516.76K
Category: lingvisticslingvistics

10 Zemo urīnceļu slimības

1.

Zemo urīnceļu slimības

2.

Zemo urīnceļu slimības
• Zemo urīnceļu infekcija
• Urolitiāze
• Kaķu idiopātisks cistīts
• Iedzimtie ektopiskie ureteri
• Urīna nesaturēšana

3.

Zemo urīnceļu infekcija (UTI)
• Visbiežāk baktērijas urīnpūslī un proksimālajā urīnizvadkanālā nonāk
ascendējošā ceļā no zarnu mikrofloras
• Subklīniska bakteriūrija 2-9% suņiem un 10-30% kaķiem, visbiežāk
identificētas baktērijas ir E.coli un Enterococcus faecalis

4.

Zemo urīnceļu infekcijas diagnostika
• Bakteriūrijas identifikācija
Urīna parauga bakterioloģiskā izmeklēšana
Urīna sedimenta izmeklēšana
• Bakteriūrijas epidemioloģija
Gram negatīvas baktērijas visbiežāk izolētas suņiem (>60% no pozitīviem
uzsējumiem): E.coli (45-55% suņiem ar bakteriūriju), Proteus spp.,
Pseudomonas aeroginosa, Klebsiella spp.
Gram pozitīvas baktērijas (tiek izolētas 2-14% gadījumos: Staphylococcus spp.,
Streptococcus spp., Enterococcus spp.
• Bakteriūrijas nozīmīgums
Bakteriūrija ar vienlaicīgu piūriju (>3-5 leikocīti redzes laukā) liecina par
infekciju

5.

Zemo urīnceļu infekcijas ārstēšana
• Standarta terapija ir antibiotiku lietošana
• Iedala:
Nekomplicētas UTI ārstēšana
Komplicētas UTI ārstēšana

6.

Nekomplicētas UTI ārstēšana
• Nekomplicēta jeb parasta UTI ir identificēta kā UTI, kas rodas ne
biežāk kā reize 6 mēnešos citādi veselam dzīvniekam ar normālu
urīntrakta anatomiju un darbību.
• Izņēmums kaķi un nekastrēti suņi
• Klīniskās pazīmes: disūrija, polakiūrija, strangūrija
• Pirmās izvēles antibiotikas ir amoksicilīns, cefaleksīns, trimetoprīms
sulfonamīds
• Otrās izvēles antibiotikas ir amoksicilīns –klavulānskābe,
fluorokvinolons un cefovecīns
• Ārstēšanas kurss 7-14 dienas

7.

Nekomplicētas UTI ārstēšana
• Ja infekcija ir rezistenta pret izvēlēto antibiotiku, bet klīniski
pacientam novēro uzlabojumu, antibiotiku kursu pabeidz un atkārto
urīna analīzi un bakterioloģiju pēc 3-5 dienām pēc terapijas
pabeigšanas lai pārliecināties par infekcijas iznicināšanu
• Ja infekcija ir rezistenta un klīniskas pazīmes nepazūd, sākotnējo
antibiotiku lietošanu pārtrauc un uzsāk piemērotu antibiotiku kursu

8.

Komplicēta UTI
• Pastāv pamatā esoša anatomiska, funkcionāla vai metaboliska
anomālija vai blakusslimība, kuru rezultātā veidojas persistenta
infekcija, UTI recidīvs vai reinfekcija
• Persistenta infekcija- antibiotiku terapija nestrādā un nespēj sterilizēt
urīnu
Rezistentas baktērijas
Novājināta pacienta imūnsistēma
Samazināta vidēja antibiotiku koncentrācija urīnā

9.

