

Ugunsdrošība un ārkārtas situāciju pārvaldība

1.

Ugunsdrošība un ārkārtas
situāciju pārvaldība
Civilā aizsardzība
2023/2024
1
Izstrādāja DCAI, Lektors M.Šmitiņš

2.

Ugunsdrošība
Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās,
kura rezultātā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī var
sadegt materiālās vērtības un radīti zaudējumi apkārtējai videi.
Galvenais – darbības vai bezdarbības rezultātā nepieļaut ugunsgrēka
rašanās iespēju!
2

3.

Normatīvie akti
Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likums
MK not. Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"
Administratīvās atbildības likums
3

4.

Būves pēc to lietošanas veida
I lietošanas veids – dzīvojamās ēkas un telpas, tai skaitā mazstāvu
viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, daudzstāvu daudzdzīvokļu
ēkas, saimniecības ēkas un būves, vasarnīcas, dārza mājas, dvīņu mājas, rindu
mājas;
II lietošanas veids – publiskas būves, kuras paredzētas cilvēku izmitināšanai,
tai skaitā viesnīcas, dienesta viesnīcas, hosteļi, moteļi, viesu mājas, patversmes,
sanatorijas, kempingi, atpūtas bāzes, atpūtas nometnes, citas atpūtas būves,
kazarmas, citas izmitināšanas būves (arī īslaicīgas izmitināšanas būves);
III lietošanas veids – publiskas būves, kas tiek izmantotas visu diennakti un
kurās uzturas aprūpējami vai izolējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, pansionāti,
aprūpes ēkas, bērnunami, dzemdību nami, sociālās reabilitācijas centri, būves,
kurās izmitinātas personas, kurām kompetentas institūcijas ir ierobežojošas
pārvietošanās brīvību;
4

5.

Būves pēc to lietošanas veida
IV lietošanas veids – publiskas būves, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem
pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi
sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni un citas
tirdzniecības būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, kulta
būves, deju zāles, diskotēkas, bibliotēkas, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, dzelzceļa stacijas,
lidostas, autoostas, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatoriskā medicīniskā palīdzība;
IVa lietošanas veids – izglītības darbībai paredzētas būves, tai skaitā pirmsskolas bērnu
izglītības iestāžu ēkas, pamatskolu un ģimnāziju mācību ēkas, amatniecības skolu mācību ēkas;
V lietošanas veids – būves, kas parasti tiek izmantotas dienā un kurās pastāvīgi uzturas lietotāji,
kas pārzina telpas, tai skaitā administratīvās ēkās, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas
dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas,
interešu skolu mācību ēkas, bērnu pieskatīšanas centri, citu izglītības un zinātnisko iestāžu ēkas;
VI lietošanas veids – ražošanas būves un telpas, kurās notiek ražošanas procesi, un noliktavas,
tai skaitā, preču piegādes telpas;
VII lietošanas veids – garāžas un autostāvvietas, tai skaitā iebūvētās pazemes vai virszemes
autostāvvietas.
5

6.

Juridiskās personas pienākumi
nodrošināt prasību ievērošanu;
nodrošināt instrukcijas izstrādi;
organizēt darbinieku instruēšanu;
izvērtēt iespējamā ugunsgrēka risku;
nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu,
atbilstību ugunsdrošības prasībām;
nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto
ugunsdrošības pasākumu izpildi;
nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku;
izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam;
6

7.

Fiziskās personas pienākumi
Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai
darbības, kas var novest pie ugunsgrēka;
Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā
izmantot ugunsdzēsības līdzekļus;
7

8.

Fiziskās personas pienākumi
Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:
ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tel. 112, nosaucot objekta
adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī
pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;
evakuēties
izpildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus;
informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas
vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā zonā, ugunsdzēsības ūdensņemšanas
vietām un piebraukšanas ceļiem.
8

9.

Rīcība ugunsgrēka laikā (telpās)
• Nekrītiet panikā, jo objektīvs situācijas novērtējums un pareizas rīcības izvēle palielina
Jūsu iespējas izglābties.
• Ja pamostaties un konstatējat, ka izcēlies ugunsgrēks, pārvelieties pāri gultas malai un
rāpojiet uz durvju pusi. Turoties tuvāk grīdai Jums iespējams paglābties no bojāejas.
Rāpojiet uz istabas durvju pusi.
• Mēģiniet uztaustīt durvis ar roku.
• Necentieties paņemt kādas drēbes vai vērtslietas.
Riga Technical University
9

10.

