Rūpniecisko izejvielu resursi
Dzelzs (Fe)
Lielākie dzelzsrūdas baseini
Alumīnijs (Al)
Varš (Cu)
Svins (Pb)
Alva (Sn)
Sudrabs (Ag)
Zelts (Au)
Platīns (Pt)
Dārgakmeņi
Celtniecības materiāli
1.19M
Category: geographygeography

Rūpniecisko izejvielu resursi

1. Rūpniecisko izejvielu resursi

2.

Saimnieciski nozīmīgākās ir
melno un krāsaino metālu rūdas.
• Melno metālu rūda – dzelzsrūda
• Krāsaino metālu rūdas: alumīnijs,
varšs, svins, cinks, niķelis, alva
• Krāsainie metāli – cēlmetāli: zelts,
sudrabs, platīns

3. Dzelzs (Fe)

Visvairāk izmantotā dzelzsrūda
– hematīts. Dzelzsrūdas rūpnieciskā
ieguve notiek ~40 pasaules valstīs.
Ar dzelzsrūdu bagātākās valstis –
Ukraina, Krievija, Ķīna, Brazīlija,
Austrālija.

4. Lielākie dzelzsrūdas baseini

Kurskas magnētiskā
anomālija
Krivojroga
Kostomukša
Augšezers
Minasžeirasa
Krievija
Ukraina
Krievija
ASV
Brazīlija

5.

Visvairāk dzelzsrūdu importē valstis ar
attīstītu metalurģisko rūpniecību un mašīnbūvi:
Japāna
Vācija
Dienvidkoreja
Itālija
Francija
Lielbritānija
Ķīna

6. Alumīnijs (Al)

Iegūst no boksītu rūdas. Alumīnijs ir
visizplatītākais metāls pasaulē. Alumīnija rūdu
visvairāk iegūst Austrālijā, Brazīlijā, Ķīnā.
Alumīniju kā vieglu un izturīgu materiālu
pielieto elektrotehnikā, transportā,
iesaiņojumos, būvkonstrukcijās.

7. Varš (Cu)

75% vara rūdas krājumu ir Andu kalnu vara
joslā (Čīle), Āfrikas vara joslā (Zambija, Kongo)
un Austrālijā. Lielākā vara eksportētāja ir Čīle.
Varu izmanto elektrotehniskajā rūpniecībā,
vadu, kabeļu ražošanā. Tādēļ visvairāk varu
importē Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna.

8. Svins (Pb)

Lielākie svina ieguvēji ir
Austrālija, Ķīna, ASV, Peru. Izmanto
Akumulatoros, pretkorozijas
materiālos, munīcijas ražošanā,
aizsargmateriālos pret radioaktīvo
starojumu.

9. Alva (Sn)

Ir divas alvas rūdas joslas:
• Bolīvija un Peru
• Āzijas Klusā okeāna piekraste no Čukču
pussalas līdz Malakas pussalai
Lielākā alvas eksportētāja ir Indonēzija.

10. Sudrabs (Ag)

Ir visvairāk iegūtais cēlmetāls. Lielākās
atradnes ir Polijā, Ķīnā, ASV, Meksikā, Austrālijā.
Izmanto elektrotehniskajā rūpniecībā,
juvelierizstrādājumos un foto preču ražošanā.

11.

12.

13. Zelts (Au)

Kopš civilizācijas sākumiem ir iegūtas
155000 tonnas zelta. No tā 15% zuduši. Rūdā ir
maza zelta koncentrācija: 1 t = 1 g zelta.
Visvairāk zelta iegūst DĀR, Austrālijā, Krievijā,
Ķīnā, ASV, Kanādā. Izmanto juvelierizstrādājumu
ražošanā, elektroniskajā rūpniecībā un medicīnā.
Zeltu mēra Trojas uncēs. 1 unce = 31,10 g

14.

15. Platīns (Pt)

Mūsdienu vērtīgākais cēlmetāls. Iegūst
Krievijā Urālos, Kolumbijā, Kanādā, Centrālāfrikā.
Izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, radiotehnikā,
kosmosā, medicīnā, juveliermākslā.

16. Dārgakmeņi

Visvairāk to ir DĀR, Krievijā – dimants,
rubīns, safīrs, smaragds, aleksandrīts u.c. Bez
juvelierizstrādājumiem dimantu izmanto dārgu
urbšanas iekārtu un instrumentu ražošanā.
Pusdārgakmeņi ir lazurīts, jašma, malahīts,
ko izmanto juvelierizstrādājumos un kā izcilus
apdares materiālus.

17.

18.

19.

Krāsainā un melnā metalurģija no
vides aizsardzības viedokļa ir ļoti
problemātiskas nozares. Dod 40% no
visiem izmešiem atmosfērā – oglekļa
oksīds, sērs, slāpeklis, bet notekūdeņus
piesārņo sāļi – arsēns, flours, antimons.

20.

21. Celtniecības materiāli

Kaļķakmens, granīts,
dolomīts, smilts, māls, grants,
ģipsis. Travertīns, no kā veidots
Brīvības piemineklis un Rīgas
Brāļu kapi.
English     Русский Rules