Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās
Slaids 2
Valsts dibināšana
Slaids 4
Slaids 5
Slaids 6
Slaids 7
Slaids 8
Slaids 9
Slaids 10
Slaids 11
Slaids 12
Slaids 13
Rezultāti:
Brīvības cīņas 1918. gada 18. novembris – 1920. gada 11. augusts.
Slaids 16
Slaids 17
Slaids 18
Slaids 19
Slaids 20
Slaids 21
Slaids 22
Slaids 23
Slaids 24
Slaids 25
Slaids 26
Slaids 27
Slaids 28
Slaids 29
Slaids 30
Slaids 31
Slaids 32
Slaids 33
Slaids 34
Slaids 35
Slaids 36
Slaids 37
Slaids 38
Slaids 39
Slaids 40
Slaids 41
Latvijas Republika
Slaids 43
Slaids 44
Slaids 45
Slaids 46
Slaids 47
Slaids 48
Slaids 49
Slaids 50
Slaids 51
Slaids 52
Slaids 53
Slaids 54
Slaids 55
PSRS okupācija 1940. gadā
Slaids 57
42.34M
Category: historyhistory

Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās

1. Neatkarīgas Latvijas valsts veidošanās

Latvijas valsts dibināšana 1918.gada 18.novembrī bija notikums,
kas mainīja tautas vēstures gaitu.
Krists Magons, Rīgā, 2009. gada 1. novembrī

2. Slaids 2

1918. gads bija pretrunu pilns laika posms Latviešu tautai. Pirmais Pasaules Karš tuvojās
beigām. Latvijas liktenis bija nezināms. Vai Latvija paliks Krievijas sastāvdaļa, vai beidzot kļūs
brīva un neatkarīga valsts? Tāpat kā frontes līnija, kas gāja gar Daugavu, bija sadalījusi
Latviju divās daļās, tā arī pašos latviešos nebija vienprātības.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
2

3. Valsts dibināšana

Ideja par Latviju kā neatkarīgu valsti radās jau pirms 1918.gada.
Par šīs idejas autoru uzskata ideologu, izcilo politiķi un diplomātu - liepājnieku Miķeli Valteru.
Jau 1903.gadā, kad Latvija atradās Krievijas impērijas sastāvā,
viņš izvirzīja prasību par Krievijas sadalīšanu nacionālās valstīs.
Latvijas Republikas pirmais iekšlietu ministrs un ievērojams sabiedriski politiskais
darbinieks Miķelis Valters (1874 - 1968).
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
3

4. Slaids 4

1915.gadā vācu karaspēks ieņēma Kurzemi un to pameta 2/3 iedzīvotāju. Sākās vācu
okupācijas laiks. Rīgu atstāja liela daļa latviešu inteliģences, kuri kļuva par bēgļu vienotājiem
Krievijā. Latvieši cerēja uz Krievijas uzvaru pār Vāciju, domājot, ka pēc kara krievu valdība
piešķirs tiem lielāku brīvību. Ideja par Latvijas valsti pārauga autonomijas prasībā ar saukli:
„Brīvu Latviju brīvā Krievijā!”. Piederību Krievijai respektēja vairākos autonomijas projektos,
kurus izstrādāja latviešu sociāldemokrāti – F. Cielēns, K. Kurševics, kā arī nacionāldemokrāti
(laikraksta „Dzimtenes Atbalss” līdzstrādnieki Maskavā) L. Laicēns, E.Blankavs u.c.
Dzimtenes aizsardzībai tika organizēti latviešu strēlnieku pulki. Kaut arī dzimtenes
atbrīvošanu neizdevās panākt, cīņas tomēr stiprināja latviešu tautas pašapziņu.
Latviešu strēlnieki 1. pasaules karā
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
4

5. Slaids 5

Izmaiņas latviešu tautas centienos iegūt neatkarību radīja 1917. gada februāra revolūcija
Krievijā. Pēc cara gāšanas parādās dažādas deklarācijas un rezolūcijas par Latvijas
autonomiju, dibinās pirmās īstās latviešu pilsoniskās partijas. 1917.g. 12. augustā Rīgā sanāca
latviešu sabiedrisko organizāciju konference, kas prasīja Latvijas autonomiju Krievijas sastāvā,
tomēr Krievijas pagaidu valdības attieksme bija noraidoša.
Tomēr arvien biežāk tiek lietota nacionālā simbolika – sarkanbaltsarkanais karogs un dziesma
“Dievs, svētī Latviju!”, kas kļuva par latviešu tautas himnu.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
5