Komplicēta UTI
• UTI recidīvs- urīns ir brīvs no infekcijas, bet baktērijas no rezervuāra
rekolonizē urīntraktu ar to pašu organismu dažu dienu vai nedēļu laikā
Baktēriju koloniju avoti var būt nieres, prostata, urolīti, maksts, urotēlijs
Recidivējošo infekciju ārstēšanas mērķis ir identificēt un novērst infekcijas avotu
Terapijas kurss ir 4-6 nedēļas
• Reinfekcija- attīstās, kad ir izmaiņas organisma aizsargspējās, kas ļauj
jauniem baktēriju celmiem kolonizēt urīnpūslī nedēļu vai mēnešu laikā pēc
sākotnējas UTI
Pacienta sistēmiskā izmeklēšana
Zemo urīnceļu izmeklēšana (anatomiskās un mehāniskās izmaiņas)
Ārstēšanai nepieciešama urīna bakterioloģija ar antibiogrammu

10.

UTI profilaktiska terapija
• Dzērveņu/dzērveņu ekstrakta, glikozamīna saturoša papildbarība
• Antibiotiku profilaktiska terapija
1/3 līdz ½ no kopējas antibiotikas dienas devas vakaros uz nakti
Ārstēšanu turpina 6 mēnešus, reize mēnesī veic bakterioloģisko izmeklēšanu
Pēc 6 mēnešiem ja urīns paliek sterils, antibiotiku lietošanu pārtrauc un
terapiju atkārto pēc nepieciešamības

11.

Urolitiāze suņiem
• Urolitiāzes sindroms ir definēts kā pārmantotu, iedzimtu vai iegūto
patofizioloģisko faktoru kombinācija, kas pakāpeniski palielina
izdalāmo metabolītu izgulsnēšanos urīnā un akmeņu veidošanās risku
• 80% no urolītiem ir struvīti un kalcija oksalāti
• Šķirņu predispozīcija
Miniatūrais šnaucers, ši tsu, jorkšīras terjers, čihua hua, bišon frize, maltas
zīda suns – kalcijas okslāti
Angļu buldogi - urātu un cistīna urolīti
Dalmācieši – urāti (96%)

12.

Urolitiāze suņiem. Diagnostika.
• Indikācija: zemo urīnceļu klīniskās pazīmes
• Vizuāla diagnostika
Rentgenoloģiskā izmeklēšana
Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana
• Urīna parauga izmeklēšana
• Urīna bakterioloģija
• Urolītu minerālu sastāva noteikšana
• Asins aina un seruma bioķīmija

13.

Urolitiāze suņiem. Ārstēšana.
• Ķirurģiskā ārstēšana
• Medikamentoza terapija asimptomātiskiem pacientiem (struvītu
urolīti) – urīna paskābināšana un antibiotiku terapija

14.

Urolitiāze suņiem. Profilakse.
• Kalcija oksalāti
augsts recidīva risks (ap 50% 2 gados)
hiperkalciūrija ir primārs urolītu veidošanās iemesls
Terapijas stratēģija:
slapjas barības izbarošana lai uzturēt urīna blīvumu < 1.020
izvairīties no pārtikas, kas veicina urīna paskābināšanos( <pH 6.6-7)
suņiem ar konsekventi skābo urīnu var lietot kālija citrātu (75 mg/kg q 12-24h) vai citus
citrāta sāļus

15.

Urolitiāze suņiem. Profilakse.
• Struvīti
Lielāka daļa no struvītu urolītiem ir UTI (baktērijas kas producē ureāzi)
rezultāts
Terapijas pamatā ir diēta struvītu šķīdināšanai un piemērota antibiotiku
terapija UTI gadījumos. Urīna analīzes kontrole un vizuālas diagnostikas
izmeklējumus veic ik pēc 4-6 mēnešiem.

16.

