Nevardarbīgās audzināšanas metodes un disciplinēšanas paņēmieni
Plāns
Temperaments
Temperamenta dimensijas
Aktivitātes līmenis
Regularitāte
Pirmā reakcija uz jauno
Pielāgošanās
Sensorais/fiziskais jūtīgums
Reakcijas intensitāte
Noskaņojums
Uzmanības noturība
Neatlaidība
Vadošie temperamenta tipi
Uzvedības mērķi
Uzmanība
Vara
Atriebība
Neatbilstība (pieņemtā bezpalīdzība, aiziešana)
Uzvedības mērķu atklāšana
Kas ir disciplīna?
Disciplīnas mērķi ir:
Disciplīna palīdz bērnam, jo ļauj sevī attīstīt:
Kāpēc bērni kļūst nepaklausīgi?
Kā veicināt pozitīvu uzvedību?
Kā rīkoties, kad šķietami zūd kontrole pār sevi?
Labas disciplīnas pamatprincipi...
Disciplinēšanas metodes
Zvaigžņu kalendāri Izvēlaties vienu uzvedību veidu Kalendāru sagatavojiet kopā ar bērnu Kopā izvēlaties apbalvojumu Norunājiet
Norises struktūra
217.50K
Category: pedagogypedagogy

Nevardarbīgās audzināšanas metodes un disciplinēšanas paņēmieni

1. Nevardarbīgās audzināšanas metodes un disciplinēšanas paņēmieni

Metodisko atbalsta materiālu sagatavoja:
psiholoģe Ilvija Razgale,
©IZM Valsts izglītības satura centrs

2. Plāns

Temperaments
Uzvedības mērķi
Disciplīna un sods bērnu audzināšanā
Disciplinēšanas metodes
Metodes

3. Temperaments

Temperaments ir individuāla nosliece
reaģēt uz apkārtējo vidi noteiktā veidā.
Daudzi
temperamenta
komponenti
noteikti ģenētiskā līmenī.
Apkārtējā vides faktori arī ir saistīti ar
temperamenta formēšanos.

4. Temperamenta dimensijas

1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
Aktivitātes līmenis
Regularitāte
Pirmā reakcija uz jauno
Pielāgošanās
Sensorais/fiziskais jūtīgums
Reakcijas intensitāte
Noskaņojums
Uzmanības noturība
Neatlaidība

5. Aktivitātes līmenis

Tas norāda, cik proporcionāli no visa laika
bērns ir aktīvs, un cik - mierīgs.
Daži bērni nevar nosēdēt mierīgi ne
mirkli, turpretim citi stundām mierīgi spēlējas
ar savām rotaļlietām.

6. Regularitāte

Tā norāda, cik viegli paredzama ir bērna
uzvedība saistībā ar bioloģiskām funkcijām.
Dažiem bērniem gulētiešana un ēšana
norit „kā pēc pulksteņa”, citiem ir vāji izteikts
dabiskais ritms.

7. Pirmā reakcija uz jauno

Tā saistīta ar piesardzību un to, cik viegli
bērns pieņem jaunus piedzīvojumus - jaunu
ēdienu, jaunus cilvēkus, jaunas drēbes, utt.
Daži izvairās no nepazīstamā un to
noraida, bet citi uz jaunām lietām un uz
jauniem piedzīvojumiem reaģē ar prieku.

8. Pielāgošanās

Šī iezīme attiecas uz to, cik ātri vai lēni
bērns pielāgojas jaunām situācijām un
izmaiņām viņa ierastajā ikdienas gaitā.
Bērniem ar adaptācijas grūtībām ir lielas
problēmas iejusties jaunā vidē – bērnu dārzā,
skolā, klasē un jaunā.

9. Sensorais/fiziskais jūtīgums

Tas norāda cik jūtīgs ir bērns pret
sensoriem stimuliem - temperatūras maiņām,
pieskārieniem, garšu dažādību utt.
Ļoti jūtīgi bērni var grūti panest troksni,
spilgtu
gaismu,
dažādiem
audumu
pieskārienus utt.