6. Slaids 6

1917.g. 3.septembrī vācu armija ieņem Rīgu un virzās uz ziemeļaustrumiem. Latvieši zaudē
cerību par Krievijas uzvaru karā.
1917.g. pirmajā pusē vācu okupētajā Rīgā izveidojās organizācija, kas par mērķi izvirzīja
Latvijas neatkarību – Demokrātiskais bloks. Organizācijas sēdes tika noturētas slepenībā, un
tās priekšgalā bija K.Ulmanis, M.Valters, P.Kalniņš, F. Menders. 1917.g. oktobrī tika izveidots
DB dokuments, kuru vēlāk Latvijas Saeimas priekšsēdētājs P.Kalniņš nosauca par Latvijas
Neatkarības rezolūciju.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
6

7. Slaids 7

1917.gada 13.oktobrī Petrogradā (Pēterburgā) lielāko latviešu politisko spēku un organizāciju
pārstāvji nolēma dibināt Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi (LPNP), kurai bija tiesības
uzstāties latviešu tautas vārdā. Tā ietvēra sevī visas latviešu sabiedriskās organizācijas un
politiskās partijas (izņemot sociāldemokrātus). Šo organizāciju dibināja Valkā un tajā darbojās
latviešu politiskie (Z. A. Meirovics, J. Zālītis) un kultūras (J. Akuraters, K. Skalbe u.c.)
darbinieki. LPNP centās panākt Latvijas suverenitātes atzīšanu ārzemēs, kā arī norīkoja Z. A.
Meirovicu pārstāvēt LPNP politisko viedokli Rietumeiropas valstīs.
1918. gada februārī, izbeidzot iepriekš noslēgto pagaidu miera līgumu ar Krieviju, visu Latvijas
teritoriju okupē vācu karaspēks. Aktivizējas ideja par Baltijas hercogvalsti (Latvija + Igaunija +
Vācija), kura 5. novembrī formāli tika proklamēta.
3.martā starp Vāciju un Krieviju tika noslēgts Brestļitovskas miera līgums, kurā Krievija
atteicās no Kurzemes un Rīgas, Vidzemes iedzīvotājiem tika dota iespēja pašiem izlemt savu
likteni, bet Latgale palika Krievijas sastāvā.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
7

8. Slaids 8

Pēc sabiedroto uzvaras pār Vāciju, revolūcijas un valsts sabrukuma 1918.g. 11.novembrī tika
noslēgts Kompjeņas pamiera līgums. Ideja par Baltijas hercogvalsti bija jāatmet. Tā kā
Krievijas un Vācijas sabrukums novērsa ārējos šķēršļus, radās iespēja izveidot neatkarīgu
Latvijas valsti. Sākas sarunas starp LPNP un DB par sadarbību Latvijas valsts veidošanā un
organizāciju apvienošanu. Pēc vairāku nedēļu pārrunām tika nolemts dibināt jaunu
pārstāvniecību – Tautas padomi.
Demokrātiskais bloks, apvienojoties ar Latvijas Pagaidu Nacionālo padomi, izveido Tautas
padomi.
1918.g. 17.novembrī Suvorova (tagad K.Barona) ielas 3. namā (Rīgas Latviešu amatnieku
biedrības krājaizdevu kases telpas) tika dibināts Latvijas pagaidu parlaments – Latvijas Tautas
padome (LTP). Dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts
advokāts, pazīstamais latviešu politiskais un sabiedriskais darbinieks - J. Čakste. Sapulcē
pieņēma pagaidu satversmi – Tautas padomes politisko platformu. Ministra prezidenta
pilnvaras un pagaidu valdības izveide tika uzticēta Zemnieku savienības izvirzītajam
kandidātam K. Ulmanim. LTP sastāvā bija 40 pārstāvji no 7 politiskām partijām: zemnieku
savienības, sociāldemokrātiem, radikāldemokrātiem, sociālrevolūcionāriem,
nacionāldemokrātiem, republikāņiem un neatkarības partijas.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
8

9. Slaids 9

Tautas Padome nebija tautas vēlēta pārstāvniecība. Tās darbība ilga 18 mēnešus (1918.g. 17.
novembrim – 1920.g. 30. aprīlim).
Pirmā Pasaules Kara notikumu rezultātā, sabrūkot impērijām un rodoties jaunām valstīm
(Somija, Polija, Lietuva, Igaunija u.c.), radās iespēja realizēt Latvijas valsts neatkarības ideju.
1918.g. 18. novembrī pulksten 16:30 Rīgas pilsētas Otrā teātra (tagadējā Nacionālā teātra)
telpās, Latvijas Tautas Padomes svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
9