Urolitiāze suņiem. Profilakse.
• Urāti
Urātu transportēšanas iedzimtas izmaiņas un aknu portovaskulālas anomālijas
Hiperurikozūriju ir primārs urolītu veidošanās iemesls
Terapijas stratēģija: samazināt diētas purīna daudzumu, bloķēt urātu
prekursoru metabolismu un palielināt urātu šķīdība (paaugstinot urīna pH 7.07.5). Lai panāktu pastāvīgi zemu urīna blīvumu (<1.020) izbaro slapju barību
vai pievieno barībai ūdeni. Ja pH <7, apsver kālija citrāta lietošanu.
Suņiem, kuriem nav aknu slimību (dalmācieši, buldogi) lai samazināt purīna
pārveidi urīnskābē lieto allopurinolu (ksantīna oksidāzes inhibitors)
Suņiem ar portovaskulārām anomālijām - ķirurģiska korekcija, pietiekams
uzņemta ūdens daudzums un urīna alkalizācija

17.

Urolitiāze kaķiem

18.

Klīniskās pazīmes
• Cistourolīti:
Zemo urīnceļu klīniskās pazīmes (polakiūrija, strangūrija, hematūrija)
Bieži nejauša atradne
• Urīnizvadkanāla obstrukcijas gadījuma – obstrukcijas pazīmes

19.

Diagnostika
• Urīna analīze
• Urīna bakterioloģija
• Asins aina un seruma bioķīmija
• Vizuāla diagnostika
Rentgenoloģiskā izmeklēšana
Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana
• Urolītu minerālu sastāva noteikšana

20.

Diagnostika

21.

Ārstēšana
• Ķirurģiskā vai laparoskopiskā cistostomija

22.

Struvītu urolīti
• Kaķiem parasti veidojas sterilā urīnā
• Predisponējošie faktori:
Šķirnes, dzimuma, barošanas faktoru kombinācija
Sārmains urīns
Koncentrēts urīns
• Ārstēšana: diēta urolītu šķīdināšanai
• Profilakse: uzturēt atšķaidītu urīnu palielinot uzņemta ūdens
daudzumu

23.

Kalcija oksalāti
• Predisponējošie faktori: koncentrēts, piesātināts ar kalciju un
oksalātiem urīns un zems urīna pH
• Ārstēšana: ķirurģiskā
• Profilakse:
Diēta - palielināt uzņemta ūdens daudzumu (vēlamais urīna blīvums <1.025,
urīna pH p 7)
kālija citkāts ( sākotnēja deva 75 mg/kg PO q 12h)
• Kontrole pēc urolītu izņemšanas (RTG vai USG) pēc 1 mēneša, 3, 6 un
tad katrus 6 mēnešus

24.

Purīna urolitiāze
• Biežāk sastopami amonija urāti
• Jaunie kaķi
• Predisponējošas slimības:
Portovaskulāras anomālijas
Mikrovaskulāra displāzija
Jebkura smaga aknu disfunkcija
Dažām kaķu šķirnēm var būt ģenētisks metabolisma defekts
• Ārstēšana: ķirurģiskā
• Profilakse: sārmaina diēta ar ierobežotu proteīna saturu, vēlama slapja
barība

25.

Kaķu idiopātisks jeb intersticiāls cistīts (FIC)
• Biežākais FLUTD (feline lower urinary tract disease) veids un cēlonis
• Patofizioloģija īsti nav skaidra, ir saistīta ar apkārtējas vides un
uzvedības stresa faktoriem
• Klīniskās pazīmes: polakiūrija
• Laboratorisksās atradnes: hematūrija
• Diagnostika: izslēgšanas diagnoze (urīna analīze, urīna bakterioloģija,
rentgenologiskā un/vai ultrasonogrāfiskā izmeklēšana)

26.

Kaķu idiopātisks jeb intersticiāls cistīts (FIC)
• Ārstēšana:
Lielākai kaķu daļai klīniskās pazīmes parasti pazūd dažu dienu laikā
Uzlabot kaķim apkārtējas vides apstākļus (nodrošināt barību un ūdeni,
atpūtas vietas, spēles, vairākas kaķu tualetes, kā arī samazināt iespējamus
draudus un konfliktu starp kaķiem mājās ar lielu kaķu skaitu)
Diēta
Analgētiķi: opioīdi (buprenorfīns 10-20 mcg/kg 2-4x dienā līdz 7 dienām) un
NSAIDs
Tricikliskais antidepresants – amitriptilīns
Kaķu sintētiskie feromoni – Feliway

27.