Rīcība ugunsgrēka gadījumā
KĻŪDAS:
Ja mēģina dzēst saviem spēkiem:
• ūdens liešana uz elektroierīcēm;
• ūdens liešana uz karstas pannas.
Ja liesmas nav iespējams apdzēst:
• skriešana stāvus pozā cauri dūmiem;
• strauja loga atvēršana.
Dūmu detektora neesamība.
Riga Technical University
PAREIZI:
Ja mēģina dzēst saviem spēkiem:
• elektroierīces jāatvieno no strāvas;
• pannu dzēš ar mitrām lupatām;
Ja liesmas nav iespējams apdzēst:
• rāpus pamest piedūmotas telpas;
• glābties tālākajā telpā no uguns;
• durvju noblīvēšana;
• lēna loga atvēršana;
• saukšana palīgā.
10

11.

Apmācība ugunsdrošībā
Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās
nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir
personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību
ugunsdrošības jomā:
– saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties no 10 līdz 50
cilvēkiem, kā arī saimnieciskās darbības objektam ar sprādzienbīstamu vidi – atbilstoši Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām);
– saimnieciskās darbības objektam un publiskam objektam, kurā var atrasties vairāk par 50
cilvēkiem, kā arī paaugstinātas bīstamības saimnieciskās darbības objektam – atbilstoši Izglītības
un zinātnes ministrijas licencētai profesionālās izglītības programmai (ne mazāk par 160 stundām).
Ugunsdrošības instrukciju izstrādā valsts valodā un, ja nepieciešams, tulko visām objektā
nodarbinātajām, organizatoriski iesaistītajām personām, kā arī personām, kuras veic darbu objektā uz
līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā, atrodas praksē vai apmācībā
(turpmāk – nodarbinātais), vai lietotājiem saprotamā valodā.
Riga Technical University
11

12.

Apmācība ugunsdrošībā
– Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības
instruktāžu visiem nodarbinātajiem.
– Ugunsdrošības instruktāžu veic par ugunsdrošības instrukcijā norādīto informāciju, kas tieši attiecas uz
nodarbināto. Šajos noteikumos minētajos gadījumos, ja nodarbinātajam nepieciešams ievērot īpašas
ugunsdrošības prasības, nodarbinātajam veic atsevišķu ugunsdrošības instruktāžu.
– Daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona ar ugunsdrošības instrukciju iepazīstina kopīpašniekus,
īrniekus un nomniekus.
– Saimnieciskās darbības objekta vai publiska objekta atbildīgā persona nodrošina veiktās
ugunsdrošības instruktāžas reģistrēšanu Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (UN 10.
pielikums).
– Nodarbinātā pienākums ir apgūt un zināt ugunsdrošības instrukciju, un ugunsgrēka gadījumā izpildīt
ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības.
Riga Technical University
12

13.

Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju: (1)
kārtība, kādā tiek uzturēta teritorija, ēkas, telpas,
evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un
ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām, kā arī ziņas par
objekta ugunsdrošību;
ugunsdrošības prasības ēku un būvju inženiertehnisko
iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori;
sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu
un materiālu izmantošanas, glabāšanas un transportēšanas
kārtība;
vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju
atvienošanas kārtība pēc darba beigām;
13

14.

Instruēšana ugunsdrošības jautājumos
Kārtību, kādā ar ugunsdrošības prasībām iepazīstināma persona,
kas nav nodarbinātais, nosaka atbildīgā persona.
Ugunsdrošības instruktāžu veic:
– izglītības iestādēs – ne retāk kā divas reizes gadā;
– ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā četras reizes gadā;
– citos objektos – ne retāk kā reizi gadā.
Atkārtotu ugunsdrošības instruktāžu veic, ja:
– izdarīti grozījumi ugunsdrošības instrukcijā;
– nodarbinātie nav ievērojuši šajos noteikumos vai ugunsdrošības instrukcijā noteiktās prasības;
– objektā noticis ugunsgrēks (šajā gadījumā izvērtē ugunsgrēka apstākļus).
Saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50
cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē
praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka
gadījumā".
Praktiskās nodarbības reģistrē Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā ( UN 10.
pielikums).
Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli
norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu
darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības
instrukcijā.
Riga Technical University
14

15.

Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju: (2)
kārtība, kā pēc darba beigām savāc degt spējīgu vielu un materiālu
atkritumus, uztur un glabā eļļainu darba apģērbu;
vietas, kur atļauts smēķēt;
darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:
ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;
tehnoloģisko iekārtu apturēšanas kārtība;
ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu
atvienošanas kārtība;
ugunsdzēšanas līdzekļu, ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu
izmantošanas kārtība;
cilvēku evakuācijas kārtība;
materiālo vērtību evakuācijas kārtība.
15

16.

Ārkārtas situāciju/ krīzes vadība
Krīzes vadības mērķis ir samazināt krīzes radītos zaudējumus. Tomēr tas nenozīmē, ka
krīzes vadība ir tas pats, kas reaģēšana uz krīzi. Krīzes vadība ir visaptverošs process, kas tiek
ieviests praksē, pirms krīze vispār ir iestājusies. Krīzes vadības prakse tiek izmantota pirms
krīzes, tās laikā un pēc tās.
Krīzes vadība ir dažādu stratēģiju
pielietošana, kas izstrādātas, lai
palīdzētu organizācijai tikt galā ar
pēkšņu un nozīmīgu negatīvu
notikumu.
Riga Technical University
16

17.

Krīzes vadība/ ārkārtas
situāciju pārvaldība
Krīzes vadības/ ārkārtas situāciju plānu izstrāde
nav obligāta, jo neviens normatīvs to neparedz,
bet uzņēmumiem, lai nodrošinātu iltsgtspēju ir
ļoti svarīgi definēt galvenos aspektus ārkārtas
situāciju risināšanā.
1. Izvērtēt kritiskos biznesa/ infrastruktūras
riskus,
2. Noteikt atbildības (izvērtējot atbildīgo
atbilstību),
3. Risinājumu, scenāriju izstrāde, preventīvo
pasākumu realizēšana un alternatīvu
noteikšana,
4. Pārbaude un optimizācija,
5. Mācības, Mācības, Mācības!
Riga Technical University
17

18.