10. Slaids 10

Toreiz teātra namu rotāja nacionālie sarkanbaltsarkanie karogi.
Uz skatuves atradās Latvijas Tautas padomes locekļi.
Svinīgo sēdi atklāja un vadīja LTP priekšsēža biedrs, zvērināts advokāts- Gustavs Zemgals, jo
priekšsēdis Jānis Čakste tobrīd neatradās Rīgā. Tika nolasīts 17.novembra vienošanās akts un
pasludināts, ka suverēnā vara Latvijā ir Tautas padomes rokās.
Ministru prezidents apsveikuma runā izteica divus būtiskus principus, uz kuriem vajadzēja
balstīties jaunajai valstij: „Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību
tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt
vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai".
Pirmo reiz kā valsts himna, tika izpildīta „Dievs, svētī Latviju!”
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
10

11. Slaids 11

Rīgas pilsētas II teātris (Nacionālais teātris)
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
11

12. Slaids 12

Tautas Padomes prezidijs: (no kreisās)
priekšsēža otrs biedrs G. Zemgals,
sekretārs E. Bite (stāv), sekretārs E. Skubiķis,
priekšsēdis J. Čakste,
sekretārs St. Kambala,
priekšsēža pirmais biedrs M. Skujenieks.
Tautas padomes sēde 1918.gads - fotoreprodukcija no grāmatas
"Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados", Rīga, 1928.g., 76.lpp.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
12

13. Slaids 13

Latvijas valsts proklamēšana.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
13

14. Rezultāti:

Latvijas valsts tika apvienota etnogrāfiskās robežās (Vidzeme, Kurzeme, Latgale).
Latvija tika pasludināta par patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku republiku.
Latvijas Tautas padome pasludināja sevi par vienīgo likumīgo varu Latvijas valstī.
Latvijas Tautas Padome par augstāko izpildvaru pasludināja Latvijas Pagaidu
valdību ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā.
1918. gada 19. novembrī TP apstiprināja K. Ulmaņa izraudzīto Latvijas Pagaidu
Valdību.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
14

15. Brīvības cīņas 1918. gada 18. novembris – 1920. gada 11. augusts.

1918. gada 19. novembrī TP apstiprināja K. Ulmaņa izraudzīto Latvijas Pagaidu Valdību,
tomēr faktiskā vara Latvijā joprojām atradās vācu karaspēka rokās.
Pagaidu Valdības pirmais uzdevums bija panākt savu atzīšanu. Tā arī notika. Pagaidu Valdība
pārņēma civilo pārvaldi, bet militārā vara joprojām piederēja vāciešiem, kuri nespēja aizkavēt
lielinieku ienākšanu Latvijā.
1919. gada 3. janvārī lielinieki ienāca Rīgā. Gandrīz visa Latvija bija lielinieku varā ar P. Stučkas
valdību priekšgalā.
Tikmēr K. Ulmaņa pagaidu valdība patvērās Liepājā. Tās rīcībā bija tikai dažas latviešu
brīvprātīgo karavīru rotas O. Kalpaka vadībā. Kopā ar šīm rotām pret lieliniekiem aizstāvējās
no Baltijas vāciešiem organizētais „landesvērs” un vāciešu brīvprātīgo karavīru „dzelzs
divīzija”.
1919. gada 16. aprīlī vācieši izdarīja militāru apvērsumu pret Pagaidu Valdību un nodibināja
sev padevīgu A. Niedras valdību.
Pagaidu Valdība patvērās uz Sabiedroto kuģa „Saratov”.
Latviešu karaspēka vienības palika uzticīgas Pagaidu Valdībai, bet turpināja cīņu pret
lieliniekiem vācu virspavēlniecībā.
1919. gada 22. maijā „Landesvēra”, „dzelzs divīzijas” un Latvijas karaspēka daļas atbrīvoja
Rīgu.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
15 15

