Bērna izcelšanās noteikšana. Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi

1.

Bērna izcelšanās noteikšana.
Vecāku un bērnu savstarpējās
tiesības un pienākumi.
Mg.iur. Alise Reide
[email protected]

2.

Bērna izcelšanās
No mātes (maternitāte)
No tēva (paternitāte)
Maternitāte ir mātes tiesiskā,
radnieciskā
attiecība
ar
bērnu, tā tiek pamatota ar
bērna bioloģisko izcelšanos
no mātes.
Paternitāte ir tēva tiesiskā,
radnieciskā
attiecība
ar
bērnu, kas saistīta ar bērna
bioloģisko izcelšanos no šīs
personas.

3.

Maternitāte
Mater est quam gestation demonstrat - Māte vienmēr ir zināma ?!
CL 146.p.1.d.: Par bērna māti atzīstama sieviete, kas bērnu dzemdējusi.
Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma (CARL) 34.p.1.d.: ziņas par bērna māti ieraksta,
pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas
apliecību, kas apliecina bērna dzimšanas faktu.
Lai arī likumos lieto terminus - “paternitātes noteikšana” un “paternitātes
apstrīdēšana”,
tādā
pašā
kārtībā
ceļama
prasība
par
maternitātes
apstrīdēšanu/noteikšanu (CL, CPL, CARL 44.p. 5.d., 29.p., piemēram: bērnam
atradenim; nolaupītam bērnam).
Piemēram, sievietei, kura uzskata sevi par bērna bioloģisko māti, ir tiesības apstrīdēt citas
sievietes maternitāti. Līdzīgi nosakāms maternitāte apstrīdēšanas termiņš - divu gadu laikā no
diena, kad persona uzzinājusi par apstākļiem, kas liecina par citas sievietes maternitāti.
Mākslīgās apaugļošanas gadījumā maternitāti noteic pēc jau minētajiem principiem
(regulē Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma noteikumi (SRVL).
N.B.! Surogasiju normatīvie tiesību akti neparedz.

4.

Paternitāte
ST 11.10.2004. spriedums lietā Nr. 2004-02-0106 - paternitāte nozīmē
bērna un tēva attiecību sociālu un tiesisku atzīšanu. Nedrīkst jaukt
tiesisko paternitāti ar bioloģisko paternitāti, kas ir medicīnisks
jautājums. Tiesiskā paternitāte ir vērsta uz to, lai panāktu līdzsvaru
starp „bioloģisko patiesību”, kas atspoguļo bioloģisko un ģenētisko
paternitāti, un „sociālajām vecāku un bērnu attiecībām”, kuras
attiecas uz personu, kas dzīvo kopā ar bērnu un rūpējas par to.
AT SPC-[E]/2021 un AT lēmums lietā SKC-[A]/2017 – kamēr
paternitāte nav apstrīdēta, tiesiska nozīme ir tikai ierakstam par tēvu
bērna dzimšanas reģistrā, pat ja bioloģiskā patiesība ir cita.

5.

Izcelšanās no tēva noteikšanas veidi
(1) Paternitātes pieņēmums
(2) Paternitātes brīvprātīga
atzīšana
(3) Paternitātes
noteikšana tiesas ceļā
(3.1.) Paternitātes fakta (3.2.) Paternitātes noteikšana
konstatēšana
sevišķās prasības kārtībā
tiesāšanas kārtībā
(ja bērna tēvs miris)

6.

Paternitātes pieņēmums
CL 146.p. 2., 3., 4.d.:
Par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306.dienā pēc tam,
kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu,
uzskatāms bērna mātes vīrs.
Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306.dienā pēc laulības izbeigšanas, ja sieviete jau
ir stājusies jaunā laulībā, uzskatāms par dzimušu jaunajā laulībā. Šajā gadījumā bijušajam
vīram vai viņa vecākiem ir tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos (CL 149.p.).
Bērna izcelšanos no tēva, kas ir laulībā vai ir bijis laulībā ar bērna māti, apstiprina ieraksts
laulību reģistrā.
CL 146.panta otrā un trešā daļā imperatīvā formā reglamentētās situācijās noteic
dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai izdarīt bērna dzimšanas reģistrā ierakstu par tēvu
(paternitātes pieņēmums).
Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes
bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu
dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli
apliecināts iesniedzēju paraksta īstums (sk. CL 146.p.5.d. un CL 155.p.8.d.).
Administratīvās apgabaltiesas 25.09.2014. spriedums lietā Nr.A420459413 - Ja bērna
paternitāte ar dzimšanas brīdi jau ir noteikta (veikts ieraksts par bērna tēvu), tikai tiesa ir tiesīga
izskatīt prasību par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, atbilstoši CL 148.pantam katrā
konkrētā gadījumā samērojot paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu ar bērna tiesībām uz
identitāti un stabilu ģimenes vidi. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādei attiecīgas pilnvaras
nav piešķirtas.