10. Reakcijas intensitāte

Šī iezīme attiecas uz to, cik spēcīgas ir
bērna reakcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir
pozitīvas vai negatīvas.
Dažiem bērniem ir spēcīgas emocijas, kas
ir viegli uztveramas, turpretī citi sevi izpauž
mērenāk.

11. Noskaņojums

Šī iezīme ir saistīta ar to, cik bieži bērnam
ir
patīkams,
priecīgs
un
draudzīgs
garastāvoklis salīdzinājumā ar to, cik bieži viņš
raud un jūtas nelaimīgs.
Daži bērni gandrīz vienmēr jūtas laimīgi,
turpretim citiem ikviens sīkums izraisa
neapmierinātību.

12. Uzmanības noturība

Tā ir saistīta ar koncentrēšanās spēju. Šī
iezīme norāda, cik lielā mērā ārējie stimuli
bērniem var traucēt veikt uzsākto darbību.
Daži bērni var koncentrēties uz darbību,
kaut arī visapkārt valda troksnis, turpretī
citiem, lai kaut ko uzsāktu, jābūt klusumā.

13. Neatlaidība

Tas parāda, cik ilgi bērns var darbību
turpināt bez pārtraukuma, neraugoties uz
šķēršļiem.
Daži bērni var ilgu laiku veltīt tam, lai kaut
ko iegūtu vai panāktu.

14. Vadošie temperamenta tipi

Vieglais temperaments (40% no izlases). Labsirdīgi, jautri bērni, līdzsvaroti,
parasti ir labā garastāvoklī, ir pilnībā atvērti jauniem piedzīvojumiem un
labi pielāgojas viņiem. Viņu ieradumiem ir regulārs un paredzams raksturs.
Grūtais temperaments (10% no izlases). Grūtie bērni ir aktīvi, viegli
uzbudināmi un mainīgi attiecībā uz saviem ieradumiem. Viņi parasti
enerģiski reaģē uz izmaiņām savā ikdienas kārtībā, un ļoti lēnām adaptējās
pie jauniem cilvēkiem un situācijām.
Slābanais temperaments (15% no izlases). Tie ir šļaugani bērni, kuri lēnām
pielāgojas jauniem cilvēkiem un apstākļiem, taču tik intensīvi nereaģē.
Pārējie bērni (35%) demonstrēja tik unikālus uzvedības paternus, ka viņus
nebija iespējams apvienot noteiktā grupā.

15. Uzvedības mērķi


Uzmanība
Vara
Atriebība
Neatbilstība (pieņemtā bezpalīdzība, aiziešana)

16. Uzmanība

Moto
“Es neesmu izcils, bet es vismaz nepalikšu nepamanīts, ja spēšu
panākt īpašu uzmanību, satraukumu vai pakalpojumu”;
“Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad man pievērš uzmanību”;
Raksturojums
trokšņains, nemierīgs, lielīgs, pārmērīgi pakalpīgs, pļāpīgs, izdara
sīkas palaidnības, ākstās, “hiperaktīvs”;
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu bērns apstājas uz īsu brīdi;
Pieaugušā reakcija jūs jūtaties sadusmots, tiecaties domāt par bērnu kā par sodību
vai traucēkli, vai vismaz tādu, kas aizņem pārāk daudz laika;
Palīdzība
• Apburtais aplis: Nepareiza uzvedība reakcija nepareiza uzvedība
• Ignorējiet slikto uzvedību. Jebkura gadījumā samaziniet tai veltīto uzmanību.
• Uzmanības novēršana
• “Vērotāju” izolēšana
• Sniegt uzmanību par atbilstošu, labu un pareizu uzvedību
• Pārtraukt darbību un gaidīt, kamēr tiek izbeigta nevēlamā uzvedība
• Loģisko seku izmantošana Neko nesakiet par tiekšanos pēc uzmanības, bet atzīstiet
cita bērna teicamo uzvešanos;