16. Slaids 16

1919.g. 22.jūnijā notika latviešu – igauņu karaspēka kauja pie Cēsīm, kuras rezultātā vācu
karaspēks tika sakauts. 3.jūlijā tika noslēgts Strazdmuižas pamiers, Niedras valdība krita un
vācieši atstāja Rīgu, kurā atgriezās Latvijas Tautas Padome un Pagaidu Valdība.
Saskaņā ar pamiera noteikumiem vāciešiem bija jāatstāj Kurzeme, bet viņi to nedarīja. Vācija
sāka organizēt jaunus spēkus ar bijušās krievu armijas virsnieku Avalovu –Bermontu
priekšgalā.
1919. gada 8. oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums Rīgai. Lielākā daļa Latvijas karaspēka
cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē. Pret bermontiešiem stājās nelielas, vāji apbruņotas
latviešu karaspēka daļas. Rīgā pie Daugavas krastiem sākās cīņas mēneša garumā, kas beidzās
ar uzvaru 1919. gada 11. novembrī (tiek atzīmēta kā Lāčplēša diena.).
Brīvības cīņu noslēgums risinājās Latgalē. Pēc Pagaidu Valdības vienošanās ar Poliju 1920.
gada 3. janvārī sākās latviešu-poļu karaspēka vienību kopīgs uzbrukums, kas bija sekmīgs.
Mēneša laikā lielinieki tika padzīti no Latgales.
1920. gada 11. augustā noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums. Beidzās brīvības cīņas.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
16 16

17. Slaids 17

Turpinājumā fotogalerija no laikraksta “Diena” fotoarhīva
Latvija Brīvības cīņu laikā. 1918.g. – 1921.g.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
17

18. Slaids 18

Bēgļi no Latvijas Maskavas Darba skolā. 1918. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
18

19. Slaids 19

Latvijas armijas atkāpšanās no Jelgavas. 1919. gada janvāris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
19

20. Slaids 20

Atsevišķā latviešu bataljona karavīru grupa pie Rudbāržu pils.
Priekšplānā 3. no kreisās bataljona komandieris Oskars Kalpaks,
4. – I Latvijas Neatkarības rotas komandieris Jānis Balodis.
1919. g. janvāra beigas – februāra sākums. Fotogrāfs nezināms.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
20

21. Slaids 21

Piemineklis Kārlim Marksam pie Rīgas Strādnieku deputātu padomes (tagad Augstākā tiesa) ēkas.
1919. gada pavasaris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
21

22. Slaids 22

Kuģis „Saratov” pie Rīgas pils. 1919. gada jūlijs. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
22

23. Slaids 23

Bermonta armijas parāde. 1919. gada 1. septembris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
23

24. Slaids 24

Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis
pirmajā Latvijas armijas parādē Esplanādē.
1919. gada 12. septembris. Fotogrāfs M. Lapiņš
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
24

25. Slaids 25

Rīgas pils bermontiādes laikā. 1919. gada novembris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
25

26. Slaids 26

Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas karavīri pie bruņuvilciena.
1919. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
26

27. Slaids 27

Mājturības kursi Priekuļos. 1919. gada rudens. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
27

28. Slaids 28

Bermonta armijas atstātās automašīnas Jelgavā.
1919. gada novembris. Fotogrāfs Kārlis Upesleja
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
28

29. Slaids 29

Svinības Jelgavā pēc Bermonta armijas padzīšanas.
1919. gada novembra beigas. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
29

30. Slaids 30

Cēsu kājnieku pulka riteņbraucēju rota Priekulē.
1920. gada janvāris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
30

31. Slaids 31

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis Priekulē. 1920. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
31

32. Slaids 32

Bēgļi Rēzeknē. 1920. gads. Fotogrāfs Mārtiņš Lapiņš
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
32

33. Slaids 33

Mājas atjaunošana Ilūkstes apriņķī. 1920. gada oktobris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
33

34. Slaids 34

Zemnīca Ilūkstes apriņķī. 1920. gada novembris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
34

35. Slaids 35

Imantas pulka karavīri Rīgā. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
35

36. Slaids 36

Latvijas Republikas miera sarunu pārstāvji
atgriežoties no Maskavas. Uz perona Zilupē.
1920. gada 14. jūlijs. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
Oskars Kalpaks ar brāļiem Rubuļiem
no Cēsu apriņķa Meirānu pagasta „Degumniekiem”
Rīgā. 1918. gada beigas. Fotogrāfs nezināms
36

37. Slaids 37

Cūku ganiņš Latgalē. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
37

38. Slaids 38

Pirmo traktoru izmēģināšana Madonas apriņķī. 1920. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
38