Iedzimtie ektopiskie ureteri (EU)
• Raksturojas ar vienu vai abu ureteru izbeigšanu citā vietā nevis
urīnpūšļa trīsstūrī (urīnizvadkanālā, makstī vai dzemdē)
• Bieži ektopiskie ureteri ir saistīti ar citām vienlaicīgām iedzimtām
anomālijām (nieru aplāzija/hipoplāzija, ureterocele, urachus paliekas,
urīnpūšļa aģenēze/hipoplāzija, “pelvic bladder”)
• Kucēm ektopiskie ureteri sastopas biežāk nekā suņiem
• Predisponētas šķirnes ir sibīrijas haskijs, labradors retrīvers, zeltainais
retrīvers, ņūfaundlends, angļu buldogs, Vesthailendas baltais terjers,
foksterjers, skaiterjers, borderterjers, grifons, lielais Šveices ganu
suns, miniatūrais pūdelis un toipūdelis

28.

Klīniskas pazīmes un klīniska izmeklēšana
• Klīniskās pazīmes: periodiska vai pastāvīga urīna nesaturēšana no
dzimšanas vai atšķiršanas no zīdīšanas
• Klīniskā izmeklēšana: slapjš, urīna krāsas apmatojums ap ārējiem
dzimumorgāniem, sekundārs dermatīts, ap 2/3 no suņiem ir UTI

29.

Diagnostika
• Rentgenoloģiskā izmeklēšana: ekskretorā urogrāfija
• Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana: doplera izmeklējumi
• Datortomogrāfija ar kontrastvielu
• Uretrocistoskopija

30.

Ārstēšana
• Ķirurģiska ārstēšana
• Medikamentoza ārstēšana: estrogēni vai alfa receptoru agonisti vai to
kombinācija urīna nesaturēšanas kontrolei

31.

Urīnizvadkanāla sfinktera mehānisma
nepietiekamība (USMI)
• USMI ir visbiežāk sastopams urīna saturēšanas traucējums suņiem
• Urīnizvadkanāla sfinktera mehānisms iekļauj sevī urīnizvadkanāla
gludu muskulatūru, apkārtējos audus, zemādas asinsvadus un
urotēliju
• USMI izraisa šo kompleksa traucējumi, tādi kā samazināta muskuļu
atbildes reakcija un tonuss; un izmaiņas periuretrālos audos
• Kucēm šīs izmaiņas ir saistītas ar samazinātu estrogēnu un
paaugstinātu FSH un LH koncentrāciju pēc OHE

32.

Klīniskas pazīmes un diagnostika
• Urīna nesaturēšana parasti parādās dažu gadu laikā pēc OHE
• Klīniskas pazīmes ir neapzināta urīna peļķes atstāšana kur suns guļ,
bet kad suns nomodā, urinēšana ir normāla un urīna nesaturēšana
netiek novērota
• Klīniska izmeklēšana parasti bez atradnēm
• Rekomendē veikt urīna analīzi un urīna bakterioloģiju
• Bieži novēro UTI

33.

Ārstēšana
• Medikamentoza USMI ārstēšana:
estrogēni
dietilstilbestrols (DES) 0.1-1 mg/uz suņa PO q 24h 5-7 dienas, tad reize nedēļā vai pēc
nepieciešamības
estriols 2 mg/uz suņa PO q 24h 14 dienas, tad 1 mg q 24h
Alfa receptoru agonisti
Fenilpropanolamīns 1-1.5 mg/kg PO q 8-12 h
English     Русский Rules