7.

Paternitātes brīvprātīga atzīšana
CL 154.p.:
Ja paternitāte nav noteikta ar paternitātes pieņēmumu vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no
viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās
noteikšanu tiesas ceļā.
brīvprātīga atzīšana īstenojama, ja dzimšanas reģistrā nav ieraksta par tēvu!!!
CL 155.p.:
Paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu
dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts
iesniedzēju paraksta īstums.
reģistrējot bērna dzimšanu; pēc tam, kad bērna dzimšana jau reģistrēta, vai pirms bērna
dzimšanas.
ja bērna māte mirusi vai nav zināma viņas atrašanās vieta, iesniegumu var iesniegt bērna
tēvs viens pats.
ja bērns ir nepilngadīgs, nepieciešama bērna aizbildņa piekrišana vai bāriņtiesas
piekrišana, ja bērnam nav nodibināta aizbildnība.
ja bērna tēvs ir nepilngadīgs, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu
vecāku vai aizbildņa piekrišanu.
paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.
paternitātes atzīšanu noformē ar ierakstu dzimšanas reģistrā.
Paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bērna mātes bijušais vīrs un bērna
bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu
nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju paraksta īstums.

8.

Paternitātes noteikšana un
Paternitātes fakta konstatēšana
Notiek, ja paternitāte nav noteikta ar paternitātes pieņēmumu vai brīvprātīgi, vai arī tiesa
atzinusi, ka mātes vīrs nav bērna tēvs (CL 154.p.!).
Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus (sk. CPL), ar
kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu.
CL 158.p.1.d.:
Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc
pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.
CL 158.p.2.:
Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, bērna māte, bērna aizbildnis un bērns pats pēc
pilngadības sasniegšanas var prasīt tiesas ceļā konstatēt paternitātes faktu.
Spriedumā par paternitātes noteikšanu vai paternitātes fakta konstatēšanu jābūt ziņām, kas
nepieciešamas dzimšanas reģistra papildināšanai par bērna tēvu un bērna uzvārdu.
Apmierinot prasību par paternitātes apstrīdēšanu, tiesai arī jāizspriež, kāds uzvārds nosakāms
bērnam, ņemot vērā bērna intereses.
Sk. CPL 30.nodaļu!
Termiņš?
AT 16.11.2011. spriedums SKC-347/2011 vs. AT spriedums SKC-[D]/2019
CL 159.pants:
Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu!!!
Sk. AT spriedums SPC-[E]/2021

9.

Paternitātes apstrīdēšana
Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana
CL 148.p.:
Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar
bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.
Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš
uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir
bērna mātei.
AT spriedums SKC-[L]/2022 - Ja bērna mātes vīrs ir norādījis noteiktu laiku, kad viņam kļuva
zināmi paternitātei pretimrunājošie apstākļi, tad atbildētājam ir jāpierāda, ka bērna mātes
vīrs jau agrāk par norādīto laiku ir zinājis par paternitātei pretimrunājošiem apstākļiem. Ja
atbildētājs iesniedz pārliecinošus (pietiekami ticamus) pierādījumus, tad pierādīšanas nasta
pāriet atpakaļ prasītājam.
Bērns pats var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.
Vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad ir uzzināts, ka
bērns nav cēlies no viņa, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.
Personai, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts
noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir tiesības apstrīdēt
paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos:
1) bērna māte ir mirusi dzemdībās;
2) bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas.
Tiesība apstrīdēt bērna izcelšanos ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa
celto prasību mantinieki var turpināt.
Ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu
dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.

10.