17. Vara

Moto
“Es varu nebūt uzvarētājs, bet es vismaz varu parādīt cilvēkiem, ka viņi nevar
pieveikt mani vai atturēt darīt to, ko grib viņi”;
“Es esmu nozīmīgs tikai tad, kad ir tā kā es gribu’;
Raksturojums – agresīvs, nepakļaujas autoritātei, nekaunīgs, atsākas izpildīt darbu,
melo, neklausa, dusmojas, cenšas būt “boss”, sabožas, kliedz, ja nevar panākt savu;
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – sliktā uzvedība turpinās, var pat koriģēšanas dēļ
pasliktināties;
Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties uzveikts, sagrauts, nikns, varat izjust, ka jūsu vadošā
pozīcija ir apdraudēta;
Palīdzība
• Uzbrukums pretuzbrukums pretuzbrukums.
• Neiesaistīties cīņā par varu.
• Bezspēcības atzīšana
• Izrādīt cieņu
• Izstrādāt sadarbības modeli
• Novērst konflikta iemeslu;
• Uzticēt kaut ko nozīmīgu vai īpašu

18. Atriebība

Moto “Cilvēki neinteresējās par mani, bet es vismaz varu kaut ko izdarīt, lai
atmaksātu pārestību”;
“ Es būšu nozīmīgs tikai tad, ja tu būsi tik stipri aizvainots, cik stipri
bija aizvainojuši mani”;
Raksturojums vardarbīgs, brutāls, īgns, vārdos un/vai darbībā aizvainojošs
pret citiem;
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – koriģēšanas gadījumā bērns pāriet uz vēl
negantāku uzbrukumu, tiecas atriebties;
Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties apvainots, varat uzskatīt, ka bērns ir zemisks
vai ļauns;
Palīdzība
• Aizvainojums aizvainojums aizvainojums
• Mīlēt un/vai pieņemt.
• Palūgt izdarīt kaut ko noderīgu un īpašu priekš pieaugušā.
• Uzlabot attiecības starp viņu un kādu iebiedētu grupas biedru.
• Parādīt, ka emocionalitāte ir labu īpašība
• Novērst vardarbīgu izturēšanos pret viņu
• Nepakļauties provokācijām

19. Neatbilstība (pieņemtā bezpalīdzība, aiziešana)

Moto “Es nespēšu mēroties ar citiem, bet man vismaz kaut kas jādara, lai
cilvēki mani nepamestu”;
“Es tik un tā neko nevaru, lieciet mani mierā un atstājiet mani vienu”;
Raksturojums – neko nedara, pat nemēģina darīt, ja kaut ko uzsāk, tad viegli
atkāpjas, izolē sevi no pārējiem, lēnprātīgs, parasti neparada nekādas
disciplīnas problēmas;
Reakcija uz uzvedības koriģēšanu – nekādas reakcijas uz koriģēšanu;
Pieaugušā reakcija – jūs jūtaties bezspēcīgs vai gatavs padoties. “Ko es varu
viņam padarīt?” Varat uzskatīt bērnu par sapņotāju vai muļķi.
Palīdzība
• Atklāt tos darbus, kurus viņš var izdarīt labi.
• Uzstādiet pietiekami zemus standartus
• Mācīt iekšējo valodu
• Parādīt, ka kļūdīties ir cilvēcīgi
• Novērtēt jebkura veida bērna pozitīvu veikumu, bez lieka trokšņa