Krīzes vadības plānošanas soļi
lai krīzes vadības komandas locekļi varētu sazināties savā starpā un ar
notikumu vietu. Apkopojiet visu komandas locekļu kontaktinformāciju, kā arī
ikvienu, kas viņiem varētu būt nepieciešams, tostarp ārējiem konsultantiem un
priekšmetu ekspertiem. Jums ir arī jāizveido veidi, kā izplatīt steidzamu
informāciju visiem darbiniekiem, piemēram, izmantojot paziņojumu
nodrošinātāju, lai nosūtītu īsziņas un automatizētus zvanus, vai ieviest metodi,
lai jūsu darbinieki varētu reģistrēties un ziņot par viņu drošību un atrašanās
vietu. Nosakiet, kā iekšēji kopīgosit sensitīvas ziņas.
Krīzes vadības plāns sastāv vismaz no 10 soļiem:
1.
Riska analīze: izklāstiet scenārijus, ar kuriem, jūsuprāt, varētu saskarties jūsu
organizācija. Konkrētāka izpratne par iespējamiem notikumiem palīdzēs jūsu
plānošanā. Plānā jāiekļauj visi iespējamie riski, bet jāaptver plašs diapazons,
piemēram, dabas katastrofa, kiberuzbrukums, komunālo pakalpojumu
zaudēšana, tehnoloģiju kļūme, izpilddirektora nāve, šāvēja darba vietā, finanšu
krīze, ekspluatācijas negadījums un produkta kļūme.
2.
Ārkārtas situācijas aktivizācijas protokols: pirmā reakcija uz ārkārtas
situāciju bieži paralizē organizāciju. Definējiet apstākļus, kas aktivizē konkrētu
krīzes reakciju. Noteikti pārdomājiet, kā eskalēt šo reakciju gadījumā, ja krīze
izrādās nopietnāka, nekā sākotnēji šķita. Pamatojoties uz incidenta veidu vai
vietu, protokolam arī jānorāda jūsu darbiniekiem, kā reaģēt.
3.
Komandķēde: savā plānā iekļuajiet kominikācijas kārtību, lai būtu skaidrs,
kam ir pilnvaras lēmumu pieņemšanā un kurš kuram atskaitās. Ārkārtas situācija
vienā vietā var aktivizēt reaģēšanas komandu un vadītāju bet uzņēmuma
mēroga krīzei var būt nepieciešama izveidot komandcentrāli, kurā darbojas
visas organizācijas atbildīgie.
4.
Komandu centra plāns: nosakiet, kas būs komandas operāciju bāze krīzes
laikā. Norādiet, kādi materiāli un aprīkojums būs nepieciešami
komandai. Gadījumā, ja pirmais komandu centrs nav pieejams, jums būs
jānorāda arī rezerves komandu centrs.
5.
Atbildes rīcības plāni: veiciet detalizētu plānošanu par to, kā reaģēsit uz
dažādiem scenārijiem. Šī plānošana ietver atbildības noteikšanu par katru
uzdevumu. Padomājiet par šīm reaģēšanas darbībām kā modulāriem
elementiem, kas jums jāizmanto atbilstoši situācijai.
Riga Technical University
6.
Iekšējās komunikācijas plāns: izveidojiet sistēmas un rezerves metodes,
7.
Ārējās komunikācijas plāns: definējiet plānus saziņai ar sabiedrību un
galvenajām ārējām ieinteresētajām personām. Iecelt pārstāvi. Uzrakstiet
detalizētus norādījumus, norādot, kam jūs paziņosit (piemēram, plašsaziņas
līdzekļiem ).
8.
Resursi: padomājiet par visu, kas varētu būt nepieciešams krīzes vadības
komandai, sabiedrisko attiecību speciālistiem un iesaistītajiem notikumu vietā.
Informācijas resursi būs īpaši svarīgi krīzes laikā. Šie resursi ietver dažāda
veida informāciju, tai skaitā objektu kartes, grafikus, galveno procesu un
procedūru rīcības plānus, piegādātāju līgumus, sadarbības partneru informāciju.
9.
Apmācība: izšķiroša nozīme ir mācību un vingrinājumu rīkošanai ar krīzes
vadības komandu. Mēģinājumi vai pat treniņi galda un prakstiskajās mācībās
var atklāt plāna nepilnības, un praksē palīdzēs krīzes komandai iejusties
individuālos pienākumus un strādāt kopā. Jānodrošina apmācību visiem
darbiniekiem, pamatojoties uz viņu konkrēto darbu, piemēram, parādiet
noliktavas vadītājam, kā lietot ugunsdzēšamo aparātu, izskaidrojiet ražošanas
darbiniekam, kā apturēt montāžas līniju, vai apmāciet par komunikāciju
atbildīgos, kā reaģēt uz mediju zvaniem.
10. Plāna pastāvīga aktualizēšana: izveidojiet strukturētu pārskatīšanas
procesu, lai ieplānotu regulāras papildu pārbaudes saistībā ar savu
plānu. Mainoties jūsu biznesam vai riska videi, jums būs jāatjaunina krīzes
vadības plāns. Pēc reālas krīzes komandai jāanalizē, kas gāja labi un kas
nē. Nosakiet svarīgās mācības un ieviesiet visas nepieciešamās izmaiņas.
18

19.

Termini - definīcijas
1
9
Ārkārtas situācija (ĀS) – notikums, kas var izraisīt cilvēku upurus un apdraudēt cilvēku
dzīvību vai veselību, nodarīt kaitējumu vai radīt apdraudējumu cilvēkiem, videi vai
īpašumam, kā arī radīt būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus.
Evakuācija – cilvēku un/vai dzīvnieku tūlītēja pārvietošana, materiālo vērtību nogādāšana
ārpus riska zonas.
Glābšanas darbi – pasākumu kopums, lai glābtu cilvēkus un/vai dzīvniekus, kuri bez citu
palīdzības nevar izkļūt no bīstamo faktoru ietekmes zonas uz drošu vietu, sniegtu pirmo
palīdzību cietušajiem.
19

20.