39. Slaids 39

Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedz Lāčplēša Kara ordeni
4.Valmieras kājnieku pulka pulkvežleitnantam Jānim Liepiņam.
1920. gada 11. novembris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
39

40. Slaids 40

Darba rīku fabrikas „Plutons” strādnieki Liepājā. 1921. gads. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
40

41. Slaids 41

Latvijas diplomāti Parīzē Latvijas de iure atzīšanas dienā. 1. rindā no kreisās:
Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Itālijā Miķelis Valters, ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics,
Latvijas Republikas ārlietu ministrijas Kabineta šefs Jānis Lazdiņš.
2. rindā no kreisās: Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Francijas valdībā Oļģerts Grosvalds,
Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis Lielbritānijā Georgs Bisenieks, Latvijas Republikas ārlietu ministra adjutants
Jānis Tepfers.
1921. gada 26. janvāris. Fotogrāfs nezināms
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
41

42. Latvijas Republika

1920. gada 17. un 18. aprīlī Latvijā notika pirmās brīvās vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas,
aizklātas un proporcionālas tautas pārstāvniecības vēlēšanas (Satversmes sapulces
vēlēšanas), kurās bija tiesības vēlēt visiem 21 gadu vecumu sasniegušajiem Latvijas pilsoņiem
bez dzimumu izšķirības.
Satversmes sapulce par savu priekšsēdētāju ievēlēja J. Čaksti.
1920. gada 1. maijā sanāca Satversmes sapulce, lai izstrādātu Valsts Satversmi, kuru pieņēma
1922.g. 15.februārī. Tajā bija sacīts, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā augstākā vara
pieder tautai. Augstākais likumdevējs ir tautas ievēlēts parlaments – Saeima, bet izpildvaru
realizē Saeimai pakļauta valdība.
Sapulce izstrādāja arī Zemes iekārtas (agrārās reformas) likumu; gādāja, lai dzimtenē var
atgriezties bēgļi, kas atradās Krievijā; oficiāli apzīmogoja cīņu izbeigšanos austrumos un
rietumos, slēdza mieru ar Padomju Savienību (1920.g. 11. augustā) un Vāciju (1920.g. 15.
jūlijā).
Padomju Krievija bija pirmā valsts, kas Latviju atzina de iure.
1921.g. 22. septembrī Latviju uzņēma Tautu savienībā.
Satversmes Sapulces darbība turpinājās līdz 1922. gada 7. novembrim, kad, saskaņā ar valsts
Satversmi, savu darbību uzsāka jaunievēlētā Saeima, kurā par prezidentu ievēlēja J. Čaksti.
Sākās Latvijas parlamentārās demokrātijas laiks – darbojās daudzpartiju sistēma un seko
četru ik pēc trim gadiem ievēlētu Saeimu laiks, kuru izmainīja K.Ulmaņa apvērsums 1934.g.
15.maijā.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
42 42

43. Slaids 43

Turpinājumā fotogalerija
Rīga 20gs. sākumā
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
43

44. Slaids 44

Mārstaļu iela. 20. gs. sākums
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
Mazā Monētu iela. 20. gs. sākums
44

45. Slaids 45

Rātslaukums. 20. gs. sākums
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
Burinieki Daugavā. 20. gs. sākums
45

46. Slaids 46

Klīversala.
Brīvības iela
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
46

47. Slaids 47

Ūdenstornis Alises ielā Āgenskalnā. Ap 1910. gadu
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
47

48. Slaids 48

Zirgu tramvajs Aleksandra (tagad Brīvības)
un Cēsu ielas krustojumā.
Fabrikas meistara Zēgela sieva ar meitām
sava dzīvokļa virtuvē. Ap 1915. gadu
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
48

49. Slaids 49

Kanālmalā.
Aptiekā.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
49

50. Slaids 50

Akmens tilts. 1920. gads
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
50

51. Slaids 51

Brīvības piemineklis.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
51

52. Slaids 52

13. janvāra iela. Redzams vēl vecais tilts.
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
52

53. Slaids 53

Panorāmas skats uz Rīgu. 20. gs. sākums
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
53

54. Slaids 54

Skats uz Rīgas centrālo staciju. 1930. gads
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
54

55. Slaids 55

13. Janvāra iela. 1930. gads
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
55

56. PSRS okupācija 1940. gadā

Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
56

57. Slaids 57

Paldies par uzmanību!
Software development, IT solutions:
Krists Magons E- mail: [email protected] GSM: +371 2 632 5681
57
English     Русский Rules