20. Uzvedības mērķu atklāšana

1.“Anna, vai tu zini, kāpēc tu (nosaukt konkrētas sliktās uzvedības izpausmi un vietu, kur tas notiek)?”
2. “Vai es varētu tev pastāstīt, ko es domāju".
“Es gribētu pastāstīt, ko es par to domāju”
3.
“Vai varētu būt, ka Tu domā (vēlies, jūti),
Uzmanības mērķis:
… ka es tevi neievērošu?”
…ka tu gribi man likt nodarboties ar tevi?”
…ka tu gribi, lai mēs skatāmies uz tevi?”
Varas mērķis:
... man pierādīt, ka vari darīt, ko gribi, un, ka neviens tevi nevar piespiest kaut ko izdarīt?”
Atriebības mērķis:
... (kādu) aizvainot?”
Neatbilstības mērķis:
... ka nespēsi izdarīt tik labi, kā vēlētos, tāpēc tu labāk nemaz nemēģini?”
... lai tevi liek mierā?”
Brīdinājums:
Neizmantojiet savas zināšanas “birku” līmēšanai;
Pārrunājiet, ko jūs kopā varētu darīt, lai mainītu traucējošo uzvedību.
Paudiet pārliecību, ka jūs kopā ar to tiksiet galā.

21. Kas ir disciplīna?

Disciplinēšana
nozīmē
mācīt
bērnam pieņemamu uzvedību, kas
noteiks to, kā bērns jūtas un izturas
ŠODIEN un to, kā bērns jutīsies un
izturēsies RĪT.

22. Disciplīnas mērķi ir:

• Palīdzēt bērnam izvairīties no problēmām,
kad viņš izaugs lielāks
• Iemācīt bērnam pašdisciplīnas principus, kas
viņam nepieciešami visa mūža garumā

23. Disciplīna palīdz bērnam, jo ļauj sevī attīstīt:

• Paškontroli
• Cieņu pret citiem
• Prasmi pieņemami izpaust savas emocijas
• Pašcieņu
• Paļāvību uz sevi
• Attīsta zināmu kārtību

24. Kāpēc bērni kļūst nepaklausīgi?

• Viņi ir noguruši
• Dusmas
• Pārpratumi
• Bailes
• Greizsirdība
• Pāridarījums

25. Kā veicināt pozitīvu uzvedību?


Mīliet bērnu- bērniem ir svarīgi zināt, ka viņus mīl.
Uzmanīgi klausieties bērnā. Mudiniet , lai bērns runātu par savām domām un
izjūtām. Tava interese palīdzēs bērnam sajusties svarīgākam. Mēģiniet parunāt
dienas laikā ar katru bērnu individuāli, ejot pastaigā, mazgājot traukus, ēdot,
liekot bērnus gulēt.
Izprotiet bērnu. Bērnu vajadzības un vēlmes mainās, bērnam pieaugot.
Nosakiet robežas. Bērniem ir vajadzīgas robežas, lai viņi justos droši un
iemācītos paškontroli. Pārliecinieties, ka bērns saprot šīs robežas. Bērni var
mēģināt jūs pārbaudīt, lai pārliecinātos, vai tas ir nopietni.

26. Kā rīkoties, kad šķietami zūd kontrole pār sevi?


Pirms reaģējat, pamēģiniet paskatīties uz situāciju caur bērna acīm.
Esiet uzmanīgi ar vārdiem, ko lietojat! Tādi vārdi, kā muļķis, stulbenis, idiots,
slikts, bezvērtīgs un apgalvojumi kā “Tu nekad...” vai “Tu vienmēr...” atstāj
dziļāku ietekmi nekā Jūs spējat iedomāties. Tā vietā mēģiniet noskaidrot, kāpēc
bērns ir negatīvi uzvedies.
Izvairies no fiziska soda. Pēršana, speršana, raustīšana, sišana pa vaigiem
neiemācīs bērniem pieņemamas uzvedības modeļus un traumē bērna
attīstību. Bērni mācās no piemēra.

27.