Paternitātes apstrīdēšana
Paternitātes atzīšanas apstrīdēšana
CL 156.p.:
Paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar
būt viņa miesīgais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. Paternitātes
atzīšanas apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.
AT spriedums SKC-[D]/2020 - [..] nav iztulkojams tādējādi, ka vērtējamas ir tikai bērna intereses. Ir vērtējamas un
samērojamas visu iesaistīto personu tiesības un intereses.
Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi vai bērna māte divu gadu laikā,
skaitot no dienas, kad viņi uzzinājuši par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti
AT spriedums SKC-[H]/2020 - Cilvēka subjektīvās izjūtas (šaubas, aizdomas) vien, kas objektīvi nav pamatotas,
nav uzskatāmas par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti CL 156.p.2.d. izpratnē. Personai, vēršoties tiesā par
labprātīgi atzītas paternitātes apstrīdēšanu, minētajā tiesību normā noteikts pienākums norādīt uz konkrētiem,
paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, kas kļuvuši zināmi pēdējo divu gadu laikā pirms prasības celšanas.
Persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts
noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var
apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas.
AT spriedums SKC-[J]/2017 – jāpierāda, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs, taču nav jāpierāda, ka persona, kas
labprātīgi atzinusi paternitāti, to darījusi maldības, viltus vai spaidu ietekmē.
Bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot
no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.
Tiesība apstrīdēt paternitātes atzīšanu ir personiska. Tā nepāriet uz mirušā mantiniekiem, bet viņa
celto prasību mantinieki var turpināt.

11.

Paternitāte un maternitāte SRVL
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (SRVL) noteic medicīniskās apaugļošanas
rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu (21.pants):
ja medicīniskās apaugļošanas brīdī potenciālie vecāki ir laulībā, bērns dzimis laulībā
(māte - kas bērnu dzemdējusi, tēvs - bērna mātes vīrs = paternitātes pieņēmums)
ja laulība nav bijusi reģistrēta, bērna juridiskais statuss nosakāms atbilstoši CL (ciktāl
tie nav pretrunā ar SRVL)
SRVL 22.pants regulē paternitātes tiesību neatzīšanu medicīniskās apaugļošanas
gadījumā:
ne potenciālajiem vecākiem, ne viņu vecākiem, ne aizgādņiem, ne pašam bērnam,
ne viņa bērniem, ne aizbildņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes
atzīšanu
ne dzimumšūnu donoram, ne donora vecākiem nav tiesību prasīt noteikt donora
paternitāti bērnam
Sk. AT spriedumu SKC-[C]/2017

12.

Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un
pienākumi
Vecāku pienākumi pret bērniem
savstarpējā saistība
Bērnu pienākumi pret vecākiem
Bērnu, vecāku, vecvecāku savstarpējās apgādāšanas pienākums.
AT 28.02.2017. spriedums SKC-60/2017
Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un
pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku aizgādībā bērns
ir līdz pilngadības sasniegšanai.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu,
bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas
ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Īstenojot
tiesības noteikt bērna dzīvesvietu, vecāki var atprasīt bērnu no jebkuras trešās personas. Šīs vecāku tiesības
var ierobežot, ja bāriņtiesa atzīst, ka ir faktiski šķēršļi, kas vecākiem liedz iespēju aprūpēt bērnu (sk. CL 203.p.).
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un
vairošanai.

13.

Bērnu aprūpes un aizgādības realizēšana I
Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas
domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.
Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību
īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo
jēdziens “ikdienas aizgādība”?!.
Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.
Vecāku domstarpības atrisināmas ar bāriņtiesas palīdzību, ja likumā nav noteikts
citādi.
Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai
tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība
AT spriedums lietā SKC–[E]/2017 - atsevišķas aizgādības nodibināšana vs. aizgādības tiesību
atņemšana!!!
AT spriedums SKC-[A]/2016
Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības
izrietošās tiesības un pienākumi.
Ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja
viņam nav iespējams aizgādību īstenot, to īsteno otrs vecāks, ja vien viņam nav
atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

14.

Bērnu aprūpes un aizgādības realizēšana II
Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām (???) un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt
AT lēmums lietā SPC-[E]/2021 - paternitātes testa rezultātam nav jaunatklāta apstākļa
nozīmes, ja stājies spēkā spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu, kas balstīts uz spēkā
esošu ierakstu dzimšanas reģistrā
pienākums uzturēt bērnu ir abiem vecākiem neatkarīgi no tā, kā aprūpē ir bērns (sk.
AT spriedumu lietā Nr. SKC-2885/2015, lietā Nr. SKC-863/2011, lietā Nr. SKC – 99/2010,
lietā Nr. SKC – 65/2009, lietā Nr. SKC – 425/2008, lietā Nr. SKC – 440/2008, u.c.)
AT 07.01.2015. spriedums lietā SKC-1478/2015 – jēdziens „kad bērns pats var sevi
apgādāt” CL 179.panta izpratnē
Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai
nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem
(aizgādības tiesību atņemšana - ?).
Ja bērnam ir pašam sava manta, bet vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo
uztura izdevumu segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja šo
ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.
Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, bērnu uzturēšanas pienākums līdzīgās daļās
gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt
viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

15.