ORGANIZĀCIJU UZDEVUMI ĀS GADĪJUMĀ
20
organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ĀS un katastrofās
atbilstoši materiāli tehniskajam nodrošinājumam apzināt, plānot, uzturēt un atjaunot nepieciešamos resursus,
lai nodrošinātu ĀS pārvaldīšanu Organizācijā;
plānot un veikt sadarbību ar citām ĀS pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām, dienestiem;
apzināt, apmācīt un trenēt Organizācijā saimnieciski iesastītās personas un ĀS pārvaldīšanā iesaistītos
darbiniekus paredzēto uzdevumu veikšanai, atbilstoši iepriekš izstrādātiem rīcības plānam;
veikt personu un cietušo piederīgo informēšanu/krīzes komunikāciju, ar mērķi savlaicīgi sniegt ziņas par
notikušo, Organizācijas rīcību un ieteikumus tālākajai rīcībai;
Veikt ĀS darbības nodrošināšanai nepieciešamās informācijas par Organizācijas resursiem ĀS pārvaldībai
uzskaiti.
Primāro lomu ĀS vadībā nodrošina OBJEKTA valdītājs.
20

21.

Nesagatavota uzņēmuma reakcija
Rīgas Tehniskā universitāte
21

22.

Krīzes fāzes
Rīgas Tehniskā universitāte
Signāla uztveršana
– krīzes brīdinājuma signālu uztveršana
Zondēšana un novēršana
– potenciālo risku apzināšanā tiek
organizēti organizācijas pārstāvji +
veikts darbs risku mazināšanā
Krīzes piesārņojums
– reāli notiekošas krīzes brīdis, kad
organizācijas pārstāvji dara visu, lai
nodarīto kaitējumu ierobežotu (tas
neturpinātu augt)
Atveseļošanās
– organizācija strādā pie tā, lai atgrieztos
normālā dzīvē pēc iespējas ātrāk
Mācībstunda
– tiek pārskatītas organizācijas krīzes
vadības darbības, veiktas korekcijas
22

23.

Operatīvie risinājumi
-
Ierobežot apdraudējuma izplatīšanos,
Palīdzēt cietušajiem,
Likvidēt tiešo apdraudējuma cēloni,
pagaidu risinājums vai alternatīva
Rast ilgtermiņa problēmas risinājumu
Rīgas Tehniskā universitāte
23

24.

24
OPERATĪVĀS VADĪBAS SASTĀVS (piemērs)
– Uzņēmuma valdītājs– grupas
priekšsēdētājs,
– Struktūrvienību vadītāji
– Galvenie speciālsiti
– Ārkārtas dienesti
24

25.

OVS rīcība
Informē NMPD, VUGD, policiju un pašvaldību, ka darbojas Vadības centrs
Sazinās ar atbildīgajiem dežūrējošiem speciālistiem un pārliecinās,
Informē citas apdraudētās teritorijas un uzņēmumus kurus var ietekmēt
organizācijas ĀS
Gatavības stāvokļa atcelšana var notikt tikai pēc OVG priekšsēdētāja rīkojuma
Ķīmiskas vielas izraisītas ĀS gadījumā nosaka dekontaminācijas vietu (parasti
ārpus organizācijas telpām), šķirošanas vietu un atsevišķu ieejas telpās
25
25

26.

Čeklisti
Riga Technical University
26

27.

Ārkārtas situāciju kalendāri
27

28.

Inventārs krīzes situāciju pārvaldīšanai
Folija segas
Dzeramais ūdens ar stendu, vienreizējās glāzes
Atslēgas un atslēgu kastes
Lomu vestes ar uzrakstiem
Galvas lukturīši
Patvertnes (teltis)
Sildītāji
Pirmās palīdzības komplekts (pilna apjoma,
lietojams medicīnas personālam)
28

29.

Inventārs krīzes situāciju pārvaldīšanai
• Rupori
• Rācijas
• Ārkārtas situāciju inventāra
glabāšanas kastes
• Mobilo telefonu uzlādes ierīces
• SMS apziņošas sistēmas
29

30.

Cilvēku evakuācijas aprīkojums
Evakuācijas aprīkojums
Aprīkojums evakuācijai augstumā
30
Guļošo evakuācijas aprīkojums
Evakuācijas krēsli
Evakuācijas iekārtas augstumā
30
English     Русский Rules