• Disciplinē bērnu nevis sodi viņu! Daudzi pieaugušie uzskata, ka tas ir viņu
pienākums disciplinēt bērnu. Tā ir patiesība, taču disciplinēšana nav tas
pats, kas fiziska sodīšana. Disciplinēšana ietver sevī sarunas ar bērnu, kas
ļauj viņiem izprast savu uzvedību un māca viņiem paškontroli un
noteikumus. Fizisks sods, liek bērnam saprast tikai to, ka Jums nav paticis
tas, ko viņš darījis, bet nedod iespēju pašam mainīt savu uzvedību.
• Parūpējies par savu emocionālo un garīgo labsajūtu. Bērniem var palīdzēt
tikai tādi cilvēki, kas paši apzinās savas emocionālās vajadzības un prot par
tām parūpēties.
• Esiet tiešs, taisnīgs un konsekvents bērna audzināšanā.
• Priecājies par saviem panākumiem bērnu audzināšanā!

28. Labas disciplīnas pamatprincipi...

• Slavējiet labu uzvedību! Tas liks viņam atkārtot šo uzvedību.
Bet nepārspīlējiet to!
• Veiciniet neatkarību! Ļaujiet, lai bērni piedalās lēmumu
pieņemšanā. Iedrošiniet bērnu, ja viņam kas neizdodas.
• Pārrunājiet emocijas. Sakiet bērnam, ka viņam ir tiesības
justies dusmīgam, nokaitinātam. Bet māciet, kā pareizā veidā
izpaust šīs emocijas.
• Mudiniet bērnu uzņemties atbildību! Uzdodiet bērnam savus
pienākumus, kas ir atbilstoši viņa vecumam un spējām.

29. Disciplinēšanas metodes


Uzmanības novēršanas metode
“Pārtraukuma” metode
Sagatavošana stresa situācijai
Ciešā fiziskā kontakta metode
Humors

30.

• Kompromisa atrašana
• Izvēles piedāvāšana
• Stingrs atgādinājums
• Dabiskās un loģiskās uzvedības sekas

31.

• Vienas minūtes rājiens
Pirmais posms:




Rājiens nenotiek publiski
Tiek saglabāts fizisks kontakts
Pieaugušais skaidri pauž savas izjūtas
Tiek konkrēti nosaukta bērna uzvedība
Otrais posms
– Pieaugušais maina savu izturēšanos kļūstot sirsnīgs un iejūtīgs
– Pasaka bērnam par viņa labajiem nodomiem;
– Pasaka bērnam, ka viņam turpmāk ir iespēja ievērot noteikumus
Trešais posms




Jautā bērnam, ko viņš ir sapratis, kas ir bijis pieaugušā rūpju iemesls
Pieaugušais pauž savas raizes
Apskaujiet bērnu un ļaujiet viņam izpaust savas emocijas
Šis gadījums vairs nekad netiek pieminēts

32. Zvaigžņu kalendāri Izvēlaties vienu uzvedību veidu Kalendāru sagatavojiet kopā ar bērnu Kopā izvēlaties apbalvojumu Norunājiet

cik zvaigznītes nepieciešamas līdz
apbalvojumam
Zvaigznītes nedrīkst atņemt par sliktu uzvedību
Aprūpētājiem jāvērtē reālā bērna uzvedība
• Profesionāla palīdzība

33.

Esiet labi piemēri!!

34.


Dienas ritms
Noteikumi/rāmis
Vieta
Laiks
Mērķgrupa (vecums, attīstība, fiz.un garīgā veselība u.c.)
Tematika
Drošība dalībniekiem, videi
Iespējas (izmantot papildmateriālus)
Metodes (spēles, mākslas terapijas, piedzīvojumu pedagoģija u.c.)

35. Norises struktūra

• Iepazīšanās/ledus laušana (iesilda grupas
dalībniekus; pamats turpmākai sadarbībai)
• Tēmas atklāšana, aktualizēšana/darbošanās
interaktīvā veidā
• Noslēgums/atgriezeniskā saikne (iegūt informāciju no
grupas dalībniekiem; vad.-uzsvērt pozitīvo un
sasniegumus.
English     Русский Rules