Bērnu aprūpes un aizgādības realizēšana III
Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā
valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu
15.01.2013. MK noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”
Tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu par to, kādā apmērā
atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna
pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par MK noteikto minimālo bērna
uzturlīdzekļu apmēru.
Katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos
uzturlīdzekļus šādā apmērā:
2.1. katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2.2. katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Minimālā darba alga Latvijā 2023. gadā ir 620 eiro.
AT 20.11.2015. spriedums lietā SKC–2885/2015 - savu uzturlīdzekļu saņemšanas tiesību realizēšana pēc pilngadības
iestāšanās bērnam jāveic pašam. Uzturlīdzekļu minimālais apmērs bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir
noteikts MK Nr.37, bet pēc bērna 18 gadu vecuma sasniegšanas tas nav limitēts un tā noteikšanas vienīgais kritērijs
atbilstoši CL 179.panta pirmajai daļai ir vecāka spējas un viņa mantas stāvoklis.

16.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds
Fonds ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums. Ar Fonda līdzekļiem tiek nodrošināti:
bērni līdz pilngadības sasniegšanai
personas pēc pilngadības sasniegšanas, ja tās turpina iegūt pamatizglītību, vidējo
izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21
gada vecuma sasniegšanai, ja:
vecāks nenodrošina savam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu,
pamatojoties uz CL 179.p.5.d., noteicis Ministru kabinets, un nepastāv kāds no
UGFL 11.p.5.d. minētajiem apstākļiem;
parādnieks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos
par uzturlīdzekļiem un no zvērināta tiesu izpildītāja saņemtas ziņas, ka parādnieks
nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis ZTI
depozīta kontā paziņojumā norādīto summu.
Uzturlīdzekļu parādam valstij nav noilguma!
Krimināllikuma 170.pants:
Par izvairīšanos no tiesas nolēmuma vai kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar
kuru uzlikts pienākums apgādāt savus vecākus, vecvecākus, bērnus, mazbērnus vai citas
personas un dot tiem uzturu, — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas
uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

17.

Saskarsmes tiesība I
Bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem.
Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.
Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns šķirts no viena vai no abiem vecākiem. Tam vecākam,
kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību,
sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.
AT lēmums lietā SKC-[A]/2023 - bērna vecāka, kurš veicis dzimuma maiņu, tiesības uz saskarsmi
AT spriedums lietā SKC–[D]/2021 - Civillikuma 181. un 182. pantam neatbilst saskarsmes tiesības izmantošanas
kārtība, ar kuru bērna vecāks, pie kura bērns nedzīvo, tiek nostādīts būtiski sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar otru
vecāku, ja šāds tiesību ierobežojums nav pamatots ar bērna interesēm vai ar citiem objektīviem apstākļiem.
Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un
vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas
atbilst bērna interesēm.
AT spriedums lietā SKC-[C]/2023 - normā minētais citu personu loks nav noteikts, taču tie var pat nebūt
AT 31.01.2020.spriedums lietā SKA–606/2020 - vecvecāka un mazbērna saskarsmi, it īpaši, ja vecvecāks ar
mazbērnu ir ilgstoši dzīvojuši kopā, aizsargā tiesības uz ģimenes dzīvi. Vecvecākam liedzot saskarsmi ar
mazbērnu laikā, kad viņš atrodas ārpusģimenes aprūpē, tiek aizskartas starp bērnu un vecvecāku izveidojušās
ģimeniskās attiecības
bērna radinieki, tomēr vienlaikus kā priekšnoteikums saskarsmes tiesībai ir noteikta pietiekami ilga
dzīvošana iepriekš nedalītā saimniecībā, kamēr attiecībā uz brāļiem, māsām un vecvecākiem šāda
prasība nav izvirzīta.
Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna
attiecības ar kādu no vecākiem.

18.

Saskarsmes tiesība II
Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot
bāriņtiesas atzinumu.
Tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku
atvaļinājuma laiku u.tml.) bērns pavada pie tā vecāka, kuram nav piešķirtas aizgādības
tiesības, vai arī viņu satikšanās laiku.
AT spriedums lietā SKC-[C]/2023 - sprieduma par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību saprotamība un
izpildāmība
AT spriedums lietā SKA–[H]/2021 - saskarsmes tiesību īstenošanai jābūt vērstai uz bērna situācijas ilgtspējīgu
risinājumu, proti, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas
attiecības ar viņa vecākiem. Vienlaikus jāņem arī vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina drošu vidi,
kurā bērnam augt un attīstīties, būt pasargātam no apdraudējuma. Līdz ar to, lemjot par to, vai bērnam ir
atļaujams noteiktā laikā nakšņot pie sava vecāka, ir jāatrod līdzsvars starp bērna un vecāka ģimenes saišu
uzturēšanu un bērna drošības aizsardzību.
Saskarsmes tiesību attiecībā uz bērnu var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, var noteikt, ka ar bērnu
drīkst tikties tikai trešās personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, ciktāl tas atbilst bērna interesēm.
AT spriedums lietā SKC–[H]/2021 - saskarsmes personas institūts radīts ar mērķi izveidot, atjaunot un saglabāt
bērna un šķirti dzīvojošā vecāka personiskās attiecības un tiešus kontaktus situācijās, kad vecāku savstarpējā
komunikācija dažādu iemeslu dēļ nav iespējama, tomēr bērnu interesēs saskarsme ir nepieciešama un
atbalstāma.
Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums
citādi nav novēršams.
AT 17.02.2020. spriedums lietā SKA–700/2020 - Bērna un vecāka saskarsmes tiesība jeb personisku attiecību un
tiešu kontaktu uzturēšana ir ierobežota ar nosacījumu, ka saskarsmei ir jāatbilst bērna vislabākajām interesēm.
Vērtējot saskarsmes tiesību ierobežošanu, atbilstoši samērīguma principam iestādei vienmēr ir jāvērtē, kā ir
iespējams konkrēto gadījumu atrisināt bērnam vissaudzējošākā veidā. Tādējādi iestādei vienmēr ir jāveic
izsvērums, kāds ierobežojuma veids (pilnīgs vai daļējs) ir vispiemērotākais konkrētam bērnam.

19.

Vecāku tiesības un pienākums pārstāvēt bērnu
Vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās
(koppārstāvība). Ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi
vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku
kopīga aizgādība.
Viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās
attiecībās, ja:
1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;
2) otrs vecāks ir miris;
3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam,
izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv
abi vecāki;
Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja
pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums
nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis
tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu.

20.

Bērnu, vecāku, vecvecāku sasvstarpējās
apgādāšanas pienākums
Kamēr vecāki nodrošina bērna uzturēšanu, bērnam jāstrādā vecāku mājas darbi
bez tiesībām prasīt par to kādu atlīdzību, ja vien tā viņam nav noteikti apsolīta.
BTAL 22.pants. Bērna pienākumi mājās
(1) Bērnam ir pienākums atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos.
(2) Bērnam jāizturas ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes
locekļiem, pret aizbildņiem un audžuģimenes locekļiem.
Pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem
bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli.
Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa. Ja bērnu mantas
stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar
katra mantas stāvokli.
Bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus vai vecvecākus, ja tiek konstatēts,
ka vecāki vai vecvecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus
pienākumus pret bērnu.
AT 28.02.2017. spriedums SKC-60/2017 !
Mazbērniem jāuztur katrs no vecvecākiem, ja to nevar pēdējā laulātais un bērni.

21.

Bērnu mantas pārvaldīšanas tiesības
Nepilngadīgo bērnu manta, izņemot bērna brīvo mantu, atrodas vecāku pārvaldībā; ja
viens no vecākiem mirst vai citu iemeslu dēļ nevar bērnu mantu pārvaldīt, to pārvalda
otrs no vecākiem viens pats.
Vecāki pārvalda bērnu mantu ar aizbildņu tiesībām un pienākumiem, bet viņi ir
atsvabināti no pienākuma sniegt norēķinos sīkas ziņas par izdevumiem bērnu uzturam,
norādot tikai šo izdevumu kopsummu – jāievēro arī CL 260.-299.panta noteikumi!
Kad bērnam piekrīt kāda manta, tad tas no vecākiem, kam piekrīt šīs mantas pārvaldība,
sastāda mantas sarakstu un iesniedz to bāriņtiesai.
Ja vecāki bērna mantu pārvalda neatbilstoši bērna interesēm, bāriņtiesa var uzlikt viņiem
par pienākumu sniegt norēķinos sīkas ziņas arī par izdevumiem bērna uzturam, pieprasīt
pietiekamu bērna mantas nodrošinājumu, kā arī atstādināt viņus no bērna mantas
pārvaldības, uzdodot to vienam no vecākiem vai īpaši šim nolūkam ieceltam aizbildnim.
Kad bērniem ir strīds ar vecākiem par savu mantu, viņi var aizstāvēt savas tiesības tiesas
ceļā.
Par saistībām, ko noslēguši vecāku aizgādībā esošie nepilngadīgie bez vecāku ziņas un
piekrišanas, vecāki neatbild, ja viņi paši nav no tā ieguvuši kādu labumu.
Tāpat vecāki neatbild ar savu mantu arī par piedziņām par viņu bērnu izdarītu neatļautu
darbību, izņemot likumā īpaši norādītos gadījumus.

22.

Darījumi par bērna mantu I
Aizbildnis var nepilngadīgā lietās un viņa interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī
pieņemt un izdarīt maksājumus. Visa tāda darbība saista nepilngadīgo, ja vien aizbildnis
to izdarījis labā ticībā, palikdams turklāt saimnieciskās pārvaldības ietvaros un nesaistīdams
nepilngadīgo bez sevišķas vajadzības uz ilgāku laiku kā līdz viņa pilngadībai.
Lai ievērotu bērna intereses, vecākiem (arī aizbildņiem), jāievēro īpaši ierobežojumi:
Bērni var noslēgt ar saviem vecākiem visādus tiesiskus darījumus. Kamēr bērni ir
nepilngadīgi, šādi darījumi noslēdzami tikai ar bāriņtiesas līdzdalību, kura ieceļ šim
gadījumam aizbildņus (CL 189.p.);
Līgumus un citus tiesiskus darījumus starp nepilngadīgo un viņa aizbildni var noslēgt tikai ar
bāriņtiesas piekrišanu. Ja nepilngadīgajam ir tikai viens aizbildnis, tad šādā gadījumā
viņam jāieceļ vēl otrs (CL 268.p.);
Aizbildnim pašam, viņa laulātajam un bērniem ir aizliegts nomāt aizbilstamā nekustamo
īpašumu (CL 291.p.2.teik.);
Visa skaidrā nauda, izņemot nepilngadīgā kārtējiem izdevumiem nepieciešamo,
aizbildnim jānogulda uz procentiem kādā no kredītiestādēm (CL 296.p.1.d.);
Aizbildnim aizliegts aizņemties no sava aizbilstamā, un viņš nedrīkst lietot aizbilstamā mantu
(CL 298.p.).

23.

Darījumi par bērna mantu II
Aizbilstamajam piekritušās kustamās lietas, kas maitājas vai vispār kļūst nevērtīgākas
un turklāt nav vajadzīgas viņam lietošanai, aizbildnim nekavējoties jāpārdod par
iespējami izdevīgāku cenu, nelūdzot šim nolūkam īpašu atļauju, bet dodot bāriņtiesai
norēķinu par pārdošanu un ieņemto naudu.
Pārdot* nepilngadīgajam piederošas kustamās lietas, kas nemaitājas, pieļaujams:
1) ja tas nepieciešams parādu samaksai, kuri guļ uz šim nepilngadīgajam piekritušo
mantojumu, vai arī viņa uzturam;
2) ja minētās lietas ir bijušas preces, ar ko mantojuma atstājējs tirgojies.
Katrai šādai pārdošanai aizbildnim iepriekš jālūdz bāriņtiesas atļauja.
*Noteikumi par pārdošanu attiecas arī uz visiem citiem bērna mantas atsavināšanas
veidiem!

24.

Darījumi par bērna mantu III
Pārdot nepilngadīgajam piederošu nekustamo īpašumu pieļaujams:
1) izdalot mantojumu starp pilngadīgajiem un nepilngadīgajiem mantiniekiem;
2) neatliekamu parādu samaksai, kas pārgājuši uz viņu kopā ar mantojumu;
3) ja nav nekādu citu līdzekļu viņa uzturam;
4) ja pārdošana ir vienīgais līdzeklis novērst nepilngadīgajam draudošu ievērojamu
zaudējumu.
Par tādiem gadījumiem aizbildnim jāziņo bāriņtiesai, kura, apsvērusi norādītos apstākļus un
pārliecinājusies par nodomātās pārdošanas vajadzību vai derīgumu, vai nu pati atļauj
pārdot, ja nekustamais īpašums novērtēts ne augstāk par 14 000 euro, vai arī, ja tas
novērtēts augstāk, iesniedz lietu izšķirt tiesai.
19.12.2006. MKN Nr.1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 87.-98.punkts.
Ja nav saņemta bāriņtiesas atļauja, šāds atsavinājums nav spēkā un nav
koroborējams (sk. CL 285.p.).

25.

Bērnu brīvā manta (CL 195.pants)
Par bērnu brīvo mantu, kas izņemta no vecāku pārvaldības, ja bērni sasnieguši 16
gadu vecumu, jāatzīst:
viss, ko bērni ieguvuši ar savu personisko darbu vai ar vecāku piekrišanu
patstāvīgi nodarbojoties kādā arodā, rūpniecībā vai tirdzniecībā u.tml.;
viss, ko vecāki no bērniem piederošās mantas nodod viņu brīvā pārvaldībā;
visa manta, kuru bērniem bez atlīdzības piešķīruši radinieki vai citas personas ar
nosacījumu, lai bērni to pārvaldītu un lietotu patstāvīgi, izņemot mantu, kas
piešķirta noteiktam mērķim.
Brīvo mantu nepilngadīgais pārvalda patstāvīgi. Viņš var par šo mantu noslēgt
darījumus parastās pārvaldības robežās, un viņš par tiem atbild ar savu brīvo
mantu.
Tāpat nepilngadīgais drīkst patstāvīgi noslēgt tādus darījumus, kas:
1) saistīti ar viņa patstāvīgo nodarbošanos kādā arodā,
tirdzniecībā u.tml. (CL 260.p.2.d.), vai
2) ir nepilngadīgajam acīm redzami par labu (CL 261.p.2.d.).
amatniecībā,

26.

Aizgādības tiesību izbeigšanās un aprobežošana I
Aizgādība izbeidzas:
1) ar vecāku vai bērna nāvi;
2) kad pazudušais no vecākiem atzīts par mirušu;
3) kad bērnu adoptējusi trešā persona;
4) kad bērns sasniedzis pilngadību.
Vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna
veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību
un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka
atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami
aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem
vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.
Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.

27.

Aizgādības tiesību izbeigšanās un aprobežošana II
Aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:
1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai
nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam,
ka bērnu adoptē otrs laulātais;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.
Šajos gadījumos aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes
aprūpi.
6) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai
saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam un ja nepastāv otram vecākam šķēršļi īstenot
bērna aprūpi (CL 203.p.3.d.).
Sk. AT21.12.2018. spriedumu lietā SKA-1598/2018 un AT 29.12.2021. spriedumu SKA-1209/2021 !!!
Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv minētie apstākļi. Ja
gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības
celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no
vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.
Sk. AT 05.10.2020. spriedumu SKA-1471/2020
Bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms gada termiņa
iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.

28.

Aizgādības tiesību izbeigšanās un aprobežošana III
Ja nepilngadīgais dodas laulībā, vecāki zaudē tiesību pārstāvēt savu
nepilngadīgo bērnu un pārvaldīt viņa nebrīvo mantu. Ja šādu laulību šķir vai atzīst
par neesošu, vecāku tiesības pārvaldīt nebrīvo mantu neatjaunojas.
Ja viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu, bērna mantu pārvalda otrs no
vecākiem vai šim nolūkam bāriņtiesas iecelts sevišķs aizbildnis. Ja abi vecāki atzīti
par maksātnespējīgiem, bērna mantas pārvaldīšanai bāriņtiesa ieceļ sevišķu
aizbildni.
Ja tiek izbeigta viena vai abu vecāku maksātnespējas lieta vai atcelta
aizgādnība pār vecāku, bāriņtiesa lemj par sevišķā aizbildņa atcelšanu.
Sk. AT Tiesu prakses apkopojumu “Aizgādība, saskarsme, uzturlīdzekļi. Senāta
judikatūras atziņas 2006. gads – 2022. gada septembris”, pieejams:
